Kategorija: Domas

Šodien Līgatnē notiek pirmais “Rakstivāls”, braukšanai uz kuru pirms dažām dienām divas svītras pārvilka tests – dzīvesbiedram kovids. Tā nu vienīgie, ar ko šobrīd kontaktējamies, ir kartupeļi, sēnes un brūklenes. Bet par godu šim notikumam beidzot uzrakstīšu bloga ierakstu par to, kāpēc man šovasar nerakstās. Kā norādīja Rankas bibliotēkas vadītāja, piesakot mani lasītāju pasākumā, pēdējais... lasīt vairāk

Jaunais gads jau ieskrējies, bet es vēl neesmu paguvusi sasiet pērnajam astes. Izdarīšu to ar netīrā astotnieciņa metodi (čau, kursabiedri), citādi attapšos maijā. Vienkāršības labad šajā rakstu gabalā “šis gads” ir domāts 2023. Kopumā ŠIS GADS ir bijis labs. Daudz paveikts, uzsākts, piedzīvots un saprasts. Protams, bijušas arī neveiksmes un neizdošanās, kā nu bez tām.... lasīt vairāk

Atceros pirmo reizi, kad nonācu apgāda “Zvaigzne ABC” rīkotajā pasākumā autoriem. Ienākusi izdevniecības pagrabiņā, nostājos malā un mulsi skatījos uz cilvēkiem pilno telpu: un tiešām visi šie ļaudis kaut ko raksta? Izrādās – raksta gan! Nu jau kādu daļu no viņiem atpazīstu un, ieliekot jaunu cilvēka vārdu manā galvas kartotēkā, cenšos sameklēt arī kaut ko... lasīt vairāk

Ja tā labi padomā, Apgāda Zvaigzne ABC vadītāja Vija Kilbloka mani šo grāmatu rosināja izlasīt jau pērn, varbūt pat vēl senāk, bet vienmēr atradās kaut kas cits darāms. Rosinājuma brīdī sparīgi māju ar galvu, bet aizmirsu par grāmatas eksistenci uzreiz pēc sarunas beigām. Šoreiz šādas iespējas man vairs nebija, jo Mia Kankimeri grāmatu “Sievietes, par... lasīt vairāk

Šobrīd sēžu mājās un izbaudu pauzi, kas mani apciemojusi piespiedu kārtā brīvprātīgi. Pēdējās nedēļās dzīve nēsāja no bibliotēkām uz laukiem, no laukiem uz mācībām, no mācībām uz intervijām un tā joprojām. Sajutos čābīgi jau pagājušajā nedēļā, bet kā nu slimosi – vienā dienā apsolīts radio ieraksts, citā – TV ieraksts, vēl citā – tikšanās ar... lasīt vairāk

Vakar atgriezos no īsa brauciena uz Norvēģiju. Šoreiz nebraucu ar mērķi iepazīt jaunas vietas, bet gan satikt draudzeni – patērzēt un pabūt kopā. Protams, neizpalika arī sasveicināšanās ar Oslo un pastaigas pa laukiem, bet nekas tāds, ko gribētos pārvērst “ceļojuma aprakstā”. Pirms brauciena bija šaubas – vai ņemot vērā karu Ukrainā, vispār šobrīd būtu kur... lasīt vairāk

Savulaik, vadot radošuma mācības, viens no vingrinājumiem, kuru mēdzu uzdot auditorijai, bija sekojošs – atcerēties trīs lietas, par kurām tu kādreiz biji dziļi pārliecināts, bet laika gaitā ir izrādījies, ka tā nav taisnība. Iesākumā cilvēki samulst, bet, kad kārtīgi padomā, bieži vien var atsaukt atmiņā stipri vairāk nekā trīs piemērus. Vismaz mani tas ir izārstējis... lasīt vairāk

Kopš pagājušā gada nogales, kad izslimoju Covid-19, par to stāstot arī publiski, par vīrusu un vakcīnām publiski neesmu izteikusies. Ik pa laikam ir gribējies kaut ko pateikt, bet, kad padomāju par negācijām, kas nāks (neatkarīgi no pateiktā), nolemju paklusēt. Tomēr šodien notiekošais man šķiet patiešām negodīgi. Šī gada laikā regulāri iekšēji piedzīvoju divu domu cīņu... lasīt vairāk

Izkāpju no mašīnas, lai noņemtu koku, kas mūsu prombūtnes laikā iluzori sargā iebraukšanu Drustu mājvietā. Tad pamāju Eduardam, lai viņš brauc lejā, es gribu noiet kājām. Pretējā mežā kokos ietiecas varavīksne, bet zem tās zeltainas govis gremo zāli. Nez, govis redz varavīksni? Tuvāk mājām, laizīdami izsvīduma medu no lapām, kļavā dobji zum sirseņi. Vispār man... lasīt vairāk