Kategorijas: Jaušības

Manā dzīvē ļoti bieži notiek neizskaidrojamas sakritības. Daudzu cilvēku dzīvē tā notiek. Mani tās vienmēr ir fascinējušas, šīs nejaušības, kas droši vien nemaz nav nejaušības. Tāpēc saukšu tās par jaušībām. Var arī par likteņa aušībām. Par to šī sadaļa.

Loks noslēdzies
Tas bija nomaļš hostelis Kambodžas tempļu galvaspilsētā Siem Reap, kur, pēc akcenta atšifrējusi krieviski runājošo baltkrievieti Oļu, uzsāku sarunu un drīz vien draudzību ar viņu un diviem ķīniešiem, ar kuriem Oļa ceļoja kopā. Ar vienu no ķīniešiem, puisi vārdā KG, satikāmies arī kaimiņu pilsētā Battambang, kur kopā apmeklējām cirka izrādi. Te viens miglains selfijs no... lasīt vairāk
Domu un jaušību cilvēki
Man aiz muguras nedēļas nogale ar īpašiem cilvēkiem, kuri piešķīruši pa kādai domai vai sagādājuši jaušību prieku. Viss sākās ar gandrīz kaimiņienes Ligijas apciemojumu. Neesam draudzenes, bet dvēseļu radinieces, tā es sliecos domāt. Arī Ligija ir Ceļa cilvēks un mūsu tikšanās laikā visvairāk runājām tieši par to, kā tādi kara veterāni. Jāsmaida, kad atceros Ligijas... lasīt vairāk
Mazs brīnums spogulī
Kā paskatos uz brīvdienās uzbūvēto plauktu, tā nopriecājos – tik ļoti tas iznācis tāds, kādu vēlējos. Patiesībā bija vajadzīga tikai viena diena, lai no dēļu kaudzes tiktu izveidota šī “mēbele”. Ja būtu pieejami jau ēvelēti dēļi, tad vispār būtu bijis “kūkas gabaliņš”. Kad biju pabeigusi darbus, kā pirmo iemītnieku uzstellēju uz galda datoru, lai novērtētu,... lasīt vairāk
Čekjaušība
“Neko darīt, pati vainīga”, saka grāmatvede un saka Depo vecākā kasiere. Esmu pazaudējusi pirkuma čeku loriņu kaudzei, kuru pirku darba vajadzībām – rāmīšus, lentītes, līmlentas, savilcējus un citus niekus pasākumam. Diezgan jau nejauki, jo summa nav nekāda mazā, aptuveni 44 eiro. Nonākam pie secinājuma, ka vienīgais mierinājums ir atļaut man iepirkt kaut ko vietā un... lasīt vairāk
Kalni, jaušības un laimīgie suņi
Pieceļos pirms visiem un, cik vien klusi mācēdama, ar segu padusē izlavos pa durvīm. Brīdi domāju, kur to labāk izklāt, tad nospriežu, ka nekādos krūmos līst iekšā negribu un izklāju segu turpat plāniņa vidū, zem lielā koka. Laimīgā kārtā knišļi liek mieru un šī rīta joga ir viena no pēdējā laikā jaukākajām. Pēc tam esmu... lasīt vairāk
Draņķa dzirksteles
Pārāk nogurusi, lai rakstītu, pārāk moža, lai gulētu. Paņemu no plaukta grāmatu. Lasīt, varbūt to es varu. Varbūt tas man atnesīs miegu. Kad braucām projām no Montevideo hosteļa, kā ierasts ielūkojos vannas istabā, izkratīju gultas veļu un pieliecos, lai pārbaudītu, vai zem gultas nav noslēpusies kāda lieta, kuras trūkumu varētu izjust tālākajā ceļā. Pieredze rāda,... lasīt vairāk
Grāmata uzsāk ceļot
Pirms ķeros pie Urugvajas brauciena, ļaujiet man pastāstīt par to, kā veicas manam nākamajam projektam – Ceļojošajai grāmatai. Lai neatkārtotos, ielikšu vien atgādinājuma saiti uz ierakstu, kā es tiku pie pašas grāmatas: http://kamzolis.com/2015/01/26/adamsu-gimenes-treileris-lidojosie-skivisi-un-vina/. Nolēmu grāmatu „nelaist tautās”, pirms tā nebūs pabijusi Antarktīdā, savā pirmajā starta vietā. Safotografēju skaistuli uz sniega fona un mazliet transformēju arī... lasīt vairāk
Kam jānotiek, notiksies jeb Pingvīna piedzimšanas jaušības
„Es mazliet priecājos, ka jūs rīt pazudīsiet no šejienes”, ar vieglu humora dzirkstelīti acīs saka mājas saimnieks Rikardo. Izrādās, ka es, ienākot mājā, taisnā ceļā esmu ieņēmusi vietu pie galda, kas ir iemīļotākā Rikardo darbavieta, kad viņš šeit uzturas. Tur nākot vislabākās idejas. O, jā. Tās nāk gan sēžot pie galda, gan guļot gultā, kas... lasīt vairāk
Draugu būšana
Mana pirmā pieturvieta Dienvidamerikā ir Ekvadoras galvaspilsēta Kito. Tā kā šajā pusē man neviena pazīstamā nav, tad ierastām rokas kustībām, sāku meklēt kādu namatēvu vai namamāti caur kaučsērfingu. Noskaidrojusi, ka Kito ir vairāk kā pieci tūkstoši potenciālo uzņēmēju, sāku pielietot filtrus – atlasu tos, kuri šai lapā bijuši nesen un tādus, kuriem ir labi rādītāji... lasīt vairāk
Atvadu pēriens
Guļu uz karstās lāvas, degunu iebāzusi dēļu šķirbā, un kāri tveru bērzu lapu pieskārienus un smaržu. Inese per kā īsts profesionālis – ar divām slotiņām kā rotaļājoties savieno gaisu un ķermeni. Šis ir mans atvadu pēriens, manu veco grēku izsvīšana. Beigās, noziedušās ar medu, sēžam uz lāvas kā divas laimīgas bites. Es Inesei aizsūtīju ziņu... lasīt vairāk