Trip: South America trip 2014 - 2015

Vulkāniskie ceļabiedri
Man ir sajūta, ka esam pabraukuši garām Kotapaksi vulkānam. Sāku klapēt pa stiklu, aiz kura sēd šoferis un konduktors, norobežoti no pārējiem pasažieriem. Ieraugot mani, konduktora sejā pavīd tāda „ai, fāk” izteiksme, ko papildina žests, piesitot plaukstu pie pieres. Viņš pat varētu neko neteikt, man tāpat viss ir skaidrs – jauneklis aizmirsis apstādināt autobusu un... lasīt vairāk
Ūdenskritumi, māja kokā un termālie baseini
Izejam kopā ar Ulriku no mājas jau pirms sešiem rītā. Par spīti agrumam, autobuss uz Latakungu ir cilvēku pilns – šejienieši mīl celties agri. Vēlreiz pateicos Ulrikai par silto uzņemšanu un uzticēšanos svešiniecei. „Nav vajadzīgs daudz, lai atpazītu atvērtu sirdi un prātu”, viņa man smaidot saka un apskauj uz atvadām. No Latagungas dodos uz netālo... lasīt vairāk
Tiksimies džungļos!
Norunātajā laikā, pusdeviņos no rīta, sēžu tūrisma aģentūrā un sukāju iekšā „street food” brokastis – rīsus, kartupeļus, ceptu olu un desu. Jāpaēd ir, kas zina, kad mums nākamo reizi kaut ko ēdamu piešķirs. Ierodas arī Sāra ar Ivanu, drīz seko arī Amaija. Mūs sasēdina mikrobusiņā, pa ceļam ielādē vēl citu tūristus no mazās pilsēteles viesnīcām... lasīt vairāk
Krišna un zirnekļi
Viens no Amaijas „bucket list” punktiem ir palidot ar paraplānu un viņai šķiet, ka Ekvadora ir kā radīta, lai to realizētu. Vai es vēlos pievienoties? Lai arī prieks nav lēts (60 USD) un esmu jau to izpildījusi Krimā, es vēlos gan. Man nekādi neizdodas atcerēties šīs izklaides nosaukumu spāniski, bet Amaijai – angliski, tāpēc mēs,... lasīt vairāk
Mīkla, pelde un Riobamba
No rīta visi šejienes iemītnieki apzinīgi sēž uz paklājiņiem – diena šeit sākas ar jogas nodarbību. Iedziedamies, tad skolotājs liek ieņemt dažādas pozas. Man visi vingrinājumi šķiet ļoti viegli. Ir tik grūti (ok, neiespējami) nesalīdzināt šobrīd notiekošo ar Kundalini jogu. Daži vingrinājumi – taurenis, kaķis-govs un vēl daži ir tādi paši, pārējais gan notiek citādāk.... lasīt vairāk
Īsas pārdomas pēc pirmajām 10 dienām
Pirms ķeros pie ikdienas ierastā atstāstījuma, nelielas pārdomas pēc pirmajām desmit Ekvadorā (un šajā ceļojumā) pavadītajām dienām. Pagaidām man viss reāli patīk – galvenās bažas par to, ka Dienvidamerikā man iedos pa ķobi pirmajās 24 stundās, nav piepildījušās un, lai arī šeit ir jāpiesargās vairāk kā dažās citās pasaules vietās, kopējā drošības situācija vismaz pagaidām... lasīt vairāk
Tuvāk saulei
Amaija šorīt ir piecēlusies agrāk par mani un, atgriežoties no dzelzceļa stacijas, paziņo: „Plāni mainās. Šodien mēs nevaram braukt ar vilcienu, rezervēju biļetes rītdienai.” Labi, tad šodien dosimies apciemot Chimborazo vulkānu – dēļ savas atrašanās tik tuvu ekvatoram, tā virsotne ir augstākais punkts uz zemeslodes no zemes centra, tātad vieta vistuvāk saulei. Tam par godu... lasīt vairāk
Vilciens, kas iet velnam gar degunu
Šodien būs vilciena diena. Atvadījušās no mīlīgās, vulkāniem apjoztās Riobambas, sēžamies autobusā uz Alausi – pilsētu, no kurienes var izbraukt ar vēsturisku vilcienu. Andu kalnu sarežģītā topogrāfija, darbaspēka trūkums un lietainie apstākļi, kas izraisa nogruvumus un veicina tropisko slimību izplatību, ir galvenie iemesli, kāpēc šis tiek dēvēts par „grūtāko vilciena maršrutu pasaulē”. Kādā no Alausi... lasīt vairāk
Atelpa un festivāls
Vienmēr, kad man ir nepadarīti rakstu darbi, jūtos mazliet nekomfortabli. Tā ir arī tagad, tāpēc pirmo dienas daļu pavadu rakstot un sūtot e-pastus. Ir arī sajūta, ka pēdējās dienas bijušas tik intensīvas un iespaidiem bagātas, ka gribas atvilkt elpu. Esmu pabeigusi ierakstu un dodos uz pilsētu to augšupielādēt, jo hosteļa internets šodien niķojas. Apdarījusi darāmo,... lasīt vairāk
Plāni mainās
Šis teiciens, līdztekus “kāpēc ne” un „tā bija/būs laba pieredze”, kļuvis par manu un Amaijas ceļojuma folkloru. Pirms dažām dienām es biju tā, kas lasīja lekciju Amaijai par to, ka izvēles iespējas – tas vienmēr ir labi. Tagad viņa man to zobodamās atgādina, jo es nevaru izlemt – vai tālāk doties pa iepriekš iecerēto maršrutu... lasīt vairāk