Trip: Dienvidamerikas piedzīvojums

Ir mans garākais ceļojums un prombūtne no Latvijas – 389 dienas. Prom devos 2014. gada 2. novembrī, bet mājās atgriezos 2015. gada 26. novembrī. Ceļojums iesākās Ekvadorā, tad virzījās uz Peru, pēc tam sekoja Lieldienu sala, tad Čīle un Argentīna, pēc tam Antarktīda, tad atkal Argentīna, Urugvaja, atkal Argentīna, Paragvaja, Bolīvija, Peru un – lidojums uz Ņujorku, lai dotos uz Monreālu pie Rafaēla, ar kuru veicām pārbraucienu ar auto līdz Aļaskai un atpakaļ (kas atspoguļots atsevišķā piedzīvojumā).

No ziemeļiem līdz dienvidiem
Stāsti 12 jūnijs, 2015 2 komentāru
Laiva uz salas ziemeļu galu braukšot 8 no rīta, jāiziet 7:40, tā mani vakar informēja mājas saimnieks. Tikai nez kāpēc šorīt jau 7:20 šie dauzās pie manām durvīm un saka, ka jāiet lejā. Es vēl guļu. No rīta man katra miega minūte dārga, esmu sarēķinājusi, ka minūtēs piecpadsmit būšu gatava. Tāpēc, ja jums vajag, lai... lasīt vairāk
Atpakaļ civilizācijā
Stāsti 14 jūnijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Esmu augšā kopā ar sauli un, sakrāmējusi somu, dodos no kalna lejā. Arī nokāpšanas process ar smago kravu nav diez ko vienkāršs. Brīdī, kad mazliet pazaudēju koncentrēšanos uz zemi zem kājām un paveros apkārt, attopos uz dibena – mazie akmentiņi ir tik viltīgi. Soma gan ir mazlietiņ vieglāka nekā turpceļā, jo atstāju kalnu mājoklī savu... lasīt vairāk
Dzīve uz peldošās salas Titikakas ezerā
Stāsti 14 jūnijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Precīzi astoņos no rīta ir klāt tūres organizatori, kas iekrāmē mani ar mugursomu tūristu pilnā busiņā un mēs dodamies uz ostu. Tur tiekam pārkrāmēti laivā un sākam kuģot Titikakas ezera ūdeņos peldošo salu virzienā. Esmu tikusi pie blakus sēdētājas Lūcijas no Šveices, kas atrodas sešu mēnešu Dienvidamerikas apceļošanas vidū, mēs ātri atrodam kopīgu valodu. Kamēr... lasīt vairāk
Ēzelis, vanna un Svētais Antonio
Stāsti 14 jūnijs, 2015 Viens komentārs
„Nez, kas mums šorīt būs brokastīs?”, vaicā Lūcija un pati arī atbild: „Droši vien rīsi ar kartupeļiem”. Laimīgā kārtā viņas prognozes nepiepildās – mūs gaida pankūka ar ierasto piparmētru zariņu tēju. Esam gulējušas gana labi, un tagad, paēdušas brokastis, jūtamies lieliski. Pirms prom došanās vēl aprunājos ar šejienes ēzeli, man šie dzīvnieki dikti simpatizē. Jāteic,... lasīt vairāk
Auglība, mūmijas, futbols
Stāsti 15 jūnijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Kā jau varēja paredzēt, arī brokastis smalkajā vietā ir smalkas bez gala. Žēl, ka vēders ir tā iekārtots, ka nevar uzņemt enerģiju ilgākam laikam uz priekšu. Pēc brokastīm prom nesteidzos un izbaudu visu atvēlēto laiku līdz pat ārā mešanas brīdim, kas ir 11 rītā. Personāls šeit ir laipns un atsaucīgs, man beidzot izdodas atrisināt visādus... lasīt vairāk
Zilās, noslēpumainās durvis
Stāsti 18 jūnijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
„Kas aiz tām atrodas, zina tikai burvis”, teju visu dienu dungoju šo dziesmu, staigājot pa Arekipu un bildējot durvis. Kāpēc gan es tā darīju? Arekipu biju jau apskatījusi iepriekšējā viesošanās reizē pirms aptuveni pusgada un šodienu nolēmu pamēģināt fokusēties tikai uz atsevišķām detaļām – durvīm, logiem, vārtiem. Šādu pasūtījumu, kopā ar dāsnu atbalstu, saņēmu no... lasīt vairāk
Trešo reizi Limā
Stāsti 19 jūnijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Vakar, kā iesēdos autobusā 5:30, tā pēc 17 stundām izkāpu Limā. Pa visu šo laiku šoferi mums vēlēja tikai vienu apstāšanās pauzi, attiecīgi, galā nonākot, sajūta bija tāda, ka ķermenis iestīvināts sēdpozā. Par spīti sagurumam tomēr braucu uz naktsmītni ar autobusu, nevis taksi – ir forša sajūta atgriezties pilsētā, kurā tu saproti, kā darbojas transporta... lasīt vairāk
Latvieši un mīlestība
Stāsti 20 jūnijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Aviolīnijai, ar kuru lidošu, reģistrēšanās lidostā maksā 10 USD, attiecīgi, protams, gribu atrisināt šo jautājumu internetā. Tas neizdodas. Mēģinu vairākas reizes, bet sistēma rāda paziņojumu, ka ievadītie pases dati nesakrīt. It kā parasti pildu visas reģistrācijas uzmanīgi, tomēr apgalvot, ka netīšām neesmu nokļūdījusies par kādu burtu vai ciparu, pērkot biļeti, īsti nevaru. Nu neko, braukšu... lasīt vairāk