Kategorija: Ceļā

Vakar vakarā saklausīju, kā uz ielas piestāj auto un, izliecoties pa logu, atpazinu Džibrila tēta mersedesu. Viņi abi bija veiksmīgi satikušies lidostā un nonākuši šeit. Nosteidzos lejā, apsveicinājos ar abiem, tad steidzu rādīt Eduardam naktsmītni. “Mēs taču iziesim ārā?”, Eduards prasa un mēs ejam ārā. Ir jau pāri desmitiem vakarā un ielas ir vietējiem standartiem... lasīt vairāk

Šodien manā Dakāras ikdienā ir divi lieli notikumi – mācības un Eduarda ierašanās. Tas nozīmē, ka nekādam pilsētas piedzīvojumam neatliks laiks, bet par to nav liela bēda. Iesākumā biju sapratusi, ka starp Zanes aizbraukšanu un Eduarda atbraukšanu būs trīs dienu pauze, bet izrādījās, ka piecu. Man šobrīd ir sajūta, ka Dakārā esmu apskatījusi visu ievērības... lasīt vairāk

Nu jau man ir izveidojies Dakāras dienas ritms. Pie Allahu Akbar es pat vairs nemostos, ceļos reizē ar sauli ap 7. Tad duša, kafija, brokastis, Duolingo un mācību mājasdarbi. Ap 11/12 eju ielās kaut ko pieredzēt, ap 17 pārkarsusi atgriežos mājās, eju dušā, mazgāju pa dienu piesviedrētās drēbes. Uzvāru tēju un ķeros pie bloga ieraksta.... lasīt vairāk

Kā lai mierīgi paguļ? Tumšādains jaunietis ar drediem ļoti lūdz antibiotikas, tas esot dzīvības un nāves jautājums. Mazā kabinetā demonstrēju darba kolēģiem savas divas smaržu pudelītes, tad kolēģis atver savu skapīti, un viņam tur ir reāls parfimērijas plaukts. “Tu vēl neesi gatavs cīņai, tu esi pārāk vājš,” dzirdu garāmejot, pēkšņi atrodoties Troņu spēlēm līdzīgu intrigu... lasīt vairāk

Āfrikā man rādās spilgti un raibi sapņi. Piemēram, šonakt nosapņoju, ka Māra Zālīte grib rakstīt grāmatu bērniem, bet tad saprot, ka tieši tādu jau ir uzrakstījusi. Vēl redzu arī lielo augu terases malā, kuru vakar Zanei solīju apliet, bet aizmirsu. Tā ir pirmā lieta, ko izdaru no rīta. Paziņoju augam “tu man jau sapņos rādies”... lasīt vairāk

Acis atveras starp trijiem un četriem naktī. Vispār jāceļas ir Zanei, es varētu mierpilni sust, bet man laikam piemeties kaut kāds empātiskais stress. Un nez no kā vēl sācis sāpēt zobs. It kā nepietiktu ar pumpu uz kakla, kas pamazām pārvēršas mazā augonītī. Toties galva gan vairs nesāp. Mierinu zobu un vēroju Zanes gatavošanos ceļam.... lasīt vairāk

Uz kājslauķa pie mūsu istabas durvīm sēž strīpains ciemiņš – Āfrikas Muris. Saņēmis dūšu, viņš atsaucas aicinājumam un ienāk iekšā. Glaužas gar Zanes kājām un saausās ikreiz, kad tiek atvērts ledusskapis. Man šorīt sāp galva, ir tāda pirms slimošanas sajūta. Tad nu papildus malārijas tabletei, imūnsupresantam un inhalatoram, ierauju arī ibumentīnu. Pa virsu uzdzeru divas... lasīt vairāk

Nakts izvērtās diezgan nemierīga. Vakara izskaņā mājas saimnieki vēl kādu brīdi skaļi skatījās (vai klausījās) televizoru, tad viena cikāde sāka zāģēt tādu solo, it kā sēdētu zem mūsu gultas. Cikāde tomēr bija aiz loga, bet arī zem gultas nebija tukšs. Ik pa laikam varēja sajust, kā ķermeni šķērso vai kā lidlauku izmanto mazi kukainīši. Pat... lasīt vairāk

Esam lieliski izgulējušās – mērena gaisa temperatūra, svaigs gaiss, klusums, kuru bagātina maigas džungļu skaņas – kas vēl vajadzīgs labam miegam? Vannasistabas sadaļā vēl valda krēsla. Sāku pucēt zobus, gribu izmantot izlietni, bet tad pamanu, ka tur kāds sēž. Zane jau no paša rīta iegūst pozitīvos karmas punktus, jo palīdz nakts muzikantei cikādei tikt laukā... lasīt vairāk

“Viesmīlība ir beigusies,“ Zane paziņo, iznākdama no vannasistabas. Nu labi, patiesībā ir beidzies tikai ūdens. Bunduļos tas vēl drusku ir, nomazgājos ar tazika metodi, un ir labi. Ienākušas koptelpā, satiekam saimnieci, kura slauka istabu. Pēc apsveicināšanās un miega atskaites Zane vaicā, vai var man parādīt iekšpagalmu, kur ir mājdzīvnieki. Atbildes vietā viņa, neklausīdama mūsu iebildēm,... lasīt vairāk