Kategorijas: Ceļā

Kas kopīgs man un Useinam Boltam?
Šorīt jau esam krietns bariņš –  11 žurnālisti un blogeri no Polijas, Nīderlandes, Austrijas, Anglijas, Spānijas un Latvijas. Diena sākas ar velo ekskursiju pa pilsētu, kuru vada neviens cits kā vakar TICā sastaptais Martins. Pilsētas centrālajā skvērā viņš pastāsta, ka pirms industrijas attīstības Ostravā mituši vien daži tūkstoši cilvēku, bet tagad Ostrava ir trešā lielākā... lasīt vairāk
Ostrava: māksla un ogļrači
Vienīgā motivācija šorīt piecelties puslīdz laicīgi ir brokastis, kuras šai viesnīcā tiek servētas līdz desmitiem. Pusstundu pirms to slēgšanas ieveļos ēdamzālē. Bez manis tur brokasto vēl viena zolīdi ģērbta būtne, pārējie viesi jau ir gabalā. Arī brokastis ir tādas pašas kā istaba – nav nekā ļoti pārsteidzoša, bet izvēle pieklājīga un garda. Paēdusi atgriežos numuriņā,... lasīt vairāk
Caur Varšavu uz dzelzs sirdi
Cilvēki, uzzinājuši, ka šonedēļ dodos uz Čehiju, lielākoties veltīja man novēlējumu: “Izbaudi Prāgu!”. Lai gan Prāga man patīk ļoti, šoreiz ceļi ved uz pavisam citu pusi – Polijai piegulošo Morāvijas – Silēzijas apgabalu un tās galveno pilsētu Ostravu. Tagad paceliet domās roku: kurš no jums iepriekš bija dzirdējis par šo pilsētu? Atzīšos, es nebiju. Man... lasīt vairāk
Lietus atvadas
Šovakar dodos pastaigā pa tām pašām vietām, kurām klīdu, ierodoties šajā vietā. Iesākumā uzkāpju kalnā, kurā dzīvo Sunas māsa, pēc tam mēs ar Šamu dodamies uz templi, kura stūpa atrodas akmens galā. Šoreiz akmens ir tikai patīkami silts, nevis pēdas dedzinošs kā toreiz. Un – ir vieglāk. Šams stāsta, ka šajā vietā notikusi vecmāmiņas piemiņas... lasīt vairāk
88 ziloņi
Tā kā Etihads man ir piespiedu kārtā piešķīris vēl vienu dienu Šrilankā – par ko gan neesmu ļoti priecīga, jo būs jādodas no kuģa uz balli jeb no lidmašīnas uz darbu – bet, ja reiz tā ir manā rīcībā, nolemju dienu izmantot pēdējam punktam, kuru vēl neesmu paguvusi izpildīt – ziloņu satikšanai. Pakonsultējusies ar Šamu... lasīt vairāk
Pelde ar bruņurupuci un haizivīm
Stāvam dienas vidus svelmē šosejas malā un mēģinām saskatīt, kurš autobuss brauc uz Trincomalle pilsētu. Tā ir vieta, kurp Amēlija ir iecerējusi doties, man ir doma pabraukt mazu gabaliņu viņai līdzi, apskatīt kādu ziloni un tad tēmēt atpakaļ uz Kolombo. Pēkšņi apstājas privāts auto un vaicā, uz kurieni braucam. Ā, Trincomalle, tas mums ir pa... lasīt vairāk
Prusaks un saullēkts Sigīrijā
Amēlija iznāk no vannas istabas ar brīdinājumu – uz raibās grīdas podu sargā prāvs prusaks. Ieeju novērtēt situāciju – tiešām brangs eksemplārs. Jau domāju, ar kuru kurpi šo motivēt doties tālāk, kad maza vardīte, veicot lēcienu prusaka virzienā, aizbiedē šo zem poda. Ceļš brīvs! Aši apdarījušas rīta lietas, esam gatavas kāpt tuk-tukā, kas mums atbraucis... lasīt vairāk
Baraviku zupa un iepazīšanās ar Amēliju
Šovakar pagatavoju šejieniešiem baraviku zupu. Esmu paņēmusi līdzi no Latvijas vienu kausēto sieru ar baravikām un maisiņu ar kaltētām baravikām, pārējās izejvielas var dabūt tepat. Bet tāpat zināmas bažas – varbūt šrilankiešu kartupeļi vārās citādāk, varbūt zupa bez asumiņa viņiem nešķitīs kārtīgs ēdiens. Kad virums gatavs, nogaršoju to – it kā viss ir kā vajag.... lasīt vairāk
Kolombo un piemiņas ceremonija kaimiņos
Šorīt mani modina Vaitijs, atgādinādams vakardienas vienošanos, ka uz pilsētu jādodas agri no rīta. Diez ko agri nesanāk tāpat: kamēr ieiet dušā, paēd brokastis, pavēro kokosriekstu vākšanu – jau ir deviņi. Lai gan šodien braucam pa glauno – esam caur PickMe izsaukuši auto, no sastrēgumiem izvairīties nesanāk. Ir nedēļa pirms Jaunā gada svinībām un daudzi... lasīt vairāk
Pērtiķa prāts, iguāna un hopperi
Septiņos no rīta izlavos uz savas iemīļotās terases kopā ar ūdens trauku un jogas paklājiņu. Rīta saule šo vietu neskar, var izbaudīt nosacītu vēsumu, ja par tādu var saukt + 29 grādus. Viss veicas labi, līdz brīdim, kas ierodas pērtiķi. Siri pēc tam vaicās, vai viņi nav mani atdarinājuši, jo pērtiķiem to patīk darīt. To... lasīt vairāk