Pirmā doma, ar ko šorīt mostos – galvenais tikt līdz Fromistai. Tā ir tikai 6 km attālumā. Aizeju līdz tai dziedādama – lietus mīlīgi līņā, ir veseli + 4 grādi, potīte nesaprot, par ko jāsatraucas. Un vējš ir gana iztrakojies… Papildus sirdsmieru iegūstu, kad izdodas no bankomāta sarunāt naudu. Līdz tam gāju ar 2 eiro... lasīt vairāk
Place: Spain
Pēdējās naktīs mans miegs ir tik ciešs, ka esmu atsākusi likt modinātāju un aizvien biežāk pamostos nevis no ceļabiedru rosīšanās, bet gan no modinātāja zvana. Arī šorīt. Gandrīz izveļos no gultas, cenšoties atrast un apklusināt telefonu, lai tas nepamodinātu pārējos. Kad tas beidzot ir izdarīts, paveros apkārt un konstatēju, ka nekas daudz, ko pamodināt, šeit... lasīt vairāk
Beidzot atkal klāt ir smukais laiks un saullēkti. Rīta aukstums man tagad šķiet tāds spička, jo zinu, ka drīz saule paveiks savu darāmo. Tā kā iepriekšējā naktsmītnē netiku pie kārtīga interneta, šauju iekšā pirmajā kafejnīcā, ko rotā wifi uzraksts. Tā ir ļoti jauka vieta, kur bez interneta ir gardum garda kafija un pārdomāts interjers. Pēc... lasīt vairāk
Alberģē atgriežos mirkli pēc astoņiem vakarā. Kad ienāku virtuvē, visi jau sēž pie galdiem un ir notiesājuši salātus. Atvainojos par nokavēšanos un ar prieku konstatēju, ka man ar vēl palicis salātu pikucītis vienā no bļodām. Kamēr domāju – nez vai būs vēl kaut kas ēdams – tiek ienestas lielas, kūpošas bļodas ar kartupeļu sautējumu mērcē.... lasīt vairāk
Vakar vakarā, klīstot pa pilsētiņas ielām, konstatēju, cik tomēr ir patīkami, ka beidzot var pastaigāties tāpat vien, prieka pēc, nedomājot par katru lieko soli. Pirmajās dienās, pārkāpjot alberģes soli, vienīgā doma bija – tikt līdz gultai. Un pēc tam sevi ar grūtībām varēja piespiest aiziet pāris soļus līdz vakariņu vietai. Pēc pastaigas veikalā papildinu pārtikas... lasīt vairāk
No rīta atvados no bulgārietes un ungārietes. Arī viņas, līdzīgi kā Jākobs, nolēmušas palikt Leonā vēl vienu dienu. Meitenes man pastāsta, ka šeit dodot arī brokastis. Tomēr, ieraugot cilvēku pārpildīto telpu, nolemju brokastis ieturēt vēlāk – kādā vientuļākā vietā. Leonas ielās dažam labam sestdienas vakars vēl nav noslēdzies. Viens pretimnācējs, mani ieraugot, uzrauj dziesmiņu par... lasīt vairāk
Šorīt esam čaklāki kā saule – mēs jau augšā, šī vēl vārtās mākoņu pēļos. Bet pēļi šorīt skaistu skaistie – pamatā violetos toņos. Izejam no alberģes kopā – brāļi, Sesilja, es un vēl vairāki entuziasti. Pamazām brāļi attālinās, bet sev par lielu pārsteigumu atklāju, ka kāds soļo tikpat lēnām kā es – Sesilja. Lēnām čāpojam... lasīt vairāk
Esmu augšā pirms sešiem. Tā jau alberģe jauka, bet, sakarā ar to, ka nams ir vēsturisks un dikti vecs, kolīdz kāds pieceļas un pārvietojas, visa ēka čīkst un līgojas. Un pamodina tādus kā mani. Tad nu ceļos ar augšā, sagaidu Sesilju un dodamies ceļā. Hilarija un citi jaunieši iestrēgt jau pirmajā bārā, mēs otrajā –... lasīt vairāk
Palikšana alberģes otrajā stāvā, istabiņās pa četri, maksāja 10 eiro, bet gulēšana pirmajā stāvā ar lielāku guļvietu skaitu – 5 eiro. Līdz vēlai pēcpusdienai man šķita, ka pirmajā stāvā būšu vienīgā, bet finālā tomēr uzradās vēl divas meitenes un viens puisis. Tāpat, tā kā neviens nekrāca, šī bija izcili mierīga nakts. Esmu uz ceļa īsi... lasīt vairāk
Pēc ilgiem laikiem esmu pilnīgi neizgulējusies. It kā nepietiktu ar to, ka mēs guļam pagrabā, drēbes nav izžuvušas un alberģē strādājošie cilvēki šeit ir nelaipni, mūsu milzu guļamistabā iegadījies krācējs, kas pretendētu uz kādu no godalgotajām vietām krācēju sacensībās. To, ka ne es vienīgā to novērtēju, var dzirdēt pēc cilvēku sačukstēšanās nakts vidū. Saturu nedzirdu,... lasīt vairāk
