Category: Dzīve

15. Covid diena: ir vieglāk
Šodien aprit tieši divas nedēļas kopš ceturtdienas, kad pamodos ar stiprām galvassāpēm un nespēku, kas izrādījās esam Covid simptomi. Tagad, atskatoties uz slimības norisi, varu teikt, ka pagaidām visgrūtākā bija pirmā nedēļa, kad galvassāpes un nespēks bija īpaši spēcīgi un neziņa par nākotni – vislielākā. Šobrīd jūtos saradusi ar jauno situāciju un arī simptomi vairs... lasīt vairāk
13. Covid diena: vibrācijas
Kādā darbadienas vidū aizgājām uz Ribocu. Apskatījuši pirmos angārus un āra objektus, nonācām milzīgajā bijušās Rīgas tirdzniecības ostas ēkā. Uzkāpām otrajā stāvā un kādu brīdi baudījām milzīgo zāli un tajā esošos darbus vienatnē. Pēc brīža ienāca vēl daži cilvēki, tostarp Ilze ar draudzeni. Tieši viņas mums pavēstīja, ka šeit vērts uzkavēties, jo pēc īsa brīža... lasīt vairāk
Covid 11. diena – ekrānu nogurums un meža spēks
Man ir viena slikta ziņa un viena laba ziņa. Sliktā – man nekas veselības ziņā nav mainījies. Labā – man nekas veselības ziņā nav mainījies. Šodien ir 11. diena ar kovid un kopumā jūtos apbrīnojami stabili. Tas, protams, nomāc, ka no rīta pamosties un esi jau noguris pirms izkāpšanas no gultas. Smagums krūšu rajonā un... lasīt vairāk
Covid 7. diena: nogurums un muskuļu sāpes
Tā, tā. Šķiet, ka atkal būs kāda rinda jāuzšņāpj, citādi nu jau kļūst sarežģīti privāti visiem atbildēt uz mīļajiem un rūpju pilnajiem “kā klājas?”. Vienā teikumā – kā Rietumu frontē, bez dižām pārmaiņām. Kopš pirmās dienas visnemainīgākais ir nogurums – tāds, ka brīžam zupas karoti grūti pacelt un esi ar mieru neēst, lai nebūtu jāaiziet... lasīt vairāk
Covid 5. diena: pasaulei pazūd smarža
Visupirms – paldies par tik daudziem labiem vārdiem, izturības un labas veselības vēlējumiem. Īpašais paldies visiem maniem “kontaktiem” – ar lielāko daļu esmu izrunājusies personīgi un pagaidām neesmu saņēmusi nevienu virtuālo tomātu, tas dara sirdi vieglāku. Tik daudzi no jums prasa, kā man iet, ka, līdzīgi kā ceļojot, vieglāk to pastāstīt ir jums visiem kopā.... lasīt vairāk
Pazīsti mani? Pazīsti Covid!
Ir svētdienas vakars, tūlīt noslēgsies brīvdienas. Un rīt tu dosies uz darbu. Vai varbūt paliksi mājās, ja tev ir iespēja strādāt attālināti. Kas ieplānots tavā nākamajā nedēļā – darba tikšanās, ģimenes apciemojums, kāds pasākums? Iedomājies, tev tie visi jāatceļ. Nepatīkami, bet nekas briesmīgs, nebūs jau pirmā reize. Kurš no mums nav piepeši saslimis vai piedzīvojis... lasīt vairāk
Dziju, dzīves un cilvēku košums Auļukalnā
“Re, cik smuka zampa”, pašķiebusi vienu no katliem ar tumši brūno riekstkoka novārījumu, priecājas dziju krāsošanas meistardarbnīcas vadītāja Anete Karlsone. Citā katlā kūp sīpolu mizu novārījums, citā mirkst dzelteno ilzīšu galvas, vēl citā – sarkanais āboliņš, goblapu spireja, meža zirdzene jeb pūķu gārsa – Auļukalna vietējie augi, kuru daudzums apkaimē tā vien “uzprasījies” uz dziju... lasīt vairāk
Svētku pēdas
Mēs sēžam aplī ar saviem cilvēkiem – pazīstamām un neredzētām sejām. Neviļus sanācis apsēsties ar skatu uz rietošo sauli un varam to pavadīt ne vien ar dainām, bet arī skatienu. Ineses skaņā balss un kokle rāmi ved cauri rudzu laukiem, vij ap mums un ozoliem vārdu aizsardzības jostas, noskalotas pateicības rasā. Dainu meditācijas beigās visi... lasīt vairāk
Impulsu spēks
Mēs katru dienu pieskaramies cits cita dzīvei – tiekoties, sarunājoties, sadarbojoties, vienkārši esot. Mūsu dzīvības putekļi virpuļo saules pielietā kosmosa istabā un citreiz mēs saķepam pavisam kopā ar otru, citreiz sagrūžamies un atlecam pilnā spēkā, citreiz novirpuļojam viens otram garām nepieskaroties, tomēr pieskaroties. (Un vēl gadās, kad mūs visus kaut kur aizpūš lielais likteņa putekļu... lasīt vairāk
Melnā starp krāsainajām
“Šī ir melna pasaka. Šī ir tik melna pasaka, ka nekā nevar redzēt. Tajā kaut kas ir, bet nevar redzēt. Aizveriet acis, vēl aizsieniet ar melnu lakatu — un tagad jūs saprotat, cik tajā tumšs? Nekā nevar redzēt. Var tikai ar rokām taustīties. Tumšs kā ellē, vai ne? Šī pasaka jau arī notiek ellē. Sataustījāt... lasīt vairāk