Place: Spain

28. diena: Pilnīgi viens
Esmu norezervējusi privātu istabu par 30 eiro viesnīcā Jūrmalā, kas atrodas iepretim vecāku mājai. Atverot istabas durvis, redzu tajā trīs šauras, kopā sastumtas gultas, bet trakākais – nav starpsienu ar citām istabām. Tajās ir līdzīgs skats, dažās no gultām guļ aizmiguši cilvēki. Kad pamostos, realitāte ir diezgan līdzīga, laikam gulēšana auberģēs sāk iedarboties uz zemapziņu.... lasīt vairāk
27. diena: Prom no okeāna
Paralēli jokainajam augšstāva kaimiņam, auberģes durvis naktī stāvēja pusvirus, sūtot atspirdzinošas gaisa strāvas tieši manā virzienā. Hilde un pārējie nonāk lejā fantastiski izgulējušies, mēs ar vācu džeku pastāstām par pagājušās nakts ciemiņu, kurš jau ir prom. Arī vācietis šonakt gulējis ar vienu atvērtu aci. Šodien ir tā diena, kad sakām ardievas okeānam. Pēdējie 12 km... lasīt vairāk
26. diena: Aizdosi dvieli?
Šorīt pirmo reizi atstāju auberģi pēdējā. Ierakstu viesu grāmatā paldies par iespēju vakar sagaidīt savu 41. gadskārtu šajā burvīgajā vietā, papildinu sienu plakātus ar latviešu valodu, un dodos ceļā. Dienas pirmā daļa diži neizceļas ar dabas daili, daudz jāiet gar šoseju vai pa to. Brokastīs esmu apēdusi jogurtu un ābolu, bet pusdienas laikā vēl ēst... lasīt vairāk
25. diena: Ballīte
“Nu, desayuno?”, Niks prasa. Man vēl pēc vakardienas pusdienām ne pārāk gribas ēst, bet tad atceros, ka ir man ir dzimšanas diena, un tā ir diena, kad sevi jālutina. Sākot no brokastīm. Si! Ejam ēst! Pasūtu kārtīgas vācu brokastis ar olām, šķiņķi, kafiju un apelsīnu sulu. Nezinu, kas man Ceļā noticis, bet es vairs nevaru... lasīt vairāk
24. diena: Zemenes un saulriets
“Vai tev pagatavot olu brokastīs?”, Šams vaicā, kad esmu izkūņojusies no savas istabas. Jā, lūdzu. Eh, drusku pietrūks Šama rūpes, viņš savā attieksmē pret cilvēkiem ir ārkārtīgi vērīgs un izpalīdzīgs. Olas kopā ar vakariņu pārpalikumiem garšo lieliski, Niks ir sabrūvējis štengru kafiju. Viņš dodas ceļā pirmais, mēs ar Šamu sekojam pēc neilga brīža. Pēc desmit... lasīt vairāk
23. diena: Kopā ar puišiem
Vairs neatceros, kā mēs nonācām līdz šim lēmumam. Varbūt, ka es piedāvāju, varbūt puiši pieteicās paši, bet – šodien iesim kopā visu dienu. Esmu, protams, šos kārtīgi nobrīfējusi, ka tas nozīmēs daudzas pauzes un lēnu soli, bet viņiem tas esot ok. Šī ir arī tāda kā atvadu diena, jo rīt Šams uz dažām dienām dosies... lasīt vairāk
22. diena: Mukšana un aleluja
Šodien esmu nolēmusi no tuvākās pilsētas nosūtīt datoru pupās jau nu nē, bet gan uz Santjago (ja vien tas nemaksās nepieklājīgi dārgi). Tomēr tas nav tik vienkārši – pirmajā pilsētā, kurā pēc 12 km gājiena piesēžu uz kafiju, man bufetniece laipni pastāsta, ka pasta nodaļa šeit ir vaļā vienu stundu un tā jau ir garām.... lasīt vairāk
21. diena: Astūrijas virtuve un datora gals
“Kas ir, negribas prom no luksusa?”, Niks ar smīnu vaicā, kad vēl īsi pirms divpadsmitiem vārtos pa spilveniem. Njā, ne visai gribas kaut kur kustēt no klusās istabas un ērtās gultas. Esam novilkuši iziešanu līdz pēdējam check-out brīdim. Vakar beidzot “atraisījām bizes”, pēc pilnas programmas izbaudot pilsētas dzīvi sestdienas vakarā. Galvenais iemesls labam vakaram bija... lasīt vairāk
20. diena: Ceļi šķiras
Puiši ir cieši noskaņoti šodien tikt līdz vienai no lielajām pilsētām šajā maršrutā – Gijon. Iešot līdz pilsētas nomalei, tad sēdīšoties autobusā un braukšot uz centru. Man ir aizdomas, ka es tai autobusā sēdīšos jau kādu gabaliņu ātrāk, jo līdz Gijon ir ejami gandrīz 40 km, tai skaitā jāpieveic divi kalni, kas savā staltumā līdzinās... lasīt vairāk
19. diena: Pusceļš
Par lielo naudu sērferu hostelī ir ne tikai smuks skats un gultas ar īstām segām un gultasveļu, bet arī diezgan cienījamas brokastis. Kamēr mierīgi paēdam, ir jau astoņi. Tā kā diena ir apmākusies, īsti gaišs nav joprojām. Iesākumā ceļš ir nedaudz garlaicīgs, bet drīz garlaicību kliedē diezgan stāvs kalns augšup, no kurienes jau paveras kalni... lasīt vairāk