Kategorijas: Ceļā

Briesmonis krokodils, jātnieks uz žirafes un maksātnespējas administrators Brno ciemojos jau trešo reizi un līdz šim manā atmiņā pilsēta iesēdusies prātā ar dārzeņu tirgu un tās centrā esošo baroka strūklaku. Tā, protams, ir uz vietas, bet dārzeņu, augļu un puķu andeles vietā šobrīd notiek raibs Ziemassvētku tirdziņš. Tirgus laukuma maliņā, augstu gaisā uz klavierēm balansē... lasīt vairāk

Otrā lielākā Čehijas pilsēta Brno piedāvā piedzīvojumus ne tikai virszemē, bet arī apakš tās. Vietējie stāsta, ka vērts apskatīt vismaz četras pazemes atrakcijas – bunkuru, kaulu kambarus, labirintus un pagrabus. Mēs, īsi pēc ierašanās pilsētā, tiekam ievesti pilsētas centrā esošajā bunkurā 10-z, kas izveidots kalnā, uz kura stāv Špilberkas pils. Tas, līdzīgi kā Līgatnes brālēns,... lasīt vairāk

Mūsu nākamā pietura ir neliela Čehijas pilsētiņa Litomišla, kurā ikdienā mīt ap 10 000 cilvēku. Neraugoties uz nelielo iedzīvotāju skaitu, šai vietā netrūkst dzīvības un pasākumu. Pirmais no tiem – spa sezona atklāšana – notiek aprīlī. Pilsētā patiesībā nav neviena spa, bet tā kā šī vieta sniedz iedvesmu daudziem radošiem cilvēkiem, Litomišlu varot uztvert kā spa... lasīt vairāk

Brokastis ir tikpat šikas kā viesnīcas istaba. Kopā ar ceļabiedriem uzkodusi, dodos atpakaļ uz istabiņu parakstīt līdz brīdim, kad mūs savā aizgādībā ņems vietējais gids. Norunātajā laikā esam klāt gan mēs visi, gan gids Štefans, kurš pārzina astoņas valodas – čehu, poļu, angļu, vācu, spāņu, krievu, itāļu un slovēņu – , kā arī mazliet pieprot... lasīt vairāk

Ar vairāk nekā stundas nokavēšanos izlidojam no Rīgas. Esmu mazliet nemierīga, vai paspēšu uz nākamo lidmašīnu, bet mans blakussēdētājs Andrejs gan ir mierīgs, neraugoties uz to, ka viņa pārsēšanās laiks ir daudz īsāks par manējo. “Nu, nakts Varšavā nav nemaz tik slikti,” viņš nosmej. Kā jau nojaušat, neesmu varējusi atturēties no iespējas iepazīties ar ceļabiedru,... lasīt vairāk

Rīts ir tumšs un slapjš. Ar mokām ieriktēju auto vienā no šaurajiem Rīgas namu pagalmiem, saāķēju uz rokām pekeles un pārsēžos Ivetas mašīnā. Varam braukt! Rīga mūs pavada lietū mirkstot, Bauskā no gaisa nāk vien viegla migliņa, bet Lietuva mūs sagaida ar saullēktu, izgaismojot teju kailos koku siluetus uz rīta miglas fona. “Pilnīgs Purvītis!”, saucam... lasīt vairāk

Centrālais Čehijas brauciena iemesls bija mūzikas festivāls “Colours of Ostrava” (Ostravas krāsas), kas ir līdz šim apjomīgākais šāda veida pasākums, kuru esmu apmeklējusi. Četru dienu garumā uz 24 skatuvēm norisinājās mūzikas, mākslas un diskusiju pasākumi. Visu cieņu organizatoriem par tik liela pasākuma rīkošanu,  piedomājot par mazām un lielām lietām, lai apmeklētāji justos labi. Balstoties uz... lasīt vairāk

Šorīt ieturam pēdējās brokastis ar Linnu un Alanu, apskaujamies uz atvadām un dodamies katrs savā virzienā – viņi vēl paliek Ostravā līdz pēcpusdienai, bet man jākrāmē somas, jo drīz būs klāt taksis, kas mani kopā ar diviem poļu žurnālistiem aizvedīs uz dzelzceļa staciju. Šoreiz viss norit kā pa diedziņu – taksis ir klāt laikā, mēs... lasīt vairāk

Šīs ir pēdējās kopīgās brokastis ar Airisu, Rūpertu, Sabīnu un citiem ceļabiedriem – aptuveni puse dodas mājās jau šodien, kas, protams, ir skāde, jo šovakar ir labākā koncerta programma (vismaz manā skatījumā). Palikušajiem ir brīvdiena, ko varam izmatot pēc sava prāta. Iesākumā aizbraucu līdz centram, lai vēlreiz lēnām izstaigātu mīlīgās ieliņas, ieskatītos baznīcā, nobildētu grafiti... lasīt vairāk

Šorīt jau sajūtos kā “Murkšķa dienā” – atverot aizkarus, pa logu ir tieši tāds skats un laiks kā visus iepriekšējos rītus, lejā dod tās pašas brokastis un atkal mūs gaida busiņš, lai vestu piedzīvojumos. Labi, ka tie katru dienu atšķiras. Šodien brauksim pa upi. Ierodoties “notikuma vietā” mums jāuzgaida, kamēr tiek piepumpētas trīs gumijas laivas,... lasīt vairāk