Blog

Šorīt visi mostamies ar viegli sāpošām galvām, bet pēc dušas un kārtīgām brokastīm esam daudzmaz atguvuši veselību. Sakrāmējam somas, kāpjam auto un braucam tērēt naudu. Mums ir palikuši daži simti leju, galvenais mērķis ir nopirkt mājām valriekstus – par to svaigumu un izcelsmi varējām pārliecināties visa ceļojuma laikā.  Lai arī tirgū visplašāk pārstāvētas rūpniecības preces,... lasīt vairāk

No rīta mūsu naktsmītnē smaržo kā restorānā. Kamēr mēs vēl pusaizmiguši klīstam starp guļamistabu un vannasistabu, Daiga jau ir uzšmorējusi šakšuku un pagatavojusi kafiju. Pabaroti tiekam ne tikai mēs, bet arī mazsuns un kaķis, kuri klūp virsū ēdienam bez izvēles. Pie mājas izejas mūs sagaida izdrukātas dzejas rindas, kuru autors ir saimnieces tēvs Valērijs, bijušais... lasīt vairāk

Mūsu naktsmāju saimniece ir viena no netālu esošās Eco Village Moldova radītājām, pēc brokastīm aizdodamies to apciemot. Dārzu un ēkas no ārpuses varam aplūkot, bet nevienu ļautiņu nesatiekam, laikam ir pārāk agrs. Labs ir, lecam auto un laižam uz Moldovas ziemeļaustrumiem, kur atrodas pilsēta Soroca, kas tiek dēvēta par Moldovas romu galvaspilsētu. Gar ceļa malām... lasīt vairāk

Rožu villā nakšņošanas cenā ietilpst arī brokastis, kurās tiek servētas olas, desiņas, plānās un pildītās pankūkas. Un kafija, kuru saimniece gatavo savā gaumē – termojadernuju. Neapēstās pankūkas mums tiek iesaiņotas līdzņemšanai, palikt neēdušam Moldovā tiešām nedraud. Apbrīnojam rožu dārzu rīta gaismā, ar saimnieces vēlību iemetam somās dažus bumbierus un valriekstus no dārza, viņa vēl nogriež... lasīt vairāk

Šai viesnīcā tiek servētas arī brokastis, tāpēc, veikuši rīta procedūras, vīkšamies lejā. Daiga nozūd pirmā, drīz sekojam arī mēs ar Eduardu. Izejot pa istabiņas durvīm, parādās skats kā no filmas. Pa trepēm augšā nāk Daiga ar torti, kurā iespraustas degošas svecītes, viņai seko viesnīcas saimnieks ar dzirkstošo dzērienu. Tieku pie apsveikuma dziesmas angļu un latviešu... lasīt vairāk

Pēc brokastīm Daiga dodas ceļā uz mūsu jauno viesnīcu, mēs ar Eduardu vēl padirnam līdz izrakstīšanās laikam un tad arī pazūdam ielās. Tā kā mums ir smagas somas, domājam braukt ar taksi, tomēr lietotne nevar atrast nevienu šoferi. Labi, pabraucam pāris pieturu ar autobusu, tad rāpjamies pa ieliņām līdz mūsu naktsmājām. Nolikuši mantas, atgriežamies centrā,... lasīt vairāk

No rīta Daiga sarūpē brokastīs šakšuku, sasautējot pannā vakar nopirktos tirgus labumus. Garšo izcili, izejvielas ir sauli pievilkušās, īpaši izteiksmīgi garšo paprika. Dodoties laukā, pie mājas vārtiem satiekam Iļju, vīru gados, kurš mums parāda, kā attaisīt vārtiņus ar pogu. Uzzinājis, no kurienes esam, viņš atceras savu viesošanos Latvijā un saka, ka pie mums esot vēl... lasīt vairāk

“Uz kurieni būs tavs nākamais ceļojums?”, šo diezgan nīsto jautājumu dzirdu gandrīz katrā pasākumā un tiekoties ar cilvēkiem, kurus redzu ne pārāk bieži. To man uzdeva arī ļaudis, no kuriem jau dažus gadus pērkam ķiplokus (starp citu, izcili labus). “Uz Moldovu”, atbildēju. “Vai, man arī dēls bija nopircis biļetes, neko nepajautājot, bet es atteicos braukt.... lasīt vairāk

“Jā, tagad varētu teleportēties mājup”, esam vienisprātis. Priekšā gara diena, kas jāpavada dažnedažādos transportos atceļā. Esam piecēlušās jau puspiecos, ar dvielīšiem uz gurniem aizdiebušas uz blakus māju dušiņā, un piecos stāvam pie auto ar sakrāmētām somām. Vēl pārlaižam acis mājvietai, kas mūs tik silti uzņēmusi, un rāpjamies mašīnā. Šorīt klusā sala ir vēl mierpilnāka. Nemana... lasīt vairāk

No rīta izmēģinu jaunu pieeju brokastīm – neēdu maizi, pat ne sausmaizīti, tikai nedaudz dārzeņu un omleti, cerot, ka vēderam šādas sastāvdaļas patiks labāk. Diemžēl vēders manas pūles nenovērtē un sāp vēl trakāk. Pēc ieturēšanās Sarmīte mūs izved pastaigā pa ēku, kuru vēl neesam aplūkojušas, tad atkal visas sēžamies auto un dodamies pēdējā Gotlandes apskates... lasīt vairāk