Tīkli, ēna un jaušību virtene

Ļaujiet jums pastāstīt par šīs nedēļas labāko notikumu, kurai piedien arī jaušības tituls. Tas notika (sākās) pirmdien, manā vienīgajā brīvajā šīs nedēļas dienā. Nolēmu to izmantot, aizbraucot līdz Drabešu muižas Amatu mājai, lai kaut nedaudz piepalīdzētu aizsardzības tīklu pīšanā Ukrainas armijai. Neviens man kompānijā nepieteicās (pirmdiena taču) un tā nu es gatavojos pīt viena. Liels bija prieks, kad, ierodoties muižas vestibilā, ieraudzīju jau priekšā rosāmies kādu būtni, Elīna vārdā. Tā kā lupatiņu siešanai tīkla acīs daudz prāta resursu netiek tērēts, sākam runāt par šo un par to.

Uzzinājusi, ka Elīna jau krietnu laiku ir cēsiniece, saku, ka tagad man arī par šo vietu un apkaimi ir mazliet “klārāka bilde”, jo pagājušajā gadā pabeidzu Cēsu gidu kursus. Kā izrādās, Elīna savulaik rosinājusi šādu kursu izveidi. Vēl pēc brīža noskaidrojam, ka viens no galvenajiem kursu lektoriem ir Elīnas vīrs, bet kursa dalībnieku pieskatītāja un uzpasētāja – vīra māsa. Saliekot kopā Elīnas vārdu ar nupat noskaidroto uzvārdu, man galvā iedžinkstas zvaniņš. Ieskatos telefonā, lai konstatētu, ka abas jau kādu laiku esam pazīstamas un draudzējamies sociālajā tīklā Facebook.

Kad esam gana nosalušas un sagurušas siet tīklus, pāceļamies uz Amatu mājas valstību, kuras pavēlniece Inese mūs sacienā ar karstu kafiju un našķiem. Turpinām trīt mēles un griezt audumu sloksnītes. Elīna stāsta par savu lekciju ciklu kādā Cēsu vietā, ar kuru arī man pirms gadiem diviem, trim ceļi krustojušies. Stāsts vēl nav galā, kad man telefonā ienāk ziņa no šīs vietas ar profesionālu jautājumu (visus šos gadus nebijām komunicējuši).

Kad esam gana parosījušās un gatavas doties mājup, redzam, ka aiz loga ir sācies nelaiks – slapju sniegu uz visām pusēm dzenā varenas vēja brāzmas. Tā kā esmu atbraukusi ar autobusu, Elīna piedāvā mani aizvest līdz Cēsu autoostai. Pa ceļam uz to, telefonā iedžinkstas whatsapp ziņa no manas ēnas, kura brauks ciemos trešdien – Ēnu dienā. Būšot klāt jau 8:30 no rīta, vai tā derot. Stāstu Elīnai, ka man gan čakla ēna un būs agri jāceļas, sākam runāt par ēnām. Mana ēna bija pieteikusies caur savu skolotāju pirms kādiem diviem mēnešiem, atceros vien to, ka meitene ir no Cēsīm. Elīna stāsta, ka arī viņu bērnu skolā šī lieta tiekot aktīvi praktizēta. Vēl pāris teikumi un mēs abas saprotam, ka mana trešdienas ēna ir neviens cits kā Elīnas jaunākā meita Luīze.

Tā nu trešdien atbrauca ciemos abas – te arī dokumentāla liecība par mūsu satikšanos.

Paldies Kosmosam par šo jaušību virteni, paldies Luīzei par interesantajiem jautājumiem un ceru, ka varēju kaut nedaudz ieskicēt ceļošanas un komunikācijas profesiju. Ar Elīnu mēs vēl tiksimies, par to šaubu nav!