Tā kā man viena no pirts meitenēm palūdza enzīma ieraugu ar visu instrukciju, tad nolēmu to ielikt arī šeit, varbūt vēl kādam dzīvē noder. Enzīma dzērienu var pirkt veikalā, rūpnieciski ražots tas būs dzidrāks un ar konkrētāku/paredzamāku garšas buķeti, bet arī mājas variants, manuprāt, sanāk gana gards un veselīgs. Kas ir enzīms un kāpēc tas ir tik labs – prasiet gūglei, tur ir daudz informācijas.
Tātad. Trīslitru burkā ielej 0,7 litri gatavā enzīma (kā ieraugu), tam pievieno gabaliņos sagrieztus dārzeņus, augļus, ogas, zaļumus (es visbiežāk miksēju ķirbi vai kabaci ar ogām, kuras saldētavā netrūkst, vai ābolu laikā tieku vaļā no āboliem) aptuveni 1,4 litrus. Nelielā daudzumā silta ūdens izšķīdina trīs ēdamkarotes medus un pievieno trīslitrenē. Tad burku piepilda gandrīz līdz augšai ar ūdeni, visu samaisa, uzliek vāku un atstāj mierā uz dienām 2 – 4. Teorētiski var likt tādu ciešāku vāku, lai viss process norit zem neliela spiediena, bet tad jābūt uzmanīgam, lai visa padarīšana neuzietu gaisā (man tā ir gadījies n-reizes – tīrīt gaišas virtuves sienas no upeņu salūta nav nekādas prieks un līksme). Pēc divām dienām enzīms vēl būs drusku saldens, bet pēc četrām – jau krietni skābs. Skābuma un salduma pakāpe arī ir atkarīga no pievienotā pamatsastāva. Protams, ar šo sastāvu var spēlēties – ja liek saldākas ogas/augļus, var likt mazāk medu. Es mēdzu kādu medus karoti aizvietot ar ievārījumu un sīrupu, jo man vienkārši ir jātiek vaļā no krājumiem.
Tātad pēc aptuveni 3 dienām ņem bļodu, ieliek tajā sietu un caur to izkārš visu cieto frakciju (foto redzams viensno maniem kāsumiem), kuru met laukā. No šķidruma 0,7 litrus atstāj nākamajai porcijai un atlikušo dzērienu vai nu dzer uzreiz vai ielej pudelē ar to stipro korķi, kuru aizāķē ar metāla skaviņām. Pastāvot kādu dienu šādā pudelē dzēriens kļūst gāzēts, pildot glāzē tas puto labāk par šampanieti. Šīs pudeles gan ir jāuzmana, es parasti tās pāris reizes dienā atgaisoju, lai attaisot viss labums neizšaujas gaisā. Un dzer!