Cik labi ir pamosties pēc astoņiem, pēc gara un pilnvērtīga miega. Katrīna aiziet uz veikalu pēc brokastīm un pusdienām, es tikmēr veicu rakstu darbus, kuriem vakardienas iespaidu pārpilnībā nepietika laika. […]

Šonakt guļu kopā ar Camino apvienoto vīru krācēju kori. Katrīna nakšņo savā teltī (par kuras uzcelšanu jāmaksā tie paši 14 eiro), pārējās retās dāmas arī sasprukušas citās istabās, esmu palikusi […]

“Nu, vai visi iet uz Santjago?” klusumu pie vakariņu galda salauž sirmais Čārlijs no Aļaskas. Lielākā daļa nomurmina kaut ko līdzīgu “centīsimies” un “cerams”, vienīgi jauns puisis no Vācijas beigs […]

Iznāku no mūsu istabiņas tumsas blakus zālē un sažmiegtām acīm veros daudzajos cilvēkos, kas brokasto. Laikam esmu arī izspūrusi, jo cilvēkiem, uz mani paskatoties, acīmredzami uzlabojas garastāvoklis. Aizeju līdz vannasistabai […]

Pamostos no tā, ka kāds grabinās pa mantām. Tumsā sagrābstu savu mobilo, lai ieraudzītu uz tā ciparus 5:17. Tiešām? Tas ir neviens cits kā Hang Njims, kurš acīmredzot šorīt iecerējis […]

“Šonakt gan varēja tik labi izgulēties, neviens nekrāca”, Elena paziņo pie brokastu galda. Mēs ar jauko vācu sievieti, kuru sauc Mirjama, saskatāmies un kopā papurinām galvu. “Tu tiešām vakar biji […]

Kā ceļos septiņos, tā veļos ārā pēc piecpadsmit minūtēm. Auberģē šorīt nav ūdens, kas nozīmē, ka nevar ne zobus iztīrīt, ne ko nomazgāt, bet pats galvenais – paņemt ūdeni līdzi […]