Kategorija: Domas

Šodien dienas vidū sabijām uz reto un lielo pārtikas iepirkšanas reizi Alfas Rimi. Krietnu brīdi izmeklējusies tahini pastu, vaicāju pēc padoma darbiniecei, kas krāmēja plauktus. Arī viņa pārbaudīja visas aizdomīgās vietas, bet pasta neatradās. Pēc brīža viņa atgriezās ar ziņu, ka diemžēl tahini esot zudis jau trešo nedēļu. Kad vaicāju pēc sezama sēkliņām, izrādījās, ka... lasīt vairāk

Ir bijis raibs, kā jau daudziem. Protams, ir bijuši grūti brīži, tomēr kopumā gribu teikt paldies 2020-tajam un ielikt tam vienu treknu pluss zīmi. Pozitīvs gads ;). Veselības viļņi Tieši ar veselības tēmu arī sākšu. Pārlieku sīkās detaļās neiegrimstot (tad viss ieraksts būtu par to), varu sacīt, ka mana hroniskā kaite ir uzvedusies labi. Runāt... lasīt vairāk

Vakar braucu uz Drustu pusi un pa ceļam, pēc draugu lūguma, piestāju Drabešu amatu mājā, lai paķertu vienu skaistumu. Kamēr tas tiek gādāts, pacilāju šeit tapušos darbus, priecādamās par darinājumu formām un krāsām. Pie vienas no māla krūzītēm piesprausta zīmīte. Domādama, ka uz tās būs kas vairāk par šo darbu un tā autoru, paņemu krūzi... lasīt vairāk

Mēs katru dienu pieskaramies cits cita dzīvei – tiekoties, sarunājoties, sadarbojoties, vienkārši esot. Mūsu dzīvības putekļi virpuļo saules pielietā kosmosa istabā un citreiz mēs saķepam pavisam kopā ar otru, citreiz sagrūžamies un atlecam pilnā spēkā, citreiz novirpuļojam viens otram garām nepieskaroties, tomēr pieskaroties. (Un vēl gadās, kad mūs visus kaut kur aizpūš lielais likteņa putekļu... lasīt vairāk

“Šī ir melna pasaka. Šī ir tik melna pasaka, ka nekā nevar redzēt. Tajā kaut kas ir, bet nevar redzēt. Aizveriet acis, vēl aizsieniet ar melnu lakatu — un tagad jūs saprotat, cik tajā tumšs? Nekā nevar redzēt. Var tikai ar rokām taustīties. Tumšs kā ellē, vai ne? Šī pasaka jau arī notiek ellē. Sataustījāt... lasīt vairāk

Iedomājieties, cik garlaicīga būtu dzīve un cik vienmuļa pasaule, kura būtu vienāda. Pļavās ziedētu tikai krēzijas un skraidītu persiļuki, debesīs vienmēr spīdētu breiklīze, mājas būtu ļāvas ar lāgu jumtu, jūs katru dienu ēstu klēzes un visi cilvēki runātu zerbuāņu valodā. Aizvietojiet šos neko neizsakošos vārdus ar jums zināmiem, pat vismīļākajiem ēdieniem, puķēm, zvēriem, valodām –... lasīt vairāk

Es nezinu par 100 gadiem vai īsāku laiku, esot pilnīgā vientulībā, bet tikko pagājušie divi mēneši bija pirmie un, ļoti ceru, pēdējie manā mūžā, kad tik ilgu laiku biju savdabīgā vienatnē. Par pilnīgu vientuļās salas analogu šo vienatni uzskatīt nevarēja – brīvdienās pie manis mēdza atbraukt daži tuvi cilvēki, ar kuriem tikos ārā un pa... lasīt vairāk

Šodien ir četrpadsmitā diena, kopš atgriezos no Vācijas, Portugāles un Spānijas. Šī brīža pašsajūta ļauj cerēt, ka no šī brauciena esmu atvedusi tikai iespaidus un atmiņas, nevis Paši Zināt Ko. Brauciens bija gana dīvains, joprojām nevaru saņemties ierakstam par pēdējo posmu Vācijā, piedevām no šodienas skatu punkta viss izskatās pavisam citādāk. Patiesībā tā izskatās arī... lasīt vairāk