Place: Chile

Kam jānotiek, notiksies jeb Pingvīna piedzimšanas jaušības
„Es mazliet priecājos, ka jūs rīt pazudīsiet no šejienes”, ar vieglu humora dzirkstelīti acīs saka mājas saimnieks Rikardo. Izrādās, ka es, ienākot mājā, taisnā ceļā esmu ieņēmusi vietu pie galda, kas ir iemīļotākā Rikardo darbavieta, kad viņš šeit uzturas. Tur nākot vislabākās idejas. O, jā. Tās nāk gan sēžot pie galda, gan guļot gultā, kas... lasīt vairāk
Kas vulkānam vēderā?
Šis blogs ir mana ārēji pieredzētā un iekšēji izjustā spogulis, tāpēc pāris dienas neesmu neko rakstījusi – protams, pingvīni man likuši pavadīt lielāko daļu dienas pie datora un nav devuši miera arī naktī. Tieši tāpēc nolēmu, lai arī tas nebija manos plānos, atpūtināt galvu un izvingrināt ķermeni – uzkāpt Villarrica vulkānā, kura sniegotā cepure ir... lasīt vairāk
Viens pats mājās
Šorīt Džouvī un Mišela aiziet trīs dienas garā pārgājienā ap Villarrica vulkānu, bet es palieku mājās par galveno. Kad pirms pāris dienām šie vaicāja, vai man nebūšot iebildumi pret šādu scenāriju, biju gana izbrīnīta. „Jūs laikam jokojat”, es teicu, „ja ir kaut kas, par ko es sapņoju, tad pabūt dažas dienas vienatnē, un, ja tas... lasīt vairāk
Ārsts un džokeris
No rīta pirmais, kas ienāk manā prātā, ir karikatūra – vīrs sēž izdemolētas istabas vidū un virs viņa lidinās muša, kuru viņš bija centies nosist. Ķermenis pēc vakardienas pisco vakara jūtas gana „izdemolēts”, bet kakls sāp kā sāpējis, baciļi priecīgi kustina kājas. Džouvī ar Mišelu šodien ir ieplānojuši doties uz pilsētu, piesakos viņiem līdzi, šoreiz... lasīt vairāk
3 ūdenskritumi un 5 automašīnas
No rīta Džouvī mūs lutina ar no pilngraudu miltiem ceptām pankūkām un labu kafiju. Es izmēģinu pankūkas ēst atbilstoši Mišelas gaumei – ar pūdercukuru un citronu sulu, bet Mišela manējai – ar krējumu un ievārījumu. Pēc tam atgriežamies katra pie savas metodes. Tad Džouvī mani dalēļi pa ceļam aizved līdz Kaburgai, vēl vienai tūristu pilsētiņai,... lasīt vairāk
Linux, 6 kaķi un Džouvī
Sakravāju mugursomu, apskauju francūžus un dungodama „on the road again”, dodos ceļā. Līdz ciematam esmu iecerējusi nokļūt tāpat kā vakar – ar stopiem. Un, tieši tāpat kā vakar, nenāk neviena mašīna. Bet, aptuveni tai pašā vietā kur vakar, tomēr izdodas noķert auto un divi biznesa vīri mani nogādā ciematā. No tā tālāk man jātiek līdz... lasīt vairāk
Dakters dos
Labi, sameklēšu tomēr ārstu. Tā jau jūtos labi, bet kakls nepāriet veselu nedēļu, apnicis viņš man ar savu sāpēšanu. Neizskatās, ka strādāšanas jomā būtu diži jaunumi un es bez īpašiem sirdsapziņas pārmetumiem sāku soļot tuvējā ciema virzienā, kur var sastapt ārstu un internetu. Biju cerējusi noķert kādu auto, bet nav, ko ķert. Pretējā virzienā Mērfijs... lasīt vairāk
Brīvprātīgie liekēži
Šodien Mario ierodas četros pēcpusdienā. Visu dienu mēs faktiski slaistāmies – es dzīvojos pa kompi, Boramī ir ieracies grāmatā, vienīgi Elīza ar Edvīnu mēģina darīt kaut ko „sabiedrībai noderīgu”. Viņi strādā pie takas izveides, lai varētu nokļūt lejā pie upes. Vienā brīdī biju aizgājusi līdz šiem un gribēju palīdzēt, bet, subjektīvi izvērtējusi savu iespējamo devumu,... lasīt vairāk
Laivas, kazas un milži
„Ej, celieties, Lalo jau ir klāt”, Boramī, kas katru rītu mostas agri kā cīrulis, modina mūs, pārējos. Mazliet pukojamies uz Boramī, kāpēc viņš mūs nepamodināja ātrāk, un steidzam pēc iespējas ātrāk izveikt rīta rituālus. Minūtēs piecpadsmit esam gatavi un tad saprotam, ka Lalo ar Mario ir kaut kur nozuduši. Šeit tas ir ļoti ierasti –... lasīt vairāk
Mapuče svētki pa gabalu
Šejienes gailis prot uzvesties un sāk bļaustīties pie durvīm tikai pusdesmitos. Varbūt vienkārši neesmu šo dzirdējusi – pēc iepriekšējās, autobusā pavadītās nakts, šonakt gulēju kā nosista. Pārējie jau ietur brokastis, es pievienojos. Vēl gremoju avokado maizes, kad Boramī saka, ka šie braukšot ar vienu no strādniekiem skatīties, kā viņš gāž kokus. „Brauciet vien, šo procesu... lasīt vairāk