Place: USA

Punkts Ņujorkā
Par to, vai braukt pa taisno no Monreālas uz Ņujorkas lidostu vai tomēr pavadīt vienu nakti Ņujorkā, nevarēju izdomāt līdz pēdējam brīdim. Beigās, saliekot visus argumentus kopā, nolēmu tomēr doties uz Ņujorku iepriekšējā dienā. Galvenais iemesls – es šoreiz nevaru riskēt ar atpakaļceļa biļeti uz Latviju. Ja nu gadās autobusa aizkavēšanās uz Kanādas – ASV... lasīt vairāk
Spoku pilsēta un Edvīns
Kādreiz bija tāda būvkompānija “Kalnozols Celtniecība”. Tā nu gadījās, ka gadus trīs man tur iznāca pastrādāt mārketinga nodaļā, apkopjot sabiedrisko attiecību lauciņu. Kā jau jebkurš darbs, tas bija ar maizi un ar garoziņu, tomēr kopumā atceros šo laiku ar priecīgām domām. Celtniecības joma kā tāda man šķiet viena no interesantākajām, patīk piedalīties projektu attīstības gaitā... lasīt vairāk
Mamutu alas un satiksmes džungļi
No rīta nav ne miņas no vakardienas drēgnuma – saule tiek pie mums pa tiešo caur koku zariem bez lapām, tās, sagūlušas uz zemes, rudenīgi smaržo. Brokastīs ieradušās pāris kuslas lapsenes un joprojām aktīvās vāveres, kas vēl steidz ko saslēpt ziemas krājumiem. Ja reiz esam atkūlušies uz Mamutu alu nacionālo parku, jāielien arī kādā alā.... lasīt vairāk
Atvadas no kempinga dzīves
Jūtamies Memfisu gana apskatījuši vakar, tāpēc šodien turpinām ceļu uz ziemeļiem. Vēl piestājam pie Elvisa Prestlija “Graceland”, bet, ieraugot biļešu cenas, saskatāmies. – “Tu esi Prestlija fane?”, prasa Rafaēls un es papurinu galvu. – “Tu?”, viņš arī papurina galvu. Bez tālāka dialoga griežam riņķī. Droši vien Nikam Keivam vai kādai citai mūsu acīs spilgti spīdošai... lasīt vairāk
Vakars Memfisā
Lai tiktu ārā no Ņūorleānas Memfisas virzienā, atkal jābrauc vairāki desmiti kilometri pa tiltiem, kuriem visi gali ūdenī. Mēs nebeidzam brīnīties gan par enerģiju, ka ieguldīta celtniecības procesā, gan par to, kā šīs konstrukcijas vēl nav padevušās ūdens zobam. No šodienas diezgan ārā riksī brauksim atpakaļ uz ziemeļiem, lai padsmitajos datumos būtu Monreālā, bet divdesmitajos... lasīt vairāk
Pa Misisipi kuģīts peld
Svētdienas rīts atnāk lēns un saguris. Ieturam vēlas hosteļa brokastis, pamocām internetu, tad atkal dodamies uz Ņūoreānas centru. Šoreiz ar kājām, šodien ir sajūta, ka vajag izvēdināt galvu un izstaigāties. Ārpus centra viss ir tukšs un kluss, kā jau pie svētdienas, bet vēsturiskās ieliņas atkal ir tūristu pilnas. Laiks ir apmācies un vējains, bet vismaz... lasīt vairāk
Mūzikas pilsēta Ņūorleāna
Ar skumjām atvados no abiem mazajiem monstriem un Konstances – uz šīs pasaules par dažiem draudziņiem vairāk. Kolīdz tiekam ārā no Batonrūžas, sāk līt. Viegla līņāšana lēnām pārvēršas par pamatīgu gāzienu, šķiet, Ņūorleāna mūs sagaidīs pavisam slapja. Atkal abās ceļa malās paveras ūdens klaji ar zaļumiem – brīžiem aiz džungļiem ūdeni knapi var redzēt, brīžiem... lasīt vairāk
Mazie monstri
“Labāk prasīt piedošanu, nekā atļauju”, Konstance paziņo šeit ierasto teicienu un pārrodas mājās ar vēl vienu kucēnu – viņa nolēmusi dot pagaidu mājas arī Milas melnajam brālim, līdz abi atradīs saimniekus. Kucēniem kopā būs jautrāk un viņi labāk iemācīsies suņu sociālās prasmes. Tomēr Konstances bažas ir veltas – arī mājas īres biedri, Sjeraa un Maikls,... lasīt vairāk
Luiziānas galvaspilsēta
Ja man kāds būtu jautājis, kas ir Luiziānas štata galvaspilsēta, es diezgan nešauboties teiktu, ka tuvu un tālu zināmā Ņūorleāna. Nē. Tā ir Batonrūža, kurā mēs atrodamies šobrīd. Rafaēls noteikti gribēja uz šejieni atbraukt, bet, kad ieradāmies, mums izvērtās neliels dialogs. – “Nure, esam Baton Rouge! Atgādini, ko šeit bija jāredz?” – “Es nezinu”. –... lasīt vairāk
Suņu sabiedrība
No rīta dzīvības pilnajā mājā parādās jauns deguns – maza suņu meitene Mila. Viņa šeit dzīvos tik ilgi, kamēr atradīsies saimnieki. Konstance domā, ka tas nebūs pārāk ilgi, jo kucēni parasti tiek adoptēti ātrāk nekā pieaugušie suņi. Kaulu kambaris klunkurē pa pagalmu un cenšas iedraudzēties ar lielajiem dukšiem, viņi ir pieraduši pie sugas brāļiem un... lasīt vairāk