Mans 2023

Jaunais gads jau ieskrējies, bet es vēl neesmu paguvusi sasiet pērnajam astes. Izdarīšu to ar netīrā astotnieciņa metodi (čau, kursabiedri), citādi attapšos maijā. Vienkāršības labad šajā rakstu gabalā “šis gads” ir domāts 2023.

Kopumā ŠIS GADS ir bijis labs. Daudz paveikts, uzsākts, piedzīvots un saprasts. Protams, bijušas arī neveiksmes un neizdošanās, kā nu bez tām. Līdzīgi kā pērn, arī šogad visu laiku fonā kņudēja pasaules vecās un jaunās nebūšanas, liekot daudz domāt par cilvēka dabu, diemžēl ne to labāko. Bet pamatā koncentrēju enerģiju uz savu mazo pasauli un norisēm, kuras varu ietekmēt tieši. Bet nu par visu pēc kārtas.

Ceļojumi – Dienvidkoreja un jūra

Ar ceļojumiem gan šajā gadā gāja pašvaki – brauciens uz Dienvidkoreju martā tā arī palika gada vienīgais ārvalstu piedzīvojums. Gada sākumā devos pārgājienā tepat Latvijā no Kolkas uz Melnsilu, kā arī gada gaitā gadījās daži citi izskrējieni pa dzimtenes ārēm, tomēr neatceros, kad vēl būtu ceļojusi tik maz. Bet nebija ne laika, ne spēka, un, ko tur liegties, arī naudas (skat. sadaļu par būvniecību).

Veselība – trausla stabilitāte

Mana plaušu slimība turas grožos un rada ierasti pierastos sarežģījumus kāpumos, īpaši mitrā un aukstā laikā. Kāju pleķus šogad nemanīju, jo karstā laikā negāju garos gabalus, bet kā nu gads bez novitātes. Mans vēders pirmo reizi kārtīgi sabuntojās Dienvidkorejā, bet pēc tam ar apbrīnojamu regularitāti turpināja sāpēt arī dzimtenē. Šķiet, kādu trešdaļu gada esmu pavadījusi vēdersāpju sabiedrībā, un turpinu meklēt uztura un citus risinājumus, kas ļautu no šī jaunpienesuma atbrīvoties.  

Darbs

Joprojām naudu pelnu ar trīsvienību: komunikācijas projekti, runāšana + rakstīšana, Airbnb. Salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, Airbnb darbi ir līdzīgā intensitātē, komunikācijas projektu īpatsvars ir krietni sarucis, bet rakstīšanas un runāšanas segments gan strauji audzis, īpaši pēdējās. Ja man pirms dažiem gadiem kāds būtu teicis, ka pelnīšu naudu ar runāšanu, domātu, ka viš nav riktīgs.

Saskaitīju, ka šogad esmu viesojusies vismaz 25 bibliotēkās (Ogre, Jaunmārupe, Dundaga, Lēdmane, Zlēkas, Jaunjelgava, Mārsnēni, Salaspils, Lielvārde, Naujene, Olaine, Ozolnieki, Cesvaine, Sigulda, Ķekava, Liepa, Inčukalns, Drusti, Rencēni, Engure, Valmiera, Dobele, Ērgļi, Staicele, Jūrmala (varbūt kādu esmu aizmirsusi)), vairākās skolās un tehnikumos, korporācijā, pie BNI cilvēkiem, Līgatnes papīrfestā, Lampā, ES mājā, Hospisa brīvprātīgo pasākumā, LIAA, tāpat esmu teikusi iedvesmas runas dažādos korporatīvajos pasākumos un patērzējusi vienā otrā medijā. Protams, tie visi nav naudas projekti, bet lielākajā daļā kāds peso arī ienākas.

Iznākusi ceturtā grāmata “Pārziemot Āzijā”

Runājot par rakstīšanu. Gada sākumā devos uz Ventspils rakstnieku un tulkotāju māju, kur veicu Āzijas piedzīvojumu izvērtējumu, tad martā aizšāvos uz Dienvidkoreju, lai pievienotu līdzšinējiem piedzīvojumiem jaunus, un vasarā nodevu izdevniecībai ceturtās grāmatas manuskriptu. Turpmākos mēnešos noritēja nu jau ierastie redakcijas procesi, fotogrāfiju atlase, dizaina izveide un citi darbi, kas gada nogalē rezultējās “Pārziemot Āzijā” iznākšanā 512. lpp biezumā (tieši tikpat cik Pingvīnam).

Vēl esmu pielikusi savu roku un kāju grāmatas “100 pastaigu takas Latvijā” radīšanā, kas šobrīd Zvaigznē gozējas pārdotāko grāmatu TOPā (arī Āzija tur iešmaukusi). Bija tas gods rakstīt ceturtā vāka atsauksmi gada sākumā iznākušai grāmatai “Mana ome un vareņiki”, kuru radījusi mana spāņu valodas kursabiedrene Diana Bogdanova – ja vēl neesat izlasījuši, izdariet to.

Šogad vēl Santjago ceļa grāmata tika pie divām otrajām vietām Zvaigznes balsojumā – grāmatnīcās un internetā – vēlreiz paldies visiem par atbalstu un atzinību!

Rakstniecības studijas un dārzi

“Cik ilgs laiks pagāja kopš “nekad””? Sākumā nesapratu, ko draudzene man jautā, bet salikusi kopā atmiņu drumslas, atcerējos, ka kopš Latvijas Universitātes absolvēšanas nosolījos vairs nekad nestudēt. Aprēķināju, ka “nekad” ir 20 gadi. Īsāk sakot, rudenī iestājos Liepājas Universitātē Rakstniecības studiju maģistrantūrā. Lai arī mācības mums notiek trīs dienas katru otro nedēļu, starp lekcijām ir diezgan daudz mājasdarbu, kas paģēr laiku un uzmanību.

Otrs mācību virziens šogad bija pieaugušo apmācības, kurās aptuveni pusgadu mācījos digitālā mārketinga gudrības. Īpaši jautrs bija septembris un oktobris, kad abas mācību programmas notika paralēli, bet kaut kā izdzīvoju.

Attiecīgi ierastās izaugsmes un hobiju lietas (visādi kursiki un tā) šogad palika ēnā. Šo to uzadīju, šo to izārdīju, bet kopumā ar rokām darīju maz. Ā, nu izņemot dārzus. Tie gan saņēma daudzus manus pieskārienus, pretī izsniedzot ierasto algu – kartupeļus, bietes, burkānus, kāpostus un citus labumus. Saldētavas, pieliekamais un pagrabs joprojām pilni līdz ūkai.

Uzcelta māja Drustos

Šķiet, ka mājas būvniecības process ir bijis šī gada nozīmīgākais projekts. Patiesībā tam bija jānotiek, vismaz jāsākas pērn, bet celtniecības procesā mēdz atgadīties daudz neparedzētu brīnumu. Tā nu finālā ēkas pamati tika ielieti pirms Jāņiem, drīz pēc tam atbrauca karkass, tapa jumts, tika savilktas komunikācijas, sākās iekšdarbi. Šķiet, visa vasara un daļa rudens pagāja, braukājot ar flīzēm, trubām, krāsām un citiem labumiem no Rīgas puses uz laukiem. Galvenajam celtniekam zvanīju biežāk nekā mammai. Un mammai es zvanu bieži.

Kopumā šis celtniecības process man prasīja daudz nervu šūnu un radīja iekšēju stresu, jo bija jāpieņem lēmumi par lietām, par kurām man nav ne mazākās saprašanas. Var jau gadīties, ka kaut kad dzīvē vēl noderēs nojausma par keramisko dūmvadu ventilācijas kanālu skaitu un izmēru, vinila un sūkņu atšķirībām, skursteņa kleitām, tualetes poda pieslēguma veidiem un vēl simts lietām, par kuru eksistenci pirms šī procesa pat nenojautu. Jā, iepriekš jau bija uzbūvēta viena māja, bet tur viss noritēja citādāk – par būvdarbiem atbildēja ģenerāluzņēmējs, un mūsu teju vienīgā rūpe bija krāsu un materiālu izvēle.

Jaunās mājas būvniecības gaitā ik pa laikam sev atgādināju divas lietas. Pirmā: Zane, tas viss ir eksperiments, tad jau redzēs, kas būs. Otrā: Zane, tā ir tikai nauda.

Vai pieļautas kļūdas? O, jā. Ilustrācijai varu minēt dažus piemērus. Krāsns, kurai, kā izrādās, jāatrodas minimums 80 cm attālumā no sienas, ir iebūvēta 25 cm attālumā. Jautājumu risināsim ar karstumizturīga materiāla uzklāšanu uz sienas. (Zane, tā ir tikai nauda). Ieslēdzot vienlaikus plīts nosūcēju un kurinot krāsni, visa istaba piepildās dūmiem (nezinu, kā to novērst (pagaidām nedarām abas lietas vienlaikus)). Bijām uzlikuši ūdens sūkni mājā, kurš, pēc celtnieku teiktā, esot diezgan kluss. Tas atradās vannasistabā un, katru reizi, nolaižot podā ūdeni, mājā atskanēja skaņa, it kā tur paceltos vai nosēstos lidmašīna. Tāpat sūknis ik pa laikam apvainojās un atteicās darboties (aka atrodas tālu un laikam trubas zemē met mistiskus lokus). Īsāk sakot, mēs šo nomainījām ar citu sūkni akā, kopš tā laika viss ir daudzmaz labi. (Zane, tā ir tikai nauda). Ielikām diezgan smalku siltumsūkni un boileri. Kopš darbības sākuma šis pārvērta mūsu akas gardo ūdeni tādā, kurš smird pēc puvušu olu un beigta kaķa novārījuma. Izrādījās, ka dažreiz tā gadoties – esot ūdens sastāvs, kas reaģējot ar boilerī esošajiem anodiem un izraisot nepatīkamu aromātu. Neko, jāmaina esošie uz titāna anodiem. (Zane, tā ir tikai nauda).

Bet kopumā, protams, ir laba sajūta: sēdēt jaunajā mājā ar skatu uz dīķi, malkot rīta kafiju un vērot, kā ūdenī plunčājas vietējie ūdensputni, pļavā pastaigājas stirnas, lēkšo zaķi. Mājas pabeigšana un labiekārtošana turpināsies arī 2024. gadā, bet nu 95% ir paveikti šogad.

Lai gan lielākā daļa laika un enerģijas (un, protams, naudas) aizgāja Drustu mājas projektam, arī esošā dzīvesvieta pieredzēja nelielus uzlabojumus, piemēram, meditāciju namiņš tika pie savas terases (paldies Eduardam), bet māja pie vairākām jaunām mēbelēm.

Mirkļi un cilvēki

Arī šis gads uzdāvināja brīnišķīgus cilvēkus un mirkļus. Smaržu un peoniju maigums Valmierā, pankūkas Smēdē, kukuļu būšana Auļukalnā 3 gadu dzimšanas dienā un mana dzimšanas diena ar lietu Raunā, kāpostu vannu un varavīksni. Mājas atklāšanas ballīte ar kaimiņiem, bauru laiks pāri pļavām, zvaigžņu lietus nakts. Ciemiņi no Lietuvas, ciemiņš no Somijas. Negaidīts pavasara vērojums gaisa balonā. Dziesmusvētku mazie un lieli brīnumi. Gunta 90. gadi un pirmais lietus gāziens Dobeles ceriņu dārzā. Usmas ezera miers un Miķeļtorņa saulrieta nemiers. Uzvaras hokejā un basketbolā. Piemājas meža baravikas un Drustu apšu bekas. Un vēl daudz mazu laika pieskārienu, dēļ kuriem dzīve top īpaša.

Paldies par gadu, paldies par kompāniju! Lai mums cerīgs, vēlīgs un derīgs 2024.!