Place: Chile

Ārsts un džokeris
Stāsti 17 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
No rīta pirmais, kas ienāk manā prātā, ir karikatūra – vīrs sēž izdemolētas istabas vidū un virs viņa lidinās muša, kuru viņš bija centies nosist. Ķermenis pēc vakardienas pisco vakara jūtas gana „izdemolēts”, bet kakls sāp kā sāpējis, baciļi priecīgi kustina kājas. Džouvī ar Mišelu šodien ir ieplānojuši doties uz pilsētu, piesakos viņiem līdzi, šoreiz... lasīt vairāk
Viens pats mājās
Stāsti 17 janvāris, 2015 Viens komentārs
Šorīt Džouvī un Mišela aiziet trīs dienas garā pārgājienā ap Villarrica vulkānu, bet es palieku mājās par galveno. Kad pirms pāris dienām šie vaicāja, vai man nebūšot iebildumi pret šādu scenāriju, biju gana izbrīnīta. „Jūs laikam jokojat”, es teicu, „ja ir kaut kas, par ko es sapņoju, tad pabūt dažas dienas vienatnē, un, ja tas... lasīt vairāk
Kas vulkānam vēderā?
Stāsti 22 janvāris, 2015 5 komentāru
Šis blogs ir mana ārēji pieredzētā un iekšēji izjustā spogulis, tāpēc pāris dienas neesmu neko rakstījusi – protams, pingvīni man likuši pavadīt lielāko daļu dienas pie datora un nav devuši miera arī naktī. Tieši tāpēc nolēmu, lai arī tas nebija manos plānos, atpūtināt galvu un izvingrināt ķermeni – uzkāpt Villarrica vulkānā, kura sniegotā cepure ir... lasīt vairāk
Kam jānotiek, notiksies jeb Pingvīna piedzimšanas jaušības
Jaušības, Stāsti 24 janvāris, 2015 3 komentāru
„Es mazliet priecājos, ka jūs rīt pazudīsiet no šejienes”, ar vieglu humora dzirkstelīti acīs saka mājas saimnieks Rikardo. Izrādās, ka es, ienākot mājā, taisnā ceļā esmu ieņēmusi vietu pie galda, kas ir iemīļotākā Rikardo darbavieta, kad viņš šeit uzturas. Tur nākot vislabākās idejas. O, jā. Tās nāk gan sēžot pie galda, gan guļot gultā, kas... lasīt vairāk
Gaidīta Argentīnā
Stāsti 25 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Man bija arī doma stopēt uz Argentīnu, bet atturēja robežas šķērsošanas jautājums. Galā jau tiktu, bet būtu drusku sarežģītāk. Un, godīgi sakot, Pingvīns ir mani mazliet nogurdinājis, gribas dažas stundas sēdēt autobusā, skatīties pa logu un sagremot notikušo. Un autobuss ir lieliska vieta, lai rakstītu, teju kā jebkura cita, kurā lāga nav, ko darīt, un... lasīt vairāk
Kameņu uzbrukums un vārnas apskāviens
Stāsti 6 februāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Viens no iemesliem, kāpēc esmu šoreiz izvēlējusies braukt ar autobusu, nevis stopēt, ir tas, ka autobusā var mierīgi rakstīt, bet stopējot nu nekādi – ne ķerot mašīnas, ne sēžot tajās. Tā nu esmu pieveikusi garo pārgājiena rakstu un man vel paliek pāri laiks, lai drusku pagulētu. Īsi pirms vieniem esmu Esquel pilsētā, manas naktsmājas ir... lasīt vairāk
Vai pasaule tiešām ir maza?
Stāsti 7 februāris, 2015 2 komentāru
7 no rīta esmu sapakojusies, izmazgājusi matus aukstā dušā un gatava ceļam. Precīzs kā pulkstenis kempinga teritorijā ieripo Sergio džips. „Klau, es jau domāju, ka tu ieradīsies Dienvidamerikas septiņos”, ķircinu viņu. „Tikai ne tad, kad jāpaspēj uz lidmašīnu”, Sergio paskaidro. Dodamies ceļā un jau pirmajā pagriezienā aiz kalniem iznirst maza un spoža varavīksne. Kalnu upes... lasīt vairāk
Pūce un dinamīts
Stāsti 9 februāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Ceļamies pa tumsu, lai jau 6 no rīta būtu autobusa pieturā – tas ir vienīgais autobuss dienā, kas kursē gar nacionālo parku. Tāda pati situācija ir vakarā, vienīgais transports kursē ap septiņiem. Mūs samiegojušos izlaiž pie Quaquil nacionālā parka un sākam soļot uz ieejas pusi. Pie ieejas ēkas lodziņa piestiprināta zīmīte, ka parks tiek atvērts... lasīt vairāk
Turpinu ceļot ar britiem
Stāsti 9 februāris, 2015 Viens komentārs
Vienīgā diena, kad autobuss uz Coyhaiqui iet 8, nevis 6, ir svētdiena. Un šodien ir svētdiena. Mēs esam ļoti priecīgi par šo faktu, jo tas nozīmē, ka varam nojaukt teltis un sakravāties pa gaismu. Tikko esam to izdarījuši, sāk līt. Mēs, kā kārtīgi optimisti, nevis bēdājamies par lietu, bet priecājamies, ka izdevies sakravāties „sausā”. Iekāpjam... lasīt vairāk
Cālis no kosmosa
Stāsti 11 februāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Saprast, no kurienes šajā pilsētā kursē autobusi, ir teju neiespējami – mēs jau vairāk kā pusstundu klīstam pa vienu kvartālu uz priekšu un atpakaļ. Katram, kam vaicājam pēc padoma, ir cita versija, no kuras vietas atiet autobusi uz Simpsona upes nacionālo parku. Beigās tomēr aizejam uz lielāko šejienes tūrisma informācijas centru – tur mums izstāsta... lasīt vairāk