Kategorija: Dzīve

Satikšanās Pārventā
Ik pa laikam mani uz satikšanos aicina ļaudis no dažādām Latvijas malām un vietām – bibliotēkām, skolām, interešu pulciņiem un citām radošām kopām. Šoreiz ceļi veda uz Ventspili, kur Pārventā tapusi jauna un glauna bibliotēka. Nolēmu ierasties pilsētā kādu brīsni iepriekš, jo jāteic, ka pat īsti neatceros, kad pēdējo reizi dzīve mani bija mani atvedusi... lasīt vairāk
Tīkli, ēna un jaušību virtene
Ļaujiet jums pastāstīt par šīs nedēļas labāko notikumu, kurai piedien arī jaušības tituls. Tas notika (sākās) pirmdien, manā vienīgajā brīvajā šīs nedēļas dienā. Nolēmu to izmantot, aizbraucot līdz Drabešu muižas Amatu mājai, lai kaut nedaudz piepalīdzētu aizsardzības tīklu pīšanā Ukrainas armijai. Neviens man kompānijā nepieteicās (pirmdiena taču) un tā nu es gatavojos pīt viena. Liels... lasīt vairāk
Miera skaņas
Vakar atgriezos no īsa brauciena uz Norvēģiju. Šoreiz nebraucu ar mērķi iepazīt jaunas vietas, bet gan satikt draudzeni – patērzēt un pabūt kopā. Protams, neizpalika arī sasveicināšanās ar Oslo un pastaigas pa laukiem, bet nekas tāds, ko gribētos pārvērst “ceļojuma aprakstā”. Pirms brauciena bija šaubas – vai ņemot vērā karu Ukrainā, vispār šobrīd būtu kur... lasīt vairāk
Atbalsti Ukrainas cilvēkus, rezervējot naktsmājas pie viņiem
Nespēja koncentrēties ikdienas darbiem. Bezspēcības un bezjēdzības sajūta. Vainas apziņa par prieku. Bailes par nākotni. Dusmas par zombijiem un viņu vadoni. Domāju, ka šādas vai līdzīgas sajūtas apciemo daudzus no mums kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā. Un nemitīgais jautājums – ko es varu darīt, kā es varu palīdzēt? Pirmajā kara dienā paudu nostāju... lasīt vairāk
Pēkšņi gaisa balonā
Ir dienas, kuru vakarā tu vari pateikt vienīgi “wow”. Īpaši tādās dienās, kuru plānos nav nekādi diženi notikumi. Tāda bija arī šodiena. Labi, par gluži parastu to tomēr nevarētu uzskatīt, jo vakarā bija jāiet uz teātra izrādi. Bet nekas cits ievērības cienīgs kalendārā nebija ierakstīts. Tā nu no rīta, cenšoties atmodināt smadzenes ar sociālo tīklu... lasīt vairāk
Blogam 10 gadi
Pirms desmit gadiem šajā laikā es strādāju godīgā darbā un vispār dzīvoju tādu diezgan intensīvu, bet vienlaikus arī paredzamu dzīvi. 2012. gads man bija iesācies Vīrusa kunga (kovids nevienam vēl sapņos nerādījās, pat sikspārņiem un ķīniešiem) sabiedrībā, kas nodrošināja no darba domām brīvāku galvu. Tobrīd tapa šis blogs (toreiz ar nosaukumu kamzolis.com), jo jau ilgāku... lasīt vairāk
Tiešais pieslēgums
Šodien braucam uz Drustiem palūkoties, kā mūsu mājvieta izskatās ziemā un atdod parādus. Viens no tiem ir grāmatu, kuras biju noturējusi ilgāk nekā mēnesi, nodošana vietējā bibliotēkā. Rakstu bibliotekārei un prasu, vai viņa plāno būt uz vietas? Jā, būšot gan un esot tik dīvaini, ka es rakstot tieši šobrīd – viņa tikko saņēmusi un šķirsta... lasīt vairāk
Mans 2021
Ja būtu jāraksturo 2021. gads vienā vārdā, es teiktu: darbīgs! Īpaši gada pirmā puse, kad nācās vienlaikus žonglēt ar apjomīgu darba projektu, pašizglītošanās un attīstības iniciatīvām. Otrā gada puse pavadīta salīdzinoši mierīgāk, bet par rāmu es to tāpat nesauktu. Nu tad pa punktiem. Ceļojumi Uz ārvalstīm šogad bija divi. Vasara vidū kolorītā ārstu un viņu... lasīt vairāk
Grāmatai “Nekaunīgais pingvīns” gada jubileja
Ja pavisam precīzi – šodien aprit viens gads, viena nedēļa un viena diena, kopš pirmo reizi turēju rokā no tipogrāfijas siltu “Nekaunīgo pingvīnu”, kas vēsta par septiņiem ar pusi mēnešiem, kurus pavadīju Dienvidamerikā, Lieldienu salā un Antarktīdā. Par grāmatas tapšanas procesu un šaubām, vai vispār tāda vajadzīga, var lasīt ierakstā pirms gada. Šaubas un bažas... lasīt vairāk
Zinātne un velnarutks
Savulaik, vadot radošuma mācības, viens no vingrinājumiem, kuru mēdzu uzdot auditorijai, bija sekojošs – atcerēties trīs lietas, par kurām tu kādreiz biji dziļi pārliecināts, bet laika gaitā ir izrādījies, ka tā nav taisnība. Iesākumā cilvēki samulst, bet, kad kārtīgi padomā, bieži vien var atsaukt atmiņā stipri vairāk nekā trīs piemērus. Vismaz mani tas ir izārstējis... lasīt vairāk