Place: Uzbekistan

Stānu pēcvārds
„Kāpēc jūs uz šejieni braucat? Te taču nav, ko redzēt!”, šādus un līdzīgus komentārus dzirdējām Stānās ne vienu reizi vien. Jāatzīstas, ka arī paši īpaši krāšņos brīžos – dzerot draņķīgāko kafiju pasaulē, sēdot neticami netīrā viesnīcas istabā vai gaidot kārtējā busiņā, jautājām viens otram – „Kāpēc mēs šobrīd nīkstam šajā pakaļas caurumā, nevis dzeram burvīgu... lasīt vairāk
Nebūs taču pārāk briesmīgi, vai ne?
Es sāku raizēties par savu uzvedību Uzbekistānā. Man ik pa laikam gribas kādu piekaut – pamatā taksometra šoferus. Arī šoreiz kadrs, kas ved mūs uz Bukhāras dzelzceļa staciju, pie izkāpšanas izliekas, ka summa, kuru nosaucām, ir nevis no abiem, bet no katra no mums. Lai gan jau tā maksājam viņam tūristu cenu. Ivars samaksā, cik... lasīt vairāk
Bijušu sajūtu konservācijas darbnīca
Paēduši brokastis, atgriežamies savā jurtā un ielienam zem segām pasildīties – mums ir stunda laika līdz ekskursijai. Franču pensionāru gide bija padzirdējusi, ka mēs arī gribam apskatīt Aidara ezeru, un esam uzaicināti pievienoties viņu autobusam. Guļam, skatāmies griestos un uz citām jurtām, kuras rēgojas pa atvērtajām durvīm. Ivars stāsta kādu no daudzajiem ceļa stāstiem. Tāda... lasīt vairāk
Latvieši, kamieļi un nakts jurtā (jeb intuīcija, bļeģ)
Aizejam līdz centrālajam skvēram un mēģinām izzīlēt – kur šeit ir mikroautobusa pietura. Ielas malā jau piesēdušas divas importa sievietes un aprunājušies uzzinām, ka arī viņas gaida mikroautobusu. Kādu laiciņu tāpat vien pļāpājam – sievietes ir no Austrālijas un ceļo ar velosipēdiem. Vienā brīdī Ivars man latviski pauž aizdomas, ka, kopš mēs te stāvam, garām... lasīt vairāk
Bukhāra – padomijas nesabojātā pilsēta
Izejam uz ielas un mūs apņem aukstums. Zēģelē vējš un ir nevis auksti, bet auksti, auksti. Tomēr varonīgi aizejam līdz restorānam blakus mošejām, lai konstatētu, ka tas ir ciet. Citā blakus esošā iestādījumā, kas neizskatās īpaši omulīgs, redz vien tūristu sejas. Toties no pretējā parka skan skaļa mūzika, tur kaut kas notiek. Aizejam joka pēc... lasīt vairāk
Svētki un ceļabiedrs
Es eju pa ielu un esmu vienīgā sieviete uz zemes. Pretī plūst nebeidzami vīriešu bari, kas veras manī kā citplanētietī. Nē, tas nav sapnis. Tas ir 4. oktobra rīts Taškentā. Svētki. Neba manu dzimšanas dienu te svin. Un pat ne mūsu valsts vēlēšanas. Šodien Uzbekistānā ir Kurban Hait jeb Upurēšanas festivāls – tikko beigusies rīta... lasīt vairāk
Tradicionālas un netradicionālas ārstniecības metodes
No rīta neesmu labā noskaņojumā. Veselība, kas šķita esam salabota, izrādījusies tikai pielāpīta uz pāris dienām. Šodien atkal sāp galva un kakls. Manu noskaņojumu neuzlabo arī vietējo “viesmīlība”. Man sāk apnikt viņu skandināšana par to, cik super viesmīlīgi viņi ir, un strīdi kurš labāks – uzbeki vai kazahi. Līdz šim sastaptie kaučsērfinga cilvēki patiešām ir... lasīt vairāk
Plovs un kumiss
Pamostos un cenšos saprast, kā jūtos. Šķiet, ka šņabis, komplektā ar kalnu gaisu, ir nācis man par labu. Ap desmitiem esmu sakravājusies un pie manām durvīm atkal klauvē pazīstamā sieviete. “Nu, kā gulējāt, vai nenosalāt, es tā par jums uztraucos”, viņa saka. Apgalvoju, ka viss bijis labi, un mēs dodamies ārā no grausta – es... lasīt vairāk
Nakts graustā
No rīta pamostos pat pirms modinātāja (paldies arbūzam). Ieeju dušā, sakravāju somu, ielienu internetā un tad saprotu, ka kaut kas nav tā, kā vajag. Sāp galva, acis vispār nevar pabolīt. Bāc, vai tiešām būšu apslimusi? Ja tā, tad var palikt šeit vēl vienu dienu un mierīgi paārstēties. Bet nolemju nepārsteigties ar secinājumiem un ielīst vēl... lasīt vairāk
Tadžikistānas vīzas medībās
Vakar vakarā aizbraucām ciemos pie Oskara draugiem. Uzzinājuši, ka esmu no Rīgas, šie prasa, vai es zinot tādu Stasu Davidovu. Saku, ka pirmo reizi dzirdu. Esot tāds interneta video apskatnieks no Rīgas, kas pievienojot tiem savus komentārus. Rezultātā pusi vakara viņi man rāda puiša radījumus. Tos noskatījusies, nesaprotu, vai man ir jākaunas, ka esmu ar... lasīt vairāk