Linux, 6 kaķi un Džouvī

Sakravāju mugursomu, apskauju francūžus un dungodama „on the road again”, dodos ceļā. Līdz ciematam esmu iecerējusi nokļūt tāpat kā vakar – ar stopiem. Un, tieši tāpat kā vakar, nenāk neviena mašīna. Bet, aptuveni tai pašā vietā kur vakar, tomēr izdodas noķert auto un divi biznesa vīri mani nogādā ciematā. No tā tālāk man jātiek līdz Pukonai – varētu jau stopēt, bet tieši nāk autobuss un tas nav dārgs, tāpēc sēžos vien kamanās.

Ok, neliela atkāpe – kur un kāpēc es tagad dodos. Kā jau minēju, pirms tam man bija jānonāk Mario fermā netālu no Valparaiso, kā bija norādīts viņa Workaway profilā. Tomēr, kad sazinājos ar Mario, lai precizētu ierašanās detaļas, viņš atbildēja, ka šobrīd atrodas netālu no Pukonas, lai es braucu uz turieni. Labi, kas man ko neaizbraukt uz Pukonu.

Ik pa laikam mēs ar Alī un Džouvī Feisbukā apmaināmies ziņām – kur esam, kā mums iet. Tad nu Džouvī man pirms kādas nedēļas prasīja, kā veicas ar darbu fermā. Stāstīju, kā ir. Ka plāni mainījušies un man jābrauc uz kaut kādu vietu, ja pareizi atceros, Pukona vārdā. Sekoja mirklis klusuma un atbilde: „Zini, kas ir. Es tagad esmu Pukonā”. Protams, norunājām, ka saskriesimies tur, bet sākumā devos uz „fermu”, jo biju „solījusies” Mario un biju noskaņota uz lielu strādāšanu. Kas no tā iznāca, jūs jau zināt, tad nu tagad esmu ceļā pie Džouvī.

Un Mišelas. Viņi iepazinās aptuveni ap to pašu laiku, kad mēs visi, un ir paspējuši sadziedāties. Savos stāstos amerikāņu meiteni netiku pieminējusi, jo viņa parādījās vien divās mazās epizodēs Limā un Arekipā, un manā atmiņā ar neko īpašu neiesēdās. Tagad, iepazīstoties ar Mišelu tuvāk, varu apgalvot, ka viņa ir viena lieliska būtne. Man mazliet ir škrobe, ka neierados pāris dienas ātrāk – garāmbraucot šeit bija ieskrējusi arī Faina, angļu meitene ar lielisko humora izjūtu – tagad viņa jau devusies prom, jo noteiktā laikā ir sarunājusi kādu randiņu Brazīlijā.

Džouvī jau man bija sūtījis pāris bildes no savas Pukonas „paradīzes”, tāpēc aptuveni zināju, kurp dodos. Tomēr, kad ieraugu vietu dzīvē, esmu autā – šeit izskatās vēl desmit reizes labāk kā fotogrāfijās. Neliels, meža ielokā uzcelts koka namiņš, kas pārtiek no saules enerģijas. Te dzīvo arī melns suns vārdā Linux un seši kaķi, kuru vārdus nespēju iegaumēt. Pa platekrāna logu var vērot tuvējo vulkānu pukšķinām mazus mākonīšus. Ja tas sāk izvirst, tad vienīgais, ko esot jēga darīt, ir paņemt no plaukta labāko vīnu un izbaudīt krāšņu skatu un pēdējās minūtes – aizbēgt nevarot paspēt. Apkārt pilnīgs lauku miers – mežs, pļavas, savvaļas zirgi. Tiešām paradīze, bez pārspīlēšanas. Un, šajā nekurienes vidū, man par prieku, ir internets, pie tam samērā ātrs. Nu ko vēl, tu, viens cilvēks, vari vēlēties.

Īpašums pieder Džouvī draugam, kas savas prombūtnes laikā meklē cilvēkus, kas pieskatītu māju un pabarotu zvērus. Džouvī jau šeit pavadīja pāris mēnešus pērn un būs šeit otro pusgadu arī šogad. Uz nākamo gadu pieskatītāja vieta ir vakanta – ja interesē, dod ziņu. Pamatā pieskatīšana notiek šejienes ziemas mēnešos– no maija līdz novembrim, kas nozīmē kārtīgus sniega kalnus un iespējamu izolāciju no civilizācijas uz kādu laiku.

Kad esmu iekārtojusies un iegājusi dušā (pirmā īstā duša pēc nedēļas pauzes, yes), dodamies nelielā pastaigā. Šajā kalnā atrodas kādas astoņas mājas, tās lielākoties pieder ārzemniekiem, pamatā austriešiem. Lielākā daļa šobrīd nav mājās, bet daži ir, mēs iegriežamies pa ceļam uz glāzi ūdens un vietējām klačām.

Tad atgriežamies majās, es rakstu, bet Džouvī ar Mišelu pagatavo vakariņas – samet uz grila dārzeņus un desas. Kad viss ir gatavs, tieku saukta ēst. Vakariņojam ārā, rietošās saules, ugunskura, suņa un kaķu sabiedrībā – ir tieši tik perfekti, cik var iedomāties. Šie abi malko alu, es joprojām „sēžu uz šaibām”. Skatos saulrietā un apceru, cik jocīgi – vēl pirms pāris mēnešiem braucu uz pilnīgi nepazīstamu kontinentu, bet tagad pa to izbārstīti jaunie paziņas kā pērlītes. Atkal satiekot Džouvī ir sajūta, kā satiekot kādu, kuru esi pazinis mūžību, nevis pāris nedēļas.

14. janvāris, 71. diena

Izdevumi:

„Tālais” transports 1 USD
Pilsētas transports
Proviants 16 USD
Naktsmītnes
Izklaide
Citi 2 USD
Dienas bilance 19 USD
Ceļojuma bilance – 483 USD

4 responses to “Linux, 6 kaķi un Džouvī

  1. jā, es arī esmu ieskatījusies šajā kontinentā :) oo, ceru, ka tie ir pravietiski sapņi un kārtīgi džungļi man vēl priekšā!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s