Pamiers

Stāsti

Kad apsēžos ieturēt brokastis, man pievienojas viesnīcas saimniece un viņas darbiniece. „Kā tev patika piramīdas?”, viņas grib zināt. Jā, feini, patika ļoti. Tad saimniece grib noskaidrot, cik daudz gide mums stāstījusi, un sāk kā eksāmenā pārbaudīt manas zināšanas par templi. „Kas, kas ir galvenais elements slavenajā sienas zīmējumā?”. Man, protams, nav ne jausmas – sienai gide pagāja garām vien minot, ka tā ir simbolu pilna. Pateicoties savai trakajai fotografēšanai, varu parādīt sienas bildi un tad saimnieces runas plūdiem vārti vaļā. „Redzi, tā čūska simbolizē ūdeni, kam bija vitāli svarīga loma tajos laikos un arī tagad. Redzi koku, tas ir atdzimšanas simbols”, sieviete stāsta krietnu brīdi par bildē redzamajiem elementiem. „Kas tad ir pats galvenais zīmējumā?”, beigās grib zināt viesnīcas darbiniece. „Ola, ola ir galvenā – tā ir visuma simbols”, saimniece piebaksta apaļam un padilušam pleķim sienas vidū.

Garā lekcija spāniski ir prasījusi visu manu koncentrāciju, jūtos labi pastrādājusi no paša rīta. Mazliet vēl pabāžu degunu internetā un laipnā darbiniece man ļauj izmantot savu mobilo telefonu – sazvanu hosteli Limā un pārliecinos, ka būšu gaidīta jau šovakar. „Cik esmu jums parādā?”, pēc zvana prasu, bet sieviete atmet ar roku. „Ja tu zvanītu uz Latviju, tad gan es tevi pēc tam sameklētu, bet kas ir viens zvans uz Limu.” Pateicos un dodos uz autobusu.

Līdz šim man vienmēr izdevies autobusos sēdēt otrajā stāvā pašā priekšā un baudīt lieliskus skatus – arī šoreiz iekārtojos ierastajā vietā. Iesākumā gan saņemos un parakstu, kamēr dators izlaiž dzīvību. Tad sāk rādīt filmas un es noskatos trīs gabalus. Visiespaidīgākā ir pēdējā – par neseno pilsoņu karu Salvadorā – cilvēku stulbumu, dzīvības trauslumu un nejaušībām.

Pirms deviņiem vakarā uguņu klāti pakalni liecina, ka tuvojamies Limai, 9 miljonu pilsētai. Tad parādās ēkas, ielas, sastrēgumi – laipni lūgta lielpilsētā. Kad esam braukuši pa pilsētu vairāk kā stundu, ieraugu zīmi, ka centrs atrodas 18 km attālumā – Lima patiešām ir milzīga.

Noskaidrojusi no blakussēdētāja, ka taksis uz manu reģionu varētu maksāt 20 soles, vienojos ar šoferi par šādu summu. Arī Limas taksistam palīdzu atrast savu vietu, pieredze liecina, ka iepriekšēja sagatavošanās lieti noder – šeit nevar paļauties, ka šoferis pazīst savu pilsētu.

Ap vienpadsmitiem vakarā kāpju pāri sava hosteļa slieksnim – vietai, kas kādu laiku būs manas jaunās mājas un darbs vienlaicīgi. Jāatzīst, ka pēc mēneša intensīvas ceļošanas, esmu noilgojusies pēc neliela pamiera perioda. Hostelis ir mājīgs, ar kvalitatīvām lietām un ļoti tīrs. „Tu nezināji, ka mans hostelis ir saņēmis visaugstāko Booking.com un Tripadvisor vērtējumu visā Limā”, īpašnieks Marko ir pārsteigts. Nē, man nebija ne jausmas. Atradu vietu, meklējot brīvprātīgā darba iespējas portālā „workaway.info”. „Mans iepriekšējais brīvprātīgais aizbrauca vakar, tāpēc viss sakrita tā, ka varēju akceptēt tavu pieprasījumu”, Marko paskaidro. Vairākus gadus viņš ticis galā viens, bet nu trīs mēnešus reģistrējies „workavejā” – es esmu viņa trešais un, neatkarīgi no tā, cik ilgi palikšu – pēdējais brīvprātīgais šogad. Marko hosteli slēgs 22. decembrī un atkal atvērs janvāra sākumā – tās ir viņa vienīgās brīvdienas visa gada laikā. Marko man īsi izrāda vietu un iepazīstina ar maniem pienākumiem – uzkopt istabas, apmeklēt veļas mazgātavu, iepirkties un tamlīdzīgi. „Šovakar ej gulēt, rīt es tev visu parādīšu”, Marko apsola.

  1. diena, 2014. gada 3. decembris

Izdevumi:

„Tālais” transports 27 USD
Pilsētas transports
Proviants 7 USD
Naktsmītnes
Izklaide
Citi
Dienas bilance 34 USD
Ceļojuma bilance – 188 USD

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.