Place: Portugal

Ceļa mājupceļš
Esmu jau minējusi, ka Ceļa laikā ir ļoti grūti pieslēgties lietām, kurām nav tieša sakara ar pašu Ceļu un tur notiekošo. Īpaši pēdējās dienās, kad katru brīdi gribas izmantot, lai pabūtu ar nu jau par tuviem cilvēkiem tapušos ceļabiedrus. Kā nebūt saņēmos aprakstiem līdz nonākšanai Santjago (pirmajā Ceļā šīs dienas tā arī palika neaprakstītas (āmas)).... lasīt vairāk
7. diena: Spānijā zem tilta
Ir vairāki iemesli, kāpēc mēs no rīta nesteidzamies sākt ceļu. Pirmkārt, vakar biju pārāk nogurusi pēc iešanas un virtuves darbiem, lai rakstītu, tāpēc cenšos to iespēt šorīt. Otrkārt, ārā līst. Treškārt, ceram, ka Bietei apniks gaidīt un viņa aizies pirms mums. Trešā lieta atrisinās pirmā – Biete (pēc Hepes Kerkelinga analoģijas dēvējam viņu arī par... lasīt vairāk
6. diena: Meža zemenes un augstākais punkts
Šorīt tiešām pieceļamies pirms saules – debesis pie pamales uz mirkli iekrāsojas sarkanas, tad atkal viss top skaņi pelēks. Esmu gatava pirmā un gaidu uz ielas savas ceļa biedrenes. Ieraudzījušas, ka kaimiņu kafejnīca jau ir vaļā, abas ieklūp uz tasi kafijas. Saku, ka satiksimies uz Ceļa un uzsāku soļot. Jā, tomēr ir tik forši soļot... lasīt vairāk
5. diena: Senākā pilsēta Portugālē
Arī brokastis Fernandas mājā ir lieliskas – mums tiek servēts siers, desa, maize, augļi, jogurts, visādas marmelādes, garda kafija. Promejot gribas saimniekus apkampt, tik lieliska palikšanas pieredze. Diena lēnām iesilst, mēs atkal triecam jokus un mācāmies augus vāciski. Petra paziņo, ka zirnekļu tīkli, kas atrodami katrā mājā, patiesībā var tikt uzskatīti par ekoloģiskiem un ekonomiskiem... lasīt vairāk
4. diena: Dzeguze, dārza darbi un vakars portugāļu gaumē
“Marry her anyway, marry her anyway…”, sāk aust rīts un no pilsētas ballītes skan viena no pēdējām dziesmām. Visu nakti mūs priecēja dažādi mūsdienu skaņdarbi, kas neļāva gulēt par spīti nogurumam un vīnam. Teju visi piligrimi no rīta ir viegli sabozušies. Mēs ar Petru atkal startējam vienas no pēdējām un, nogājušas pārsimts metru, ieklūpam pirmajā... lasīt vairāk
3. diena: Mandarīni no koka
Nakts paiet nemierīgi. Kolīdz kāds no desmit gulētājiem pagriežas uz sāniem, atskan nejauka šņirkstēšana, jo visi matrači apvilkti ar plēvei līdzīgu materiālu. Tad, protams, kādam jāpaklepo, kādam jāaiziet līdz tualetei, citam jāattaisa guļammaiss vaļā, citam ciet. Plus – aiz paša loga pa bruģi mašīnas rībina garām. No rīta ir sajūta, ka vispār nav gulēts, bet... lasīt vairāk
2. diena: Apelsīni sniegā
Pret rītu pamostos no lietus bungāšanas pa kempera jumtu. Ieskatos pulkstenī – vēl kādu stundu var šņākt. Tā kā vakar, izpētot laika prognozi, secinājām, ka rīts būs lietains, nolēmām pārāk agri necelties. Septiņos, kad paskatos ārā, pretī jau veras saulains rīts. Mākoņi gan skrien pa debesīm milzu ātrumā, bet pagaidām diena izskatās cerīga. Saņemos aukstai... lasīt vairāk
1. diena: Petra, okeāns un pirmā tulzna
No rīta septiņos mājas saimnieks dodas uz darbu un ir ar mieru mani pa ceļam aizvest līdz Porto centram. Tādu iespēju es nelaižu garām. Gluži pašā centrā gan nenonāku, bet līdz deviņiem, kad vērsies katedrāle, man vēl laiks kā jūra. Lēnītēm klīstu pa pilsētu un ķeru flešbekus – ik pa laikam parādās pazīstams ielu stūris... lasīt vairāk
Uz Porto pa diedziņu
Pārlaižu acis mājai, viss šķiet kārtībā. Nu ko, tiekamies pēc pāris nedēļām. Veļu somu plecos un dodos ceļā. Esmu sarēķinājusi laiku ar rezervi – stunda atvēlēta tikšanai līdz Rīgai, vēl stunda, lai tiktu no centra līdz lidostai. Plāns B ir braukšana ar diviem autobusiem, bet pirms tam pamēģināšu ar stopiem tikt līdz Rīgai. Nostājos šosejas... lasīt vairāk