Un, kad Spānijā sniegs… (15. diena: Hornillus de Camino – Castrojeriz)

Stāsti

Šonakt guļu ar visām drēbēm, guļammaisu un segu – tā ir silti. Bet pakoties ārā no šitā visa negribas gan. Piespiežu sevi tomēr to izdarīt, sakrāmējos un izeju uz ielas. Ir mazliet pēc 7, saule tikko kā lekusi, bet neko vēl nav sasildījusi. Man sāp kājas tulzna un man ir sasodīti auksti. Kliboju uz priekšu un saprotu, ka esmu nonākusi emocionālajā posmā.

Ejot pār kalniem vējš izpūš ārā pēdējās prieka paliekas un, it kā jau tā laiks nebūtu par mums gana izņirgājies, uz galvas sāk krist sniega pārslas. Jā, mīļā, tu esi Spānijā. Ir aprīļa beigas, varētu pat teikt, ka maijs. Kur, sasodīts, ir ziedošie apelsīnu koki un ceriņu kupenas un maigie jēri, kas atlaidušies piesaulītē diendusā pieneņu pļavā. Ko? Uz vienas no ceļa zīmēm kāds ieskrāpējis F… Camino. Paldies, draugs, tu man tikko aiztaupīji vandālisma aktu.

Kad sāk šķist, ka apdzīvotas vietas šajā reģionā neeksistē kā suga (un ir pilnīgi saprotams, kāpēc), pie apvāršņa kā mirāža parādās neliels tradicionālais spāņu miests. Ciema centrālajā kafejnīcā ir rinda – šodien neviens nelaiž garām iespēju iemalkot kaut ko karstu. Es arī tieku pie dienišķās kafijas ar pienu, bagetes ar tunci un interneta.

Kad Maslovs apmierināts, visa dzīve rādās gaišākās krāsās. Ir noieti aptuveni 10 km, vēl tikpat priekšā. Lai arī laiks diži nav uzlabojos, ejam vairāk pa ieleju, attiecīgi pūtējs tik tieši netiek klāt. Kāja arī, kā par brīnumu, uzvedas mazliet labāk kā no rīta.

Pirms diviem iesoļoju pilsētā, kas izskatās kā izmirusi. Vējš, zēģelēdams visos stūros, vēl vairāk pastiprina pamestības sajūtu. Vienīgā dzīvība manāma šejienes alberģēs, krogā un veikalā. Iekārtojos vienā no alberģēm, aizeju uz veikalu, sapērku dārzeņus un pagatavoju sautējumu. Vakardienas briesmīgās un dārgās vakariņas mani ir pārliecinājušas par gatavošanu. Ir tieši 4x lētāk un 2x garšīgāk. Šovakar daudzi gatavo. Pagaidām vēl notiek diezgan individuāli procesi vai pa pāriem, bet domāju, ka tuvākajās dienās jau apvienosim spēkus. Esmu sapazinusies ar divām jaukām meitenēm – no Ungārijas un Bulgārijas, kā vēl ar pāris amerikāņu senioriem. Gerijs ar Stīvu arī paliek tepat, par citiem neko nezinu. Hilarija un Co noteikti būs aizgājuši vismaz vienu miestu tālāk. Runā, ka Manuels neesot paņēmis Burgos brīvdienu, laikam jau arī Franks nē. Man viņi mazliet pietrūkst.

Šodienas lapiņā bija rakstīts: Dievs un kosmoss. Tāpēc es uzrakstīšu Klusumu.

 

 

 

 

 

 

 

Tā lūk. Arlabunakti!

5 – nakšņošana
10 – proviants (4,60 bagete, kafija + 2,40 dārzeņi vakariņām + 3 brokastis)
Kopā: 15
Bilance: + 27

5 komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.