Kategorijas: Dzīve

Mazie un lielie soļi vides jomā
Jūs taču zināt, kā tas ir, kad pēkšņi noteikta veida informācija sākt tevi aplenkt, vajāt, izsekot. Tu labi saproti, ka šī informācija jau labi sen ir “kosmosā” un internetā, tā var pat nebūt dižens jaunums, bet pēkšņi tu to pamani, uztver, ielaid sevī. Man pēdējo mēnesi tā ir vides saudzēšanas un pārdomātas saimniekošanas tematika –... lasīt vairāk
Dziesmusvētki, Drusti un karma
Šobrīd Dziesmusvētki ir uzslāņojusies pa virsu visiem dzīves notikumiem, sajūtām un pārdzīvojumiem. Vakardiena joprojām vibrē iekšā tik pamatīgi, ka esmu atsaukusies aicinājumam šovakar snaikstīties gar sētu un pēc tam pievienoties uz sadziedāšanās sadaļu. Kā man stāstīja draudzene Maija, tad vakar, kad uz mirkli pieklusušas mašīnas ap VEF rajonu – koris esot bijis dzirdams pat tur.... lasīt vairāk
Makaronu kūka irāņu gaumē
Iepriekšiepriekšējā ierakstā pieminētais irānis Ali pie mums paliek pavisam īsu brīdi – divas naktis. Par spīti saspringtajam darba ritam, mums izdodas atrast pāris socializēšanās stundas vakarā. Labs iemesls kopā pabūšanai ir Ali piedāvājums pagatavot kopīgas vakariņas – tradicionāls kaučsērfera paldies pateikšanas veids. Kādu brīdi atsevišķi kūp katls ar makaroniem, pannā čurkst gaļas un dārzeņu sautējums.... lasīt vairāk
Sezonas noslēguma jogas nodarbības Austras mājā
Jogas nodarbību sakarā man jums ir sekojošas ziņas – tiksimies Austras mājā vēl uz trim nodarbībām – 5., 7. un 12. jūnijā, bet tad dosimies vasaras brīvdienās. Vasarā turpināšu praktizēt individuāli un, visticamāk, ik pa laikam saorganizēšu kādu nodarbību Rīgā vai Meža mājā, bet iknedēļas regulārajām nodarbībām pagaidām esmu nolēmusi likt daudzpunktu. Par pēdējām trim... lasīt vairāk
Īsumā par dzīvi šobrīd
Ja gadās ilgāks posms, kad neesmu neko šeit ierakstījusi, tas parasti nozīmē vienu no divām situācijām – esmu ļoti aizņemta vai arī jūtos tā, ka negribas rakstīt, citiem vārdiem sakot, slikti. Pēdējā laikā ir bijis pa druskai no abiem, galvenokārt, pateicoties manam jaunajam darbam, liekot šaubīties kā nekad agrāk. Varbūt es vienkārši neesmu piemērota valsts... lasīt vairāk
Auksto un silto piedzīvojumu stāstu vakars 28. februārī
Ziniet, kāds ir visbiežāk uzdotais jautājums par Antarktīdu? Cik tur ir auksti?! Parasti uz to atbildu, ka Latvijā ziemā mēdz būt aukstāk, kā, piemēram, šonedēļ. Protams, protams – salīdzinājums ir ar Antarktīdas vasaru, ziemā turp neviens kuģis nebrauc, jo “visur ledus, visur sniegs”. Pašreiz tiešām nav jādodas ne uz Arktiku, ne uz Antarktīdu, lai acis... lasīt vairāk
Kā klājas maniem ceļabiedriem?
Ik pa laikam filmu vai grāmatu beigās, kas balstītas patiesos notikumos, parādās pēcvārds – filmas galvenā varone Huanita, īstajā vārdā Antoņina, tagad sasniegusi 88 gadus, dzīvo Buenosairesas nomalē, pasniedz tūristiem alu un stāsta par saviem jaunības dienu spiedzes piedzīvojumiem. Arī jūs man ik pa laikam vaicājat – kā šobrīd klājas maniem ceļā satiktajiem ļaudīm. Esmu... lasīt vairāk
Divi grāmatu gadījumi ar laimīgām beigām
Šie ir divi stāsti ar vienojošo elementu – grāmatu. Sākšu ar pirmo, savā ziņā parādu. Pērnajā pavasarī, ap Lieldienu laiku, slinki virpinot Facebook lentu, pamanīju virtuālās paziņas Ritas ašo konkursu – ja uzminēšot, kas ir krāsainie elementi bildē, varēšot dabūt tikko pagatavotu mango – klementīnu kūku uz šķīvja ar zelta maliņu. Vairāk par kūku vilina... lasīt vairāk
Sabojāti mati un persiešu valodas stundas
Uz šo ierakstu mani uzvedināja aptuveni mēnesi vecs “Ir” žurnāla eksemplārs, kurā bija stāsts par nesen aizsaulē aizgājušo “Arsenāla” tēvu Augustu Sukutu. Ar pašu Sukutu gan man dižas atmiņas nesaistās, ko nevar teikt par viņa lolojumu. Tas bija kāds no “Arsenāliem” pirms aptuveni divām desmitgadēm. Tolaik strādāju daudznozaru uzņēmumā “Kolonna”, kas šo festivālu nedaudz atbalstīja.... lasīt vairāk