Blog

Atgriešanās: Varšavas kņada un gudrie jaunieši
Šorīt ieturam pēdējās brokastis ar Linnu un Alanu, apskaujamies uz atvadām un dodamies katrs savā virzienā – viņi vēl paliek Ostravā līdz pēcpusdienai, bet man jākrāmē somas, jo drīz būs klāt taksis, kas mani kopā ar diviem poļu žurnālistiem aizvedīs uz dzelzceļa staciju. Šoreiz viss norit kā pa diedziņu – taksis ir klāt laikā, mēs... lasīt vairāk
Festivāla kulminācija: ZAZ un The Cure
Šīs ir pēdējās kopīgās brokastis ar Airisu, Rūpertu, Sabīnu un citiem ceļabiedriem – aptuveni puse dodas mājās jau šodien, kas, protams, ir skāde, jo šovakar ir labākā koncerta programma (vismaz manā skatījumā). Palikušajiem ir brīvdiena, ko varam izmatot pēc sava prāta. Iesākumā aizbraucu līdz centram, lai vēlreiz lēnām izstaigātu mīlīgās ieliņas, ieskatītos baznīcā, nobildētu grafiti... lasīt vairāk
Mierīga upe, golfs un veiksmīgas laulības knifi
Šorīt jau sajūtos kā “Murkšķa dienā” – atverot aizkarus, pa logu ir tieši tāds skats un laiks kā visus iepriekšējos rītus, lejā dod tās pašas brokastis un atkal mūs gaida busiņš, lai vestu piedzīvojumos. Labi, ka tie katru dienu atšķiras. Šodien brauksim pa upi. Ierodoties “notikuma vietā” mums jāuzgaida, kamēr tiek piepumpētas trīs gumijas laivas,... lasīt vairāk
Pastaiga debesīs, nogrieztās ausis un festivāls
Steidzīgi stumju aiz vaiga pēdējo brokastu kumosu, lai paspētu nonākt pie pārējiem deviņos; esmu pārliecināta, ka šorīt brokastoju pēdējā. Un tad ieraugu parādāmies sapucējušos Airisu, kas tikai tagad ierodas brokastot. Par godu šim faktam uzēdu vēl saldo, parādāmies pie pārējiem ar kustošām mutēm un viegli vainīgu skatienu. Šorīt laižam uz Pustkovecas kalniem, kas atrodas aptuveni... lasīt vairāk
Kas kopīgs man un Useinam Boltam?
Šorīt jau esam krietns bariņš –  11 žurnālisti un blogeri no Polijas, Nīderlandes, Austrijas, Anglijas, Spānijas un Latvijas. Diena sākas ar velo ekskursiju pa pilsētu, kuru vada neviens cits kā vakar TICā sastaptais Martins. Pilsētas centrālajā skvērā viņš pastāsta, ka pirms industrijas attīstības Ostravā mituši vien daži tūkstoši cilvēku, bet tagad Ostrava ir trešā lielākā... lasīt vairāk
Ostrava: māksla un ogļrači
Vienīgā motivācija šorīt piecelties puslīdz laicīgi ir brokastis, kuras šai viesnīcā tiek servētas līdz desmitiem. Pusstundu pirms to slēgšanas ieveļos ēdamzālē. Bez manis tur brokasto vēl viena zolīdi ģērbta būtne, pārējie viesi jau ir gabalā. Arī brokastis ir tādas pašas kā istaba – nav nekā ļoti pārsteidzoša, bet izvēle pieklājīga un garda. Paēdusi atgriežos numuriņā,... lasīt vairāk
Caur Varšavu uz dzelzs sirdi
Cilvēki, uzzinājuši, ka šonedēļ dodos uz Čehiju, lielākoties veltīja man novēlējumu: “Izbaudi Prāgu!”. Lai gan Prāga man patīk ļoti, šoreiz ceļi ved uz pavisam citu pusi – Polijai piegulošo Morāvijas – Silēzijas apgabalu un tās galveno pilsētu Ostravu. Tagad paceliet domās roku: kurš no jums iepriekš bija dzirdējis par šo pilsētu? Atzīšos, es nebiju. Man... lasīt vairāk
Vai man būs turpmāk jādzīvo uz šosejas?
Es uz šejieni pārcēlos no Rīgas pirms gadiem piecpadsmit. Savaldzināja mežs un iespēja dzīvot bez kaimiņiem, kas iepriekšējos 25, komunālajā dzīvoklī pavadītajos gados, bija radījuši vēlmi ikdienā iztikt bez svešu cilvēku klātbūtnes. Pa šiem gadiem ir pilnībā atjaunota un pārbūvēta vecā māja, labiekārtota apkaime pašiem tīkamā veidā – šajā īpašumā ieguldīts laiks, līdzekļi un sirds.... lasīt vairāk
Iesvētīts Latvijas Santjago ceļš
Jūs jau nojaušat – ja šeit ilgāku laiku nav parādījušies ieraksti, esmu apmaldījusies darbu un pienākumu mežā. Šobrīd ļoti intensīva dzīve solās būt līdz Jāņiem, tad ceru uz mierpilnāku posmu, vismaz mazliet tālāku no datora. Paralēli darba lietām notiek daudzas interesantas norises, kurām cenšos mazo pirkstiņu piedurt. Viena no tām – Santjago ceļa tapšana Latvijā,... lasīt vairāk
Stacionārs būtiskajam
Reizi gadā es dodos uz tehnisko apskati Tuberkulozes un plaušu slimību stacionārā Sauriešos, lai redzētu, kā manai plaušu kaitei veicas ar progresu.  Atzīšos, nu jau šīs vizītes man ļoti patīk. Kad domāju, kāpēc tā, nāk prātā trīs iemesli. Pirmais un galvenais – šī vieta mani atgriež laikā pirms nu jau teju septiņiem gadiem, kad man... lasīt vairāk