Blog

Kas kopīgs man un Useinam Boltam?
Šorīt jau esam krietns bariņš –  11 žurnālisti un blogeri no Polijas, Nīderlandes, Austrijas, Anglijas, Spānijas un Latvijas. Diena sākas ar velo ekskursiju pa pilsētu, kuru vada neviens cits kā vakar TICā sastaptais Martins. Pilsētas centrālajā skvērā viņš pastāsta, ka pirms industrijas attīstības Ostravā mituši vien daži tūkstoši cilvēku, bet tagad Ostrava ir trešā lielākā... lasīt vairāk
Ostrava: māksla un ogļrači
Vienīgā motivācija šorīt piecelties puslīdz laicīgi ir brokastis, kuras šai viesnīcā tiek servētas līdz desmitiem. Pusstundu pirms to slēgšanas ieveļos ēdamzālē. Bez manis tur brokasto vēl viena zolīdi ģērbta būtne, pārējie viesi jau ir gabalā. Arī brokastis ir tādas pašas kā istaba – nav nekā ļoti pārsteidzoša, bet izvēle pieklājīga un garda. Paēdusi atgriežos numuriņā,... lasīt vairāk
Caur Varšavu uz dzelzs sirdi
Cilvēki, uzzinājuši, ka šonedēļ dodos uz Čehiju, lielākoties veltīja man novēlējumu: “Izbaudi Prāgu!”. Lai gan Prāga man patīk ļoti, šoreiz ceļi ved uz pavisam citu pusi – Polijai piegulošo Morāvijas – Silēzijas apgabalu un tās galveno pilsētu Ostravu. Tagad paceliet domās roku: kurš no jums iepriekš bija dzirdējis par šo pilsētu? Atzīšos, es nebiju. Man... lasīt vairāk
Vai man būs turpmāk jādzīvo uz šosejas?
Es uz šejieni pārcēlos no Rīgas pirms gadiem piecpadsmit. Savaldzināja mežs un iespēja dzīvot bez kaimiņiem, kas iepriekšējos 25, komunālajā dzīvoklī pavadītajos gados, bija radījuši vēlmi ikdienā iztikt bez svešu cilvēku klātbūtnes. Pa šiem gadiem ir pilnībā atjaunota un pārbūvēta vecā māja, labiekārtota apkaime pašiem tīkamā veidā – šajā īpašumā ieguldīts laiks, līdzekļi un sirds.... lasīt vairāk
Iesvētīts Latvijas Santjago ceļš
Jūs jau nojaušat – ja šeit ilgāku laiku nav parādījušies ieraksti, esmu apmaldījusies darbu un pienākumu mežā. Šobrīd ļoti intensīva dzīve solās būt līdz Jāņiem, tad ceru uz mierpilnāku posmu, vismaz mazliet tālāku no datora. Paralēli darba lietām notiek daudzas interesantas norises, kurām cenšos mazo pirkstiņu piedurt. Viena no tām – Santjago ceļa tapšana Latvijā,... lasīt vairāk
Stacionārs būtiskajam
Reizi gadā es dodos uz tehnisko apskati Tuberkulozes un plaušu slimību stacionārā Sauriešos, lai redzētu, kā manai plaušu kaitei veicas ar progresu.  Atzīšos, nu jau šīs vizītes man ļoti patīk. Kad domāju, kāpēc tā, nāk prātā trīs iemesli. Pirmais un galvenais – šī vieta mani atgriež laikā pirms nu jau teju septiņiem gadiem, kad man... lasīt vairāk
Lietus atvadas
Šovakar dodos pastaigā pa tām pašām vietām, kurām klīdu, ierodoties šajā vietā. Iesākumā uzkāpju kalnā, kurā dzīvo Sunas māsa, pēc tam mēs ar Šamu dodamies uz templi, kura stūpa atrodas akmens galā. Šoreiz akmens ir tikai patīkami silts, nevis pēdas dedzinošs kā toreiz. Un – ir vieglāk. Šams stāsta, ka šajā vietā notikusi vecmāmiņas piemiņas... lasīt vairāk
88 ziloņi
Tā kā Etihads man ir piespiedu kārtā piešķīris vēl vienu dienu Šrilankā – par ko gan neesmu ļoti priecīga, jo būs jādodas no kuģa uz balli jeb no lidmašīnas uz darbu – bet, ja reiz tā ir manā rīcībā, nolemju dienu izmantot pēdējam punktam, kuru vēl neesmu paguvusi izpildīt – ziloņu satikšanai. Pakonsultējusies ar Šamu... lasīt vairāk
Pelde ar bruņurupuci un haizivīm
Stāvam dienas vidus svelmē šosejas malā un mēģinām saskatīt, kurš autobuss brauc uz Trincomalle pilsētu. Tā ir vieta, kurp Amēlija ir iecerējusi doties, man ir doma pabraukt mazu gabaliņu viņai līdzi, apskatīt kādu ziloni un tad tēmēt atpakaļ uz Kolombo. Pēkšņi apstājas privāts auto un vaicā, uz kurieni braucam. Ā, Trincomalle, tas mums ir pa... lasīt vairāk
Prusaks un saullēkts Sigīrijā
Amēlija iznāk no vannas istabas ar brīdinājumu – uz raibās grīdas podu sargā prāvs prusaks. Ieeju novērtēt situāciju – tiešām brangs eksemplārs. Jau domāju, ar kuru kurpi šo motivēt doties tālāk, kad maza vardīte, veicot lēcienu prusaka virzienā, aizbiedē šo zem poda. Ceļš brīvs! Aši apdarījušas rīta lietas, esam gatavas kāpt tuk-tukā, kas mums atbraucis... lasīt vairāk