Cipari: 40 MYR (7,05 Ls) 40 Malaizijas ringiti – proviants lasīt vairāk
Place: Italy
– “Vislabākais ir brīdis, kad lidmašīnas riteņi atraujas no skrejceļa”, saku Mārai mirklī, kad tas notiek. – “Jā, un arī tas, kad lidmašīna izlido cauri mākoņiem un nonāk saulē,” Māra piebilst. Drīz vien notiek arī tas. Zem mums paliek sniegotā Latvija un mēs, laika apstākļu neietekmētās saules apspīdētas, laižamies uz dienvidiem, uz Milānu. Turp mūs... lasīt vairāk
Abi kafijas automāti cenšas izspiest kādu pili, bet, kolīdz traukos satecējis kaut necik cienījams šķidruma apjoms, kāds veiklāks viesis pasteidzas uzpildīt tasītes un mēs atkal paliekam bešā. Vienā brīdī tas piegriežas un aizeju līdz hosteļa darbiniekam un saku, lai viņš mums vienkārši iedod malto kafiju. Kolīdz izmuldos, ka plānojam to sajaukt ar ūdeni, viņš noliek... lasīt vairāk
Kad biļešu kontrolieris ir izstaigājis visu vagonu, rodas sajūta, ka mēs esam vienīgās pasažieres, kas godīgi samaksājušas par braucienu. Citi pasažieri, lielākoties melnādainie jaunieši, tiek izsēdināti, neiztiek bez kašķēšanās. Ap desmitiem rītā iebraucam Lecco pilsētiņā, kas ieriktējusies ezera līča krastos. Līdz mums nepieciešamajam autobusam vēl atlikusi pusotra stunda, to nolemjam izmantot, apskatot pilsētu un atrodot... lasīt vairāk
Lietus, šķiet, ir apmiekšķējis mūsu namatēva sirdi, un šorīt uz vilciena staciju dodamies visi kopā un ar mašīnu. Galīgi nebūtu gribējies atkārtot vakardienas varoņdarbu ar lielajām somām un pa lietu. Ir agrs, un stacijas durvis ir ciet, biļetes vienkārši nav iespējams nopirkt, tāpēc šodien arī mēs braucam pa zaķi. Laimīgā kārtā kontrole arī vēl guļ... lasīt vairāk
Aizbraukšanas diena pienāk pelēka un lietaina, droši vien tāpēc, lai mums nebūtu tik žēl doties prom no Itālijas. Bet, jābrauc vien mājās – man atlikušas dažas dienas līdz Āzijas lidojumam, Māra ir noilgojusies pēc savējiem, īpaši mazā, kurš viņas prombūtnes laikā drusku apslimis. Laura mūs palutina ar burvīgām brokastīm un uz atvadām ietūca līdzi vakarnakts... lasīt vairāk
Šim Itālijas braucienam kājas aug Ventspilī. Tur atrodas starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja, kurā arī man ir sanācis pabūt un dažu labu rindu uzrakstīt. Šajā rezidencē rakstīt, tulkot vai vismaz noskaņoties šiem procesiem ierodas gan vietējie jomas darboņi, gan cittautieši. Rezidencē dzīvojošie bieži satiekas kopīgajā virtuvē pie zupas katla vai dzēriena kausa, un daža laba... lasīt vairāk
Jau pa ceļam uz virtuvi sajūtu kafijas smaržu. Asja jau malko savu rīta devu, un norāda man uz zaļu kanniņu ar gatavu kafiju. Blakus tai nolikta maza melna krūzīte itāļu gaumē un liela balta latviešu paradumiem. Protams, ņemu balto, ieleju šļuku stiprās dziras un atšķaidu ar karstu ūdeni. Kamēr Asja ved pastaigā suni un iepērkas,... lasīt vairāk
No rīta dzirdu, kā mani istabas biedri dodas ceļā, es cenšos vēl nedaudz pagulēt. Par spīti nogurumam un labajiem miega apstākļiem, pagaidām abas naktis Itālijā esmu gulējusi caurā miegā. Ap astoņiem arī es slejos augšā, pārvēršu itāļu kafiju latvietim pierastākā versijā un sēžos atgūt nokavēto, tas ir, rakstīt. Ap 11 esmu tikusi galā gan ar... lasīt vairāk
Viss sākās tā. Pirms gadiem sešpadsmit Liene ar mammu devusies uz izstādi Boloņā, lai atrastu sadarbības partnerus profesionālas dzīvnieku barības piegādei. Nezinu, vai tos viņas atrada, bet izstādē abas iepazinās ar Kjaru, kurai, kā izrādās, pieder gruntīga māja Toskānā. Aizbraukušas ciemos, sadraudzējušās ciešāk, un tā Liene uz Fattoria San Paolo sākusi braukt katru gadu. Kādā... lasīt vairāk
