Place: Latvia

No Rīgas uz Stambulu
Turkish Airlines pamatoti var uzskatīt par vienu no labākajām aviolīnijām Eiropā. Salons un sēdekļi ļoti ērti un neatceros, kad pēdējo reizi divu ar pus stundu lidojumu laikā būtu tikusi pie barošanas – pie tam pasniegtais ēdiens ļoti gards un samērā daudzveidīgs. Paceļoties gaisā, lidmašīna izmet slaiku loku virs Rīgas un, tā kā laiks ir saulains,... lasīt vairāk
Latvija un draugi
Dažreiz es domāju, ka ceļot ir ļoti egoistiski. Ir taču daudz prātīgākas lietas, ko dzīvē darīt. Paliekošākas un jēgpilnākas. Un tad es cenšos rast kādu “attaisnojumu” jeb papildus jēgu arī savai ceļošanai. Kā daļēja atbilde ir šis blogs – dalīšanās redzētajā un piedzīvotajā ar jums visiem. Ja kādu manis rakstītais aizvedīs līdz Santjago ceļam –... lasīt vairāk
Nostaļģija un Ragaciema švilpastes
Tas ir diezgan briesmīgi. Nevarēt tikt vaļā no iešanas. No vēlmes vienkārši uzlikt plecos mugursomu un doties Ceļā, neskaitot soļus un kilometrus. Camino nostaļģija? Bēgšana? Meklēšana? Ieradums? Zinu tikai to, ka pēc Camino mana būtība ir sadalījusies divās daļās – viena joprojām ir Ceļā, bet otra cenšas iejusties ikdienā, bet tai neklājas viegli. Protams, iejusties... lasīt vairāk
Kurzemē
Braucu pa kārtējo nevalstiskas nozīmes ceļu, pagriežu galvu pa labi un strauji nobremzēju. Lecu laukā un ķeru gaismu. Kamēr raugos fotoaparātā, sadzirdu, ka te kāds spēlē klusos telefonus. Mākoņi kaut ko pačukstēt vējam, tas to tālāk vēsta pusbriedušajām vārpām. Tās to čukst atpakaļ debesīs, bet visas reizē, tāpēc neko nevar saprast. Mākoņi smejas un aiziet... lasīt vairāk
Laisties lapās
Lai arī darāmo kaudze joprojām ir ar kaudzi, šodien sēdēt mājās šķita tīrā apgrēcība. Tad nu izmetu nelielu lociņu pa dzimtajām ārēm, ar mērķi izvairīties no Siguldas un citām kupli apmeklētām vietām, tomēr iejukt lapās un rudenī. Aizbēgt uz brīdi. Tā sakot, laisties lapās. Nejaušība izvizināja pa Kangaru kalniem, izveda cauri Ķeipenei un uzveda Jura... lasīt vairāk
Ielaist dzīvību tukšajās Rīgas ēkās
Tieši pirms nedēļas šajā laikā nesteidzīgi klīdu pa Rīgas ielām. Pēc ilgiem laikiem bijām ar meitenēm iepriekšējā vakarā aizgājušas uz klubiņu un tagad vajadzēja izvēdināt ķermeni un prātu. Tā nu klīstot caur Pokrova kapiem līdz Miera ielai, pēc tam krustu šķērsu izstaigājot centru, iznāca papētīt ēkas un cilvēkus. Šoreiz par pirmajām. Lai arī lielāko dzīves... lasīt vairāk
13tais
Esmu no tiem, kam gada nogalē patīk uz brītiņu piesēst. Un paskatīties mazliet atpakaļ. Un mazliet uz priekšu. Šai nodarbei piepulcējusies arī tradīcija salikt gada mozaīku no bildēm, ko caurlūkot ar savējiem pie/ap/zem eglītes. No rītdienas sāksies gada finiša spurts, tad nu „atskaitos” tagad. Kad sāku lipināt atmiņās kopā šo gadu, bija skaidrs, kā esmu... lasīt vairāk
Vai šeit ir Berlīne?
Ciemos atbraucis viens trollis un, mazliet izklaidējot viņu, mazliet pašiem par prieku, šodien izmetām lociņu pa Vidzemes ārēm un sameklējām dažus geokešus. Ārzemēs esot, pati labprāt apskatu „ārpus tūrisma takām” esošus objektus, tāpēc arī savus ārvalstu viesus diezgan bieži vedam uz tādām vietām kā netālu esošā Murjāņu koka kamaniņu trase – nez vai pasaulē kas... lasīt vairāk
Ilgais ceļš Latvijā – kāpās, mežos, purvos?
Šodien Santjago ceļš vijās rāmi un ļāva prātam brīvi skraidelēt riņķī. Kad jākoncentrējas uz katru nākamo soli, nekādās pārdomās neiegrimsi. Šoreiz domas raisījās nākotnes sapņu un ceļa taku virzienā. Nu jau vairākus gadus starp pieejām “nestāsti nevienam – citādi nepiepildīsies” un “neturi sveci zem pūra” – izvēlos otro. Man pārsvarā ir gadījies tā – izstāstu... lasīt vairāk