Trip: Dienvidamerikas piedzīvojums

Ir mans garākais ceļojums un prombūtne no Latvijas – 389 dienas. Prom devos 2014. gada 2. novembrī, bet mājās atgriezos 2015. gada 26. novembrī. Ceļojums iesākās Ekvadorā, tad virzījās uz Peru, pēc tam sekoja Lieldienu sala, tad Čīle un Argentīna, pēc tam Antarktīda, tad atkal Argentīna, Urugvaja, atkal Argentīna, Paragvaja, Bolīvija, Peru un – lidojums uz Ņujorku, lai dotos uz Monreālu pie Rafaēla, ar kuru veicām pārbraucienu ar auto līdz Aļaskai un atpakaļ (kas atspoguļots atsevišķā piedzīvojumā).

Beidzot sākšu ceļot pa īstam
Droši vien, lielākā daļa no jums, izlasot šādu virsrakstu, nogroza galvu, pie sevis nomurminot retorisku jautājumu – „Nez ko tad tu visu laiku līdz šim darīji?”. Jā, es ceļoju, bet ne gluži tā, kā sapņoju. Pirms sava pirmā ceļojuma dzēru tēju ar vienu puisi, Dmitriju, kas bija ceļojis vairākus gadus un viņš man toreiz sacīja,... lasīt vairāk
8 mēnešos apkārt Centrālajai un Dienvidamerikai
Pašlaik uzvilkts ar zīmuli uz globusa – tāds ir mans maršruts. Bet kopējais mērķis ir apmeklēt visas Centrālās un Dienvidamerikas valstis, kas ir ikurāti 32. Pēc Stānu ceļojuma, Ivara iedvesmota, es beidzot savilku galus un noskaidroju, cik valstīs esmu bijusi es pati – izrādās, ka līdz šim manā kontā ir 52 robežu šķērsojumi. Protams, valstu... lasīt vairāk
Kā tikt pie 20 eiro?
Tā. Noslēdzot šī ceļojuma ievad-triloģiju, parunāsim par naudu. No kā es ceļošu? Kā parasti – no iekrājumiem. Bet, tā kā šis tagad ir ilgtermiņa pasākums, tad man būs jāsāk vēl nopietnāk domāt par divām šanām: taupīšanu un pelnīšanu. Runājot par pirmo – esmu iztēlojusies, ka mans dienas budžets būs 20 eiro (vai rupji rēķinot 25... lasīt vairāk
Nākamā pietura: Barselona
Izkāpjot Barselonas centā, es neskatos kartē. Lai arī Fēliksa dzīvokļa atrašanās vieta manā atmiņā ir miglā tīta, eju pēc čuja un man ir absolūti pareiza virziena sajūta. Kaut kas ir tajā Barselonas gaisā – vai dēļ siltuma (te joprojām vairāk kā + 20), spāņu valodas bezbēdīgajām čalām, no katras kafejnīcas nākošajām kārdinošajām tapu smaržām vai... lasīt vairāk
Yo thinko – esam Dienvidamerikā!
No rīta ar vieglu nokavēšanos sēžamies uz Fēliksa motorollera un braucam uz vietu, no kuras atiet autobuss uz lidostu. Tikko beidzis līt, ir silts, koki smaržo un Barselona mostas jaunai darba nedēļai. Nav nekā labāka, kā uz motorollera traukties pa slapjajām ielām un vēl uz atvadām ieelpot Eiropas pilsētas smaržu. „Muchas gracias”, bučas uz abiem... lasīt vairāk
Kito – augstākā galvaspilsēta pasaulē
Par spīti pārgurumam Džetlegs vai kāds cits mūdzis mani pamodina nakts vidū. Nogurums pamatīgs, bet aizmigt nevari. Atlikušo nakts daļu dīdos pa mazo dīvāniņu, ik pa laikam pamostoties no kārtējā īsā murga, līdz logos kā atpestīšana parādās gaisma. Drīz jau no otras istabas parādās arī Hannes, un es varu celties augšā. Drusku dzīvības manī iedveš... lasīt vairāk
Zibens, pote un 4000 metri
Arī šonakt pamostos vēl tumsā, tomēr gulēts ir daudz vairāk kā iepriekšējā naktī. Gaisma nav pārāk ilgi jāgaida un, kad kādam no istabas biedriem nozvana modinātājs, arī es rāpjos lejā no sava otrā stāva lāvas un sāku dienu. Šeit dod pat nesliktas brokastis – olu kulteni, maizi, auzu pārslas ar pienu, kafiju un man nepazīstama... lasīt vairāk
Lidojums taureņu stilā
Jau astoņos no rīta kāpju autobusā uz Mindo. Esmu iekavējusi ierakstus, tāpēc sākumā sēžu ar degunu ieurbusies datorā, bet lēnām skati aiz loga mani pārņem savā varā – ar zaļu masu apauguši piramīdveidīgi kalni, terases, vientuļas mājas. Šis brauciens maksā 2,50 USD – gandrīz vai dēļ skatiem vien ir vērts mērot pusotru stundu garo ceļu.... lasīt vairāk
Joga un cepti kartupeļi
Īsi pēc ierašanās Kito nosūtīju ziņu vietējai Kundalini jogas kopienai, bet tā arī neesmu saņēmusi atbildi. Apskatos, ka šie šo ziņu pat vēl nav izlasījuši. Toties ieskatoties gūgles plašumos, šī kā pirmo iespēju piedāvā jogas centru pāris kvartālus no manas šī brīža dzīvesvietas, tas, savukārt, nozīmē, ka no rīta varēšu apmeklēt nodarbību. Ieturējusi klasiskas ekvadoriālās... lasīt vairāk
Pirmā „izsolītā” diena, lagūna un melnā mamma
Esmu uz ielas pirms septiņiem rītā, bet saule, diemžēl, bijusi čaklāka un jau pakāpusies krietnu gabaliņu virs horizonta. Esmu uzvilkusi visas garās drēbes, kas man ir līdzi, un jūtos saģērbusies atbilstoši situācijai. Zāle ir viegli balta, koka soliņu virsmas norasojušas. Nebrīnītos, ja naktī būtu bijis zem nulles – GPS vēsta, ka atkal esmu gandrīz 4000... lasīt vairāk