Place: Peru

Peru sākas ar okeānu
„Es neticu, ka tas notiek”, Amaija saka un mēs apskaujamies uz atvadām. Pēc vairāk nekā nedēļas ceļošanas kopā, ir pienācis laiks šķirties. Novēlam viena otrai veiksmi turpmākajā ceļojumā un apsolāmies tikties virtuālajā vidē. Eh, pietrūks man mūžam dzīvespriecīgās ceļabiedrenes ar skaņo balsi. Jā, droši variet sīkāk iepazīties ar Amaijas daiļradi un piedzīvojumiem šeit (https://www.facebook.com/amaiahernandez). Veļu... lasīt vairāk
Diena, kad darīt neko
No rīta mostamies no urbju un āmuru skaņām – šai vietā ir ne tikai briesmīgas istabas, bet arī vēl notiekošs celtniecības process. Pārnesam somas uz hosteli pretējā ielas pusē un tiekam pie mīlīgas istabas otrajā stāvā, no kuras paveras okeāna plašumi. Tad laiks rīta kafijas medībām. Nolūkojam kādas viesnīcas terasi un pasūtām kafiju un vieglas... lasīt vairāk
Trīs dienas vienā
Šorīt izeju paēst brokastis un, soļojot pa vienu no retajām pludmales pilsētiņas ielām, pēkšņi sajūtos kā filmā „Murkšķa diena”. Atkal spīd saule, okeāns liek cilvēkiem spiegt, skan tie paši mūzikas ritmi, saulesbriļļu tirgotājs piedāvā tās pašas brilles, krodziņu iekšā rāvēji saka tās pašas frāzes. Noskurinos un saprotu, ka ātri jābrauc projām. Sakravāju somu, atvados no... lasīt vairāk
Kuelap cietokšņa zudusī varenība
Sēžam ekskursijas mikroautobusā un mūsu gids jau krietnu laiku vārās spāņu valodā. Kaut ko jau saprotu, bet, tā kā man solīja, ka varēšu klausīties stāstus angļu mēlē, tad brīdī, kad gids uz mirkli apklust, kautrīgi ieminos, ka ne visai labi saprotu, ko šis tur vervelē. „Vai, atvainojiet, es meklēju jūsu vārdu, man teica, ka būšot... lasīt vairāk
Ala un sarkofāgi
Izskatās, ka no Chachapoyas pilsētas tik drīz prom netikšu. Mana viesnīca ir ideāla – vesela istaba vienai pašai, pa īstam karsts ūdens dušā, ātrs internets – viss, ko sirds var vēlēties. Kopš nomušīju šejienes (laikam) vienīgo prusaku, neviena dzīva radība te vairs nav rādījusies. Un apkārtnē ir neticami daudz dažādu apskates objektu. Ekskursijas ir relatīvi... lasīt vairāk
Gocta ūdenskritums un Natālija
Šodien dodos uz 771 metru augsto Gocta ūdenskritumu. Zinātnieki joprojām strīdas par tā atrašanos pasaules ūdenskritumu rangā – daži tam dod trešo, daži piekto, vēl citi sešpadsmito vietu. Tā vai citādi, tam jābūt gana iespaidīgam. Ļaudis, kas jau apciemojuši krītošo ūdeni, apgalvo, ka skats esot varens, bet nokļūšana līdz tam neesot diez ko viegla, tāpēc... lasīt vairāk
Kā mēs ar Čārliju kāpām, zagām kartupeļus un ilgojāmies pēc majonēzes
Čārlijs uzreiz piesaistīja manu uzmanību – tā vienkārši gadās, ka daži cilvēki „iekrīt acīs”. Tas bija pirmās dienas ekskursijas rīts, es jau biju ieņēmusi vietu mazajā mikriņā, kad pie tā pienāca mazliet nodilušā, spilgti zaļā bezroku futbola kreklā tērpts tumšmatis. Es automātiski pieņēmu, ka viņš ir vietējais un, kā vairums šejieniešu, angliski nerunā. Dienas gaitā... lasīt vairāk
Drupas un atvadas
Šovakar beidzot dosimies prom no Chachapoyas – Čārlija ceļš tālāk ved uz ziemeļiem, bet mans – uz dienvidiem. Mums vēl ir šodiena un nolemjam izmantot to, lai aizbrauktu līdz Yalape drupām, kas atrodas stundas attālumā no pilsētas – latviešu meitene, kas pirms manis nakšņoja šajā pašā vietā, silti ieteica aplūkot šo vietu. Tā kā vakardienas... lasīt vairāk
Mēness piramīda un vācu puiši
Kā par brīnumu, esmu lieliski izgulējusies nakts autobusā. Atrodu viesnīcu Trujillo, nolieku somu un pēc ātras dušas esmu gatava jaunai dienai. Visi satiktie ceļabiedri apgalvoja, ka galvenais Trujillo apskates objekts ir Saules un Mēness tempļi (Huace de la Luna y de la Sol), tāpēc vispirms dodos tieši turp. Mikriņš par 1,50 solēm aizved tieši līdz... lasīt vairāk
Pamiers
Kad apsēžos ieturēt brokastis, man pievienojas viesnīcas saimniece un viņas darbiniece. „Kā tev patika piramīdas?”, viņas grib zināt. Jā, feini, patika ļoti. Tad saimniece grib noskaidrot, cik daudz gide mums stāstījusi, un sāk kā eksāmenā pārbaudīt manas zināšanas par templi. „Kas, kas ir galvenais elements slavenajā sienas zīmējumā?”. Man, protams, nav ne jausmas – sienai... lasīt vairāk