Place: Spain

Apskats: Okeāna jeb Ziemeļu Santjago ceļš
Šodien aprit nedēļa, kopš esmu mājās. Ceļš joprojām turpina sevi manī, saritinādamies aizvien ciešāk un dziļāk, lēnām pārtopot no ikdienas par atmiņām. Domāju, šis ir īstais brīdis kopējam atskatam jeb pārskatam par Okeāna jeb Ziemeļu Santjago ceļu. Vispārēji Par ziemeļu ceļa sākumu “gājēji strīdas” – daži domā, ka tas sākas Francijā, Bayonne pilsētā, citi sliecas... lasīt vairāk
Ceļa mājupceļš
Esmu jau minējusi, ka Ceļa laikā ir ļoti grūti pieslēgties lietām, kurām nav tieša sakara ar pašu Ceļu un tur notiekošo. Īpaši pēdējās dienās, kad katru brīdi gribas izmantot, lai pabūtu ar nu jau par tuviem cilvēkiem tapušos ceļabiedrus. Kā nebūt saņēmos aprakstiem līdz nonākšanai Santjago (pirmajā Ceļā šīs dienas tā arī palika neaprakstītas (āmas)).... lasīt vairāk
36. diena: Esam klāt!
Nogulēt visu nakti bez pamošanās, tas Ceļā ir īsts retums. Šonakt bija viena no šīm īpašajām reizēm, abas ar Adrianu esam lieliski izgulējušās. Nesteidzamies arī no rīta pamest mājīgās telpas, jo ārā pamatīgi līst. Kad pienāk ārā mešanas laiks, ejam lejā brokastot. Pēc brokastīm laiks jau izskatās daudz cerīgāk – joprojām līst, bet ne tik... lasīt vairāk
35. diena: Lietus un cilvēki
No rīta cilvēki blakus mūsu gultām atvēruši mazu sanitāro punktu un apkopj savas tulznas. Medicīnas piederumu klāsts izskatās iespaidīgi, palūdzu atļauju meitenei nobildēt viņas “ceļojošo aptieku”. No joka līdz patiesībai dažreiz nemaz nav tālu. Meitene izrādās farmaceite, kas paņēmuši Ceļā savu darbu un visus šeit dakterē. Smejos, ka žēl, ka nesatiku viņu pirms pāris dienām,... lasīt vairāk
34. diena: Ceļi satiekas
Uz nakti drošības pēc ierauju vēl vienu ibumetīnu, jo vēl vienu nakti negulēt nebūtu prāta darbs. Par spīti krācējiem, miegs cellē nāk labi, pat tieku pie krāsainiem un skaistiem sapņiem. No rīta mūs modina klostera zvani, visiem jāpazūd līdz 8. Vēl ir tumšs, pagalmā redzamajā debesu četrstūrī spoži spīd Orions un citi zvaigznāji. Pārceļamies uz... lasīt vairāk
33. diena: Efeju baznīca
Ir tādas (pār)domas, kuras nav piesietas konkrētai Ceļa dienai, bet dzīvo galvā ilgāku laiku. Tās var paust jebkurā dienā, kad mazāk piedzīvojumu vai vairāk laika rakstīšanai. Nu lūk, viena no domām, kas plivinās prātā kopš dzimšanas dienas telefona sarunas ar draudzeni, ir tāda, ka par Ceļa noiešanu var spriest tikai brīdī, kad esi to nogājis.... lasīt vairāk
32. diena: 100 km stabiņš
“Viņš ir prom, viņš ir prom!?”, Hilde stāv koridorā naktsdrēbēs un nevar saprast – paziņo vai jautā. Iededzam gaismu, lai pārliecinātos, ka Nika gulta ir tukša. Aizlaidies bez atvadīšanās. “Nu, jūs tik saldi gulējāt (murkšķējāt, burkšķējāt un purkšķējāt), ka man bija žēl modināt”, viņš raksta whatssappā. Naktī vēlreiz izpētījis transporta sarakstus un sapratis, ka viņa... lasīt vairāk
31. diena: Atvadas no Nika un datora
Pēc 15 noietiem kilometriem satiekamies uz pusdienām Vilalba pilsētā. Palikt šeit vai iet tālāk? Nākamā naktsmītnē ir 18,6 km attālumā, tomēr pieņemam kolektīvu lēmumu – iesim! Šovakar pilnīgi noteikti gribam būt kopā, jo šis būs Nika atvadu vakars – rīt viņš lec autobusā uz Santjago. Galvenais iemesls šodien piebeigt pēc iespējas vairāk kilometru ir tāds,... lasīt vairāk
30. diena: Zirgi kalnos
Šodien ir divas izvēles iespējas – rāpties augšā pa diezgan stāvu kalnu vai iet lēzenāku maršrutu, kas vairāk ved pa autoceļu un ir 5 kilometrus garāks. Pēc krietnām pārdomām izvēlējos kalnu. Esmu pašlaik uzkāpusi līdz pusei un neko nenožēloju. Ceļš ir kluss un mēreni saulains, bet ne tik vientuļš kā pēdējās dienās, jo esam atgriezušies... lasīt vairāk
29. diena: Brīnumainā satikšanās
Izejot no auberģes, apņem rīta drēgnums. Arī Hosē iet garām, ierāvis plecus un rokas berzēdams, termometrs rādot plus piecus grādus. Zābaki, kas pa nakti bija jāatstāj ārā, pievilkušies ar mitrumu, tāpēc priecājos, ka šodien esmu izvēlējusies biezās zeķes. Un vispār – labi, ka neatdevu tās Elenai kopā ar lakatu un vēl pāris mantām (tāda ideja... lasīt vairāk