Place: Chile

Ķiršu galvaspilsētā
Ieraugot viesnīcas brokastu galdu, ieplešu acis. Biju domājusi ieraudzīt pāris lētas baltmaizes šķēles un ievārījumu, bet te ir šķiņķis, siers, avokado, sula, mmm. Vienīgi kafija ir šķīstošā, izvelku no somas savu dabīgo un pagatavoju kārtīgu rīta dzērienu. Garām iet saimniece un saka labrītu. „Tātad autobuss uz Los Antiguos attiet 9:30, vai ne?”, gribu pārliecināties, jo... lasīt vairāk
100. diena ceļā
No rīta mēģinām šķirties ar Mišelu un Danielu tieši tādā pašā veidā kā iepazināmies – stāvot ceļa malā mazu gabaliņu atstatus un mēģinot noķert auto atsevišķi. Pēc stundas gaidīšanas pieņemam lēmumu tomēr iet uz pilsētu un tur gaidīt autobusu, kurš atbraukšot kaut kur starp vieniem un diviem dienā. Uz pilsētas pusi braucošs auto gan apstājas... lasīt vairāk
Marmora alas un piena ceļš
Nakts vidū man nākas tēlot padzīvojušu un sirdīgu sievišķi. Jauniešu bars izdomājis šovakar jautri padzīvot un dara to tieši blakus mūsu teltīm, kaut kempinga teritorija ir gana liela. Ap diviem neizturu, izbāžu galvu no telts un pa pusei spāniski, pa pusei angliski palūdzu šos aizvērties. Tas palīdz un beidzot izdodas iemigt. Rīts pienāk apmācies, bet... lasīt vairāk
Vējiem līdzi
No rīta es esmu uz vietas un telts tāpat. Īstenībā esmu gulējusi pasakaini labi. Vienīgi vējš pamanījies dabūt cauri abiem telts slāņiem mazus putekļus, ar tiem noklāts guļammaiss, telts grīda, visas mantas. Ieturam vieglas brokastis, sataisām siermaizes ceļam, mantas atstājam teltīs un dodamies ceļā ar vienai dienai nepieciešamo. Pirmos kilometrus ejam pa līdzenu ceļu gar... lasīt vairāk
Cālis no kosmosa
Saprast, no kurienes šajā pilsētā kursē autobusi, ir teju neiespējami – mēs jau vairāk kā pusstundu klīstam pa vienu kvartālu uz priekšu un atpakaļ. Katram, kam vaicājam pēc padoma, ir cita versija, no kuras vietas atiet autobusi uz Simpsona upes nacionālo parku. Beigās tomēr aizejam uz lielāko šejienes tūrisma informācijas centru – tur mums izstāsta... lasīt vairāk
Turpinu ceļot ar britiem
Vienīgā diena, kad autobuss uz Coyhaiqui iet 8, nevis 6, ir svētdiena. Un šodien ir svētdiena. Mēs esam ļoti priecīgi par šo faktu, jo tas nozīmē, ka varam nojaukt teltis un sakravāties pa gaismu. Tikko esam to izdarījuši, sāk līt. Mēs, kā kārtīgi optimisti, nevis bēdājamies par lietu, bet priecājamies, ka izdevies sakravāties „sausā”. Iekāpjam... lasīt vairāk
Pūce un dinamīts
Ceļamies pa tumsu, lai jau 6 no rīta būtu autobusa pieturā – tas ir vienīgais autobuss dienā, kas kursē gar nacionālo parku. Tāda pati situācija ir vakarā, vienīgais transports kursē ap septiņiem. Mūs samiegojušos izlaiž pie Quaquil nacionālā parka un sākam soļot uz ieejas pusi. Pie ieejas ēkas lodziņa piestiprināta zīmīte, ka parks tiek atvērts... lasīt vairāk
Vai pasaule tiešām ir maza?
7 no rīta esmu sapakojusies, izmazgājusi matus aukstā dušā un gatava ceļam. Precīzs kā pulkstenis kempinga teritorijā ieripo Sergio džips. „Klau, es jau domāju, ka tu ieradīsies Dienvidamerikas septiņos”, ķircinu viņu. „Tikai ne tad, kad jāpaspēj uz lidmašīnu”, Sergio paskaidro. Dodamies ceļā un jau pirmajā pagriezienā aiz kalniem iznirst maza un spoža varavīksne. Kalnu upes... lasīt vairāk
Kameņu uzbrukums un vārnas apskāviens
Viens no iemesliem, kāpēc esmu šoreiz izvēlējusies braukt ar autobusu, nevis stopēt, ir tas, ka autobusā var mierīgi rakstīt, bet stopējot nu nekādi – ne ķerot mašīnas, ne sēžot tajās. Tā nu esmu pieveikusi garo pārgājiena rakstu un man vel paliek pāri laiks, lai drusku pagulētu. Īsi pirms vieniem esmu Esquel pilsētā, manas naktsmājas ir... lasīt vairāk
Gaidīta Argentīnā
Man bija arī doma stopēt uz Argentīnu, bet atturēja robežas šķērsošanas jautājums. Galā jau tiktu, bet būtu drusku sarežģītāk. Un, godīgi sakot, Pingvīns ir mani mazliet nogurdinājis, gribas dažas stundas sēdēt autobusā, skatīties pa logu un sagremot notikušo. Un autobuss ir lieliska vieta, lai rakstītu, teju kā jebkura cita, kurā lāga nav, ko darīt, un... lasīt vairāk