Trip: Dienvidamerikas piedzīvojums

Ir mans garākais ceļojums un prombūtne no Latvijas – 389 dienas. Prom devos 2014. gada 2. novembrī, bet mājās atgriezos 2015. gada 26. novembrī. Ceļojums iesākās Ekvadorā, tad virzījās uz Peru, pēc tam sekoja Lieldienu sala, tad Čīle un Argentīna, pēc tam Antarktīda, tad atkal Argentīna, Urugvaja, atkal Argentīna, Paragvaja, Bolīvija, Peru un – lidojums uz Ņujorku, lai dotos uz Monreālu pie Rafaēla, ar kuru veicām pārbraucienu ar auto līdz Aļaskai un atpakaļ (kas atspoguļots atsevišķā piedzīvojumā).

Ūdens formas un krāsas
Tas ir neticami, cik daudz siltuma spēj ģenerēt ķermenis – no rīta guļammaisā un zem segām ir tik silti, ka galīgi negribas ārā līst. Bet jau var dzirdēt, kā Lurdesa grabina brokastu traukus, jāceļas vien ir. Ēdina mūs labi, brokastīs ir omlete, maize un visas saldās šausmas. Kafija gan ir šķīstošā, izvelku savus krājumus, kā... lasīt vairāk
Sliedes un sāls
Šodien ir tas rīts, kad es nepamostos priecīga. Miegs tomēr ir tik svarīgs labas pašsajūtas un noskaņas nosacījums. Vairāk pienākuma pēc, ne izsalkuma vārdā, aizbāžu aiz vaiga pankūku un izstrebju tasīti karstas tējas. Tad ievīstos guļammaisā un pārceļos uz mašīnu ar cerību pagulēt tur. Tomēr pagaidām ir pārāk auksti un miegs bēg tāpat kā vakarnakt.... lasīt vairāk
Baltās foto ilūzijas, bankas un meļi
Jā, sāls sienās ir cita gulēšana, šī nakts arī bija mazliet siltāka nekā divas iepriekšējās. No rīta izbraucam pussešos, lai paspētu uz saullēktu virs Ujuni. Džips slīd pa līdzeno virsmu teju bez trokšņa, pagaidām mūs pavada apaļš mēness. Vēl tumsā piestājam pie neliela kalna sāls līdzenuma vidū. Līdz ar pirmajiem soļiem kalnā, sāk tapt gaišāks... lasīt vairāk
Bolīvijas mediķu rokās
Kaut kur pusceļā uz La Paz autobuss tomēr beidz kratīties un mēs varam dažas stundas pasnaust. Tomēr, kad kopīgiem spēkiem ar austrālieti esam atradušas taksi un nonākušas La Paz hostelī, jūtamies pagalam sagurušas un pēc īsas interneta pauzes liekamies uz auss. Kad pamostos, austrāļu meitene jau ir gabalā, es mirkli vēl pasēžu datorā un tad... lasīt vairāk
Privātā telpā
Viss, pietiek, šodien pārceļos uz citu viesnīcu. Lai arī mitinos četrvietīgā istabiņā, kas hostelim ir relatīvi mazs cilvēku skaits, manā istabiņā mīt jauns britu pāris, kas visu pagājušo nakti lamājās, vēma un izdvesa citas gulēt gribošiem cilvēkam traucējošas skaņas. Es neesmu nekāds „kārtības kalngals”, bet ar šiem ļautiņiem ir grūti sacensties arī šajā disciplīnā. Nē,... lasīt vairāk
Saules un Mēness vārti
Tā gluži uz vietas visu dienu arī nosēdēt ir grūti. Tāpēc uzlieku kājai uzpurni un dodos apciemot netālu no La Paz esošās Tivanaku civilizācijas drupas. Sākumā ar vienu mikriņu jāaizbrauc uz kapiem, no turienes kursējot cits līdz Tiwanaku. Saprotu, ka kaut kur šajā reģionā tam vajadzētu būt, bet precīzu vietu nevaru atrast. Šeit mudž no... lasīt vairāk
Īpaša olimpiāde īpašiem cilvēkiem
Šodien 12 man paredzēta garāka Skype saruna, esmu mazliet nobažījusies, vai šejienes internets ko tādu pieļaus. Istabiņā ap šo laiku tas vispār atsakās darboties, bet briesmīgajā lejas foajē saruna ar vieglu raustīšanos izdodas, diena uzreiz top priecīga! Saruna un rakstīšana paņēmusi dienas pirmo pusi, bet tagad pēcpusdienā gan izeju ielās. Sāku ar tūrisma aģentūras apmeklējumu... lasīt vairāk
Kas sāp pēc Nāves ceļa?
Tīru zobus un man šķiet, ka dzirdu dīvainas skaņas. Jā, klauvējieni atkārtojas. Paveru durvju aizkariņus un redzu tur stāvam viesnīcas darbinieci. Esot atbraucis ceļojumu aģentūras pārstāvis pēc manis. Viss jau būtu labi, ja vien es nebūtu pamodusies pirms pāris minūtēm un pilnīgi negatava ceļam. Tramīgi ieskatos vaučerī, varbūt esmu ko sajaukusi. Nē, tur skaidri rakstīts,... lasīt vairāk
Viņi melo
Brīdī, kad noeju uz viesnīcas foajē, pēc manis ierodas gide, lai dotos šodienas ekskursijā. „Jā, esmu gatava, tikai norēķināšos par naktsmājām”, saku viņai. Man šķita, ka tas būs nepilnas minūtes jautājums. Tomēr tā nav, jo viesnīcnieki grib četras reizes vairāk nekā man jāmaksā. Dežūrējošā meitene cenšas sazināties ar augstākiem spēkiem, lai risinātu situāciju, bet beigās,... lasīt vairāk
Uz Saules salu
No rīta viss izskatās priecīgāk, arī Copacabana. Izstaigāju nelielo pilsētiņu, sabildēju tirgu un baznīcu, tad dodos ieturēt vēlas brokastis. Salīdzinoši dārgais hostelis tādas nepiedāvāja, attiecīgi esmu izbadējusies un nolēmusi izmantot Guntas Osītes novēlējumu – apēst vienas kārtīgas brokastis. Tādas arī pasūtu un kopā ar melnbaltu kaķi pieēdamies pēc pilnas programmas. Paldies, Gunta! Pēc brokastīm savācu... lasīt vairāk