Viens pats mājās

Šorīt Džouvī un Mišela aiziet trīs dienas garā pārgājienā ap Villarrica vulkānu, bet es palieku mājās par galveno. Kad pirms pāris dienām šie vaicāja, vai man nebūšot iebildumi pret šādu scenāriju, biju gana izbrīnīta. „Jūs laikam jokojat”, es teicu, „ja ir kaut kas, par ko es sapņoju, tad pabūt dažas dienas vienatnē, un, ja tas notiek tādā vietā kā šī, tad jebkādi jautājumi ir lieki.”

Viens no stereotipiem ir, ka, ilgstoši ceļojot, cilvēkam ir jāiemācas būt vienam. Jēziņ. Šodien ir 74. ceļojuma diena un šķiet, ka pirmā, ko pavadu vienatnē. Esmu tā noilgojusies dažas dienas pabūt ar sevi, ka no rīta gandrīz aiztriecu šos prom. Protams, būt vienatnē un justies vientuļam, ir divas dažādas, pilnīgi nesaistītas noskaņas. Bieži nē, bet noķert vientulības sajūtu šajā ceļojumā gan bija nācies, bet ne vienatnes.

Tāpēc tagad jūtos kā pele uz galda. Neko jau tādu nedaru – sēžu datorā, gatavoju ēst, taisu tējas un kafijas, ganos riņķī. Man ir arī trīs uzdevumi, veicami divreiz dienā:
1. Jāpabaro suns
2. Jāpabaro 6 kaķi
3. Jāpieliek pagale krāsnij
Galvenais, nepārstrādāties.

Labi, pa šīm dienām gribu arī šo to nopietnāku sadarīt:
1. Uzrakstīt 7 bloga ierakstus (4 – check) un pāris garos materiālus;
2. Lielos vilcienos (un mazos tramvajos) saplānot tālāko maršrutu pa Patagoniju līdz Ugunszemei (kas ietver pieprasījumu sūtīšanu CS, WA utt.);
3. Vismaz 2 stundas dienā mācīties spāņu valodu.

Es jau Džouvī atzinos, ka šajās dienās kaķi tiks pie pārtikas dubultdevas. Lai nezaudētu medību garu, viņiem parasti netiek dots pārāk daudz ēdamā, bet man šķiet, ka viņi ir gan pelnījuši mazliet vairāk tāpēc vien, ka ir kaķi. Un kaķiem ir jāļauj dzīvot iekšā, ja viņi to vēlas, bet nu labi, no šī punkta realizēšanas pagaidām atturēšos. Šeit īsa ilustrācija tam, ka kaķi labi zina, cikos būs vakariņas.

Lielāka dilemma ir suns. Viņs ir pieķēdēts pie gana garas troses un prātīgākais būtu šo trīs dienas vienkārši likt mierā. Bet katru reizi, kad paskatos pa logu, man tā vien gribas šo palaist izskrieties. Tomēr arī bail. Viņš mani nepazīst, bet apkaimi gan. Kaut kā negribētos sākt mājas pieskatīšanu ar suņa pazaudēšanu. Hmm. Varbūt jāpajautā Tupakamaru?

17. janvāris, 74. diena

Izdevumi:

„Tālais” transports
Pilsētas transports
Proviants
Naktsmītnes
Izklaide
Citi
Dienas bilance
Ceļojuma bilance – 483 USD

One response to “Viens pats mājās

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s