Place: France

Svētki un satikšanās prieks Leonā (21. diena: Mansilla de las Mulas – Leon)
Vakar vakarā, klīstot pa pilsētiņas ielām, konstatēju, cik tomēr ir patīkami, ka beidzot var pastaigāties tāpat vien, prieka pēc, nedomājot par katru lieko soli. Pirmajās dienās, pārkāpjot alberģes soli, vienīgā doma bija – tikt līdz gultai. Un pēc tam sevi ar grūtībām varēja piespiest aiziet pāris soļus līdz vakariņu vietai. Pēc pastaigas veikalā papildinu pārtikas... lasīt vairāk
Atkal kopā ar brāļiem (22. diena: Leon – Villar de Mazarife)
No rīta atvados no bulgārietes un ungārietes. Arī viņas, līdzīgi kā Jākobs, nolēmušas palikt Leonā vēl vienu dienu. Meitenes man pastāsta, ka šeit dodot arī brokastis. Tomēr, ieraugot cilvēku pārpildīto telpu, nolemju brokastis ieturēt vēlāk – kādā vientuļākā vietā. Leonas ielās dažam labam sestdienas vakars vēl nav noslēdzies. Viens pretimnācējs, mani ieraugot, uzrauj dziesmiņu par... lasīt vairāk
Francijā sagaida spoki, kaķi un labi cilvēki
Dublinas lidostā nonāku laikus, un paņēmusi gardu kafiju ar bezmaksas konfekti (Ivetas skola), nosēžos gaidīt savu reisu. Tā kā tas kavējas, manā rīcībā ir vairāk kā divas stundas. Bloga ieraksti mani “glābj” no gaidīšanas garlaicības – es pat priecājos par tādiem ceļojuma momentiem, jo tad mana sirdsapziņa nekurn, ka ar rakstīšanu atņemu laiku piedzīvojumiem. Apmeklējot... lasīt vairāk
Šodien pilsētā ir svētki
No rīta paēdam lēnas franču brokastis, pēc tam Vadims aiziet mazliet pastrādāt dārzā, bet mēs ar Sofiju ierokamies datoros – viņa pastrādāt, es pablogot. Ap 12 visi savu darbošanos esam beiguši, sēžamies mašīnā un dodamies izbraucienā pa tuvējiem miestiem. Privātas pilis, mazas, dzeltenu akmeņu pilsētas, krogi un baznīcas. Šis Francijas reģions ir tāds lauku miera... lasīt vairāk
Paliec pie manis
“Tu gribi, lai mēs tevi izlaižam apskatīt Leonu, vai vēlies braukt mums līdzi uz vīna mesi,” jautā Sofija no rīta. Vecas pilsētas esmu redzējusi un vēl redzēšu, bet vīna mesē gan nekad neesmu bijusi, tāpēc izvēle krīt par labu tai. Kamēr braucam uz vīna Meku, iztaujāju Sofiju par to, kā Francijā pareizi sabučoties. Reižu skaits... lasīt vairāk
Santjago ceļš II: 1. diena – Francija nav Spānija
Mēs ar Silvanu raušamies augšā pa stāvām ieliņām uz katedrāli, kur septiņos no rīta (necilvēki tādi) notiek mise svētceļniekiem. Silvans ir izdomājis, ka nekad uz tādu nav bijis, un nolēmis to mainīt. Tā nu mēs rīta miglā izdzirdam katedrāli nozvanām septiņus. Pāris minūtes nokavēsim, nekas. Tomēr, kad ieejam katedrālē, tā ir tukša. Brīnos, līdz pamanu... lasīt vairāk
Santjago ceļš II: 2. diena – Eifeļa tilts, ceļabiedri un sieri
Šonakt visā viesnīcā bijām septiņi iemītnieki, līdz ar to patīkamās nojautas, ka būšu savā sešvietīgajā istabiņā viena pati, apstiprinājās. Tas nozīmē, ka neviens nekrāks un, ka varēšu no dušas līdz dzīvojamajai istabai skraidīt plika – kuru dzīvespriecīgu cilvēku gan neiepriecina šāda iespēja. No rīta, ieskatoties spogulī, pretī raugās kaut kāds neradījums. Vakar saule bija? Bija?... lasīt vairāk
Santjago ceļš II: 3. diena – 30 km un dzemdības
No rīta startēju mazliet vēlāk ka biju iecerējusi – 7:40. Pa logu izskatījās vienkārši samācies, bet izejot uz ielas sagaida pārsteigums – līst. Nu ne jau stipri, bet tomēr slapina. Izmakšķerēju no somas Krimas kalnos pirku pretlietus apmetni – kaut ko pa vidu starp vienreiz un piecreiz lietojamu izstrādājumu. Es gribu nopirkt pretlietus pančo, bet... lasīt vairāk
Santjago ceļš II: 4. diena – Camino maģija strādā
Nolemju, ka laist garām iespēju paēst brokastis vietā, kur visi apstākļi ir tam kā radīti, būtu ne visai gudri. Uzvāru kafiju, sagriežu bageti un attaisu sardīņu bundžu. Hmm, tagad ir mana kārta pabrīnīties – divas no sardīņu filejām eļļā guļ ar visām zvīņām. Defekts vai franču virtuves īpatnības – tas man paliek noslēpums. Atļaujos tās... lasīt vairāk