Kategorija: Domas

Nekad nav klusums
Izkāpju no mašīnas, lai noņemtu koku, kas mūsu prombūtnes laikā iluzori sargā iebraukšanu Drustu mājvietā. Tad pamāju Eduardam, lai viņš brauc lejā, es gribu noiet kājām. Pretējā mežā kokos ietiecas varavīksne, bet zem tās zeltainas govis gremo zāli. Nez, govis redz varavīksni? Tuvāk mājām, laizīdami izsvīduma medu no lapām, kļavā dobji zum sirseņi. Vispār man... lasīt vairāk
Jums ir tiesības klusēt
Jums ir tiesības klusēt un sēdēt mierā, jo viss, ko jūs teiksiet un darīsiet, var tikt (un tiks) izmantots pret jums. Pārfrāzētā frāze no filmām un grāmatām pārcēlusies uz ikdienu. Kādreiz bija skaidrs – ja negribi iekulties neauglīgās diskusijās, nerunā par naudu, politiku un reliģiju. Tad sarakstam pievienojās bēgļu jautājums, seksuālā orientācija, uztura preferences. Pēdējā... lasīt vairāk
Aplausi cilvēcības mirkļiem
Šodien dienas vidū sabijām uz reto un lielo pārtikas iepirkšanas reizi Alfas Rimi. Krietnu brīdi izmeklējusies tahini pastu, vaicāju pēc padoma darbiniecei, kas krāmēja plauktus. Arī viņa pārbaudīja visas aizdomīgās vietas, bet pasta neatradās. Pēc brīža viņa atgriezās ar ziņu, ka diemžēl tahini esot zudis jau trešo nedēļu. Kad vaicāju pēc sezama sēkliņām, izrādījās, ka... lasīt vairāk
Lietus dārzs dzīvesbiedriem
Maniem kaimiņiem ir dārzs. Ļoti neparasts. Tur zied krāšņas puķu dobes, zeļ persiki, piesaulītē labi jūtas vīnogas, avenes viņiem sāk ražot jūlijā un beidz novembrī, viņi pārzina šķirnes. Latvijas apstākļos viņi iemācījušies izaudzēt pat godži ogas un zemenes pie viņiem nez kāpēc ienākas krietni pirms manējām. Kad par to brīnos, viņi smej, aicina nelauzīt galvu... lasīt vairāk
Mans 2020
Ir bijis raibs, kā jau daudziem. Protams, ir bijuši grūti brīži, tomēr kopumā gribu teikt paldies 2020-tajam un ielikt tam vienu treknu pluss zīmi. Pozitīvs gads ;). Veselības viļņi Tieši ar veselības tēmu arī sākšu. Pārlieku sīkās detaļās neiegrimstot (tad viss ieraksts būtu par to), varu sacīt, ka mana hroniskā kaite ir uzvedusies labi. Runāt... lasīt vairāk
Gaisma mazajā pasaulē
Vakar braucu uz Drustu pusi un pa ceļam, pēc draugu lūguma, piestāju Drabešu amatu mājā, lai paķertu vienu skaistumu. Kamēr tas tiek gādāts, pacilāju šeit tapušos darbus, priecādamās par darinājumu formām un krāsām. Pie vienas no māla krūzītēm piesprausta zīmīte. Domādama, ka uz tās būs kas vairāk par šo darbu un tā autoru, paņemu krūzi... lasīt vairāk
Svētku pēdas
Mēs sēžam aplī ar saviem cilvēkiem – pazīstamām un neredzētām sejām. Neviļus sanācis apsēsties ar skatu uz rietošo sauli un varam to pavadīt ne vien ar dainām, bet arī skatienu. Ineses skaņā balss un kokle rāmi ved cauri rudzu laukiem, vij ap mums un ozoliem vārdu aizsardzības jostas, noskalotas pateicības rasā. Dainu meditācijas beigās visi... lasīt vairāk
Impulsu spēks
Mēs katru dienu pieskaramies cits cita dzīvei – tiekoties, sarunājoties, sadarbojoties, vienkārši esot. Mūsu dzīvības putekļi virpuļo saules pielietā kosmosa istabā un citreiz mēs saķepam pavisam kopā ar otru, citreiz sagrūžamies un atlecam pilnā spēkā, citreiz novirpuļojam viens otram garām nepieskaroties, tomēr pieskaroties. (Un vēl gadās, kad mūs visus kaut kur aizpūš lielais likteņa putekļu... lasīt vairāk
Melnā starp krāsainajām
“Šī ir melna pasaka. Šī ir tik melna pasaka, ka nekā nevar redzēt. Tajā kaut kas ir, bet nevar redzēt. Aizveriet acis, vēl aizsieniet ar melnu lakatu — un tagad jūs saprotat, cik tajā tumšs? Nekā nevar redzēt. Var tikai ar rokām taustīties. Tumšs kā ellē, vai ne? Šī pasaka jau arī notiek ellē. Sataustījāt... lasīt vairāk
Viedokļu rasisms
Iedomājieties, cik garlaicīga būtu dzīve un cik vienmuļa pasaule, kura būtu vienāda. Pļavās ziedētu tikai krēzijas un skraidītu persiļuki, debesīs vienmēr spīdētu breiklīze, mājas būtu ļāvas ar lāgu jumtu, jūs katru dienu ēstu klēzes un visi cilvēki runātu zerbuāņu valodā. Aizvietojiet šos neko neizsakošos vārdus ar jums zināmiem, pat vismīļākajiem ēdieniem, puķēm, zvēriem, valodām –... lasīt vairāk