Izkāpjam no lidmašīnas un mūs apņem siltums, ārā ir vismaz + 25 grādi. Pēc drebināšanās Londonā tas ir tik patīkami. Mazajā Boavistas lidostā par 25 eiro tiekam pie vīzas, izejam pasu kontroli un dodamies uz uzgaidāmo zāli, kur man jābūt pretī kādam no viesnīcas. Laimīgā kārtā esmu aizmirsusi kā sauc manu viesnīcu. Ceru, ka sagaidītāji... lasīt vairāk
Place: Cabo verde
Es atveru acis tieši brīdī, kad Laura dodas laukā pa durvīm. Viņa uz mani paskatās, pasmaida un atvadās. Viņai paziņas piedāvājuši bez maksas palikt apartamentos Sal salā un viņa dodas uz turieni. Aizveru acis un cenšos aizmigt, bet nesekmīgi. Aizeju līdz vannasistabai, un tur ieraugu elektrisko zobubirsti. Visticamāk, tā pieder Laurai un nesos pa kāpnēm... lasīt vairāk
Par spīti dullajai vakardienai pamostos septiņos no rīta. Teju ar varu piespiežu sevi palikt gultā un tomēr iemiegu. Ap desmitiem sākas pretējais efekts, negribu celties. Tā kā brokastis esot līdz pusvienpadsmitiem, tad manī cīnās vēlme ēst ar vēlmi vēl pagulēt. Pēdējā uzvar un nošņācu līdz 12. Tā kā ceļojumu birojs veras vaļā pēc stundas, nolemju... lasīt vairāk
Šorīt pieceļos ap 10, brokastu terase ir aizdomīgi tukša un kad vaicāju meitenei, vai atkal esmu pēdējā, viņa smaidot māj ar galvu: “Ultima, ultima”. Eh, čaklie tūristi! Pēc brīža pie apvāršņa parādās dons Lučiāno un poliete, tiekam skaidrībā ar naudas jautājumiem, tad itāļu kungs mūs aicina pulkstens vienos uz pusdienām – būšot garda zivs. Mēs... lasīt vairāk
Viesnīcā mums izniedz līdzņemamās brokastis un stumjamies ar koferiem uz prāmi. Pa ceļam saskrienamies ar jauko spāņu pāri, ar kuriem kopā bijām Boavistas viesnīcā. Prāmis maksā 770 eskudos (ap 7 eiro) un drīz jau esam ceļā uz Santo Antao salu, kura redzama pavisam netālu. Aptuveni pēc stundas brauciena esam klāt Porto Novo. Gribam tikt uz... lasīt vairāk
No rīta esmu augšā pirms septiņiem, ieeju simboliskā dušā, tad paķeru fotoaparātu un izeju uz balkona pabildēt saullēktu. “Labrīt”, uzsaucu Laurai, kas stāv uz sava balkona ar foto rokās stāvu zemāk. Pēc neilga brīža, neko nesarunājušas, vienlaicīgi izejam no viesnīcas. Dodamies uz ostu un skatāmies kā laivas iziet okeānā. Viļņi ir lieli un tas nav... lasīt vairāk
Šorīt mums ļauts pagulēt mazliet ilgāk, ceļā dodamies pusdeviņos. Atkal nonākām Grand Ribeira pilsētā, no kuras gids mums sameklē transportu uz Kokolī. Tur sākam savu šodienas kāpienu augšup. Laura savā nodabā iet pa priekšu, es lēnām klunkurēju nopakaļus, bet Ivo mēģina izskraidīt starp mums abām, bet, pēc brīža saprazdams, ka īsti reāli un arī nepieciešami... lasīt vairāk
Tātad, kur mēs palikām? Nakšņojot kalnu vidū Santo Antao salā. No rīta modinātājs zvana pirms 6 un es ceļos, lai dotos brokastīs. Pēkšņi neatceros vai sarunājām satikties viesnīcas terasē vai pie brokastu galda. Paklausos pie abu ceļabiedru durvīm – klusums. Hmm, varbūt viņi jau stumj aiz vaiga siermaizes? Nolemju doties lejā un apskatīties. Izeju uz... lasīt vairāk
Kad no rīta ceļos īsi pirms desmitiem, Laura jau ir prom. Drošības pēc biju atvadījusies iepriekšējā vakarā, tomēr tā kā guļam blakusistabiņās, cerēju, ka dzirdēšu Lauru aizejam un izskriešu atvadīties “pa īstam”. Tomēr nekā. Iepriekšējo dienu nogurums izrādījās stiprāks. Būtu gulējusi vēl ilgāk, bet tā kā brokastis ir līdz desmitiem, tad ceļos vien augšā. Ivo... lasīt vairāk
Uz mirkli atveru acis, kad mana istabasbiedrene Elizabete dodas prom. Es gan vēl gribu gulēt un to arī daru. Tomēr pārāk ilgi man tas neizdodas, jo pēkšņi sāk zvanīt telefons. Pieci neatbildēti zvani no Latvijas pāris minūtēs. Pacelt negribu, jo sakari ar Latviju ir pārāk dārgi un visbiežāk tāpat jāatkārto viens un tas pats teksts:... lasīt vairāk