“Tālumā pār lauku skrien liels zvērs”, Eduards paziņo, jo lielā pļava vislabāk redzama no virtuves, kur viņš šobrīd dzejo brokastis. Es pieslienos kājās un paveros pļavas virzienā. Tālumā redzams alnis, kas nevis skrien, bet peld pa vīgriežu jūru, kas balta viļņojas starp mūsu māju un mežmalu. Brīžiem virs vīgriezēm iznirst dzīvnieka platie gurni, brīžiem izteiksmīgais... lasīt vairāk