Atbalstīt

Par atbalstu runājot

Man cilvēki vairākkārt ir prasījuši – kad tu rakstīsi grāmatu. Es parasti atbildu, ka šis blogs savā ziņā ir grāmata – tikai elektroniska. Nu jau vairāk nekā sešus gadus bloga pamattēma ir ceļošana – šeit aprakstu savu pieredzēto, blandoties pa pasauli. Cilvēki arī bieži jautā – kur tu ņem naudu? Es ceļojumu no saviem ietaupījumiem un cenšos ceļā lieki netērēties. Protams, mani iekrājumi nav bezgalīgi, tāpēc laiku pa laikam atgriežos Latvijā un strādāju. Visticamāk, neceļošu mūžīgi, bet vēl pāris sapņi jāpiepilda.

Šo blogu veidoju tāpēc, ka rakstīšana ir mana sirdslieta. Piedzīvojumu piefiksēšana ļauj man pašai labāk atcerēties notikušo, dod sirdsmieru maniem tuvākajiem un ceru, ka ierosmi vai kādu ideju drusku tālākajiem.

Šis nekad nebūs maksas blogs, gribu, lai tas ir brīvi pieejams visiem lasītājiem. Mani tiešie izdevumi šī bloga sakarā ir domeina un servera vietas īre. Netiešie – pati ceļošana un vidēji divas stundas dienā mana laika.

Ja kādam no Jums šis blogs dod izklaidi, iedvesmu un atelpu no ikdienas, un jums ir sajūta, ka gribat man virtuāli “izmaksāt pusdienas” vai “uzsaukt kafiju” kādā tālā zemē, varbūt pat “aizsūtīt uz kādu” – šeit būs mans konta numurs: Zane Eniņa, Swedbanka, LV74HABA000130A153582 vai paypal e-pasts: [email protected].

Tava diena jeb 20 eiro projekts

Nu jau vairākus gadus ir aktuāls 20 eiro projekts. Tā ideja ir sekojoša: mans ceļošanas dienas budžets ir 20 eiro (kurā izdodas iekļauties ar mainīgām sekmēm) un tajā ietilpst pilnīgi visi izdevumi – transports, nakšņošana, ēšana, ieejas biļetes, vīzas un citi izdevumi. “Tava diena” ir projekts, kurā Jūs, lasītāji, varat uzsaukt man vienu dienu ceļā, veltot 20 eiro, kā arī kādu uzdevumu – apēst skorpionu, uzkāpt kokā, iedzert vietējo brāgu Tavā dzimšanas dienā. Protams, es paturu tiesības nepieņemt naudu, ja uzdevums man šķiet pārāk traks, bet tādi pagaidām nav bijuši.

Kādēļ šāds projekts? Es tāpat ceļoju pamatā par ietaupījumiem, bet Jūsu atbalsts palīdz ceļot ilgāk (vairāk lasāmvielas jums) vai drusku komfortablāk. Bet lielā mērā šis ir arī veids, kā padarīt ceļošanu interesantāku un liktu man izkāpt no manas ceļošanas komforta zonas. Piemēram, Dienvidamerikā bija jāpiedalās tango deju stundā un man, kurai abas kājas ir kreisās, tas bija riktīgs izaicinājums. Es pati diez vai būtu saņēmusies uz šādu soli, bet, dēļ uzdevuma to izdarīju un esmu par to ļoti priecīga. Es ar prieku publiskošu gan Tavu vārdu, gan uzdevumu, tāpēc, ja kaut kādu iemeslu dēļ vēlies palikt anonīms, lūdzu norādi to.

Par tēmu – “kā (vai) tā drīkst”. Nezinu, naktīs guļu mierīgi. Es lielā mērā šo atbalstu uztveru kā paldies par darbu, katru dienu rakstot un fotografējot. Un arī kā pierādījumu, ka trakas idejas ir dzīvotspējīgas. Un to, ka cilvēki lielākoties ir labi un sirsnīgi. Vēlreiz arī gribu uzvērt – es novērtēju katru atbalstu un tai nav jābūt naudai, ja pašiem klājas čābīgi, šādā situācijā mani finansiāli atbalstīt nevajag un pat nedrīkst. Var atsūtīt kādu uzmundrinošu vārdu e-pastā vai sociālajos tīklos – būšu ļoti priecīga!