Kategorija: Dzīve

Zinātne un velnarutks
Savulaik, vadot radošuma mācības, viens no vingrinājumiem, kuru mēdzu uzdot auditorijai, bija sekojošs – atcerēties trīs lietas, par kurām tu kādreiz biji dziļi pārliecināts, bet laika gaitā ir izrādījies, ka tā nav taisnība. Iesākumā cilvēki samulst, bet, kad kārtīgi padomā, bieži vien var atsaukt atmiņā stipri vairāk nekā trīs piemērus. Vismaz mani tas ir izārstējis... lasīt vairāk
100. dienā, nogājis 4662 km, ciemos ierodas itāļu Forests Gamps
“Šodien ir mana 100. diena ceļā, esmu nogājis 4662 kilometrus,” pie vakariņām stāsta Marko, mūsu pirmais importa svētceļnieks. Viņš gan pats saka, ka ir ceļotājs, kas iet pa svētceļojuma maršrutiem, pie tam vēl pretējā virzienā. “Reverse piligrim”, mēs smejamies. Marko līdz mūsu namdurvīm atnācis kājām no savas mājvietas Milānā, bet ceļš nav vedis taisni. Viņš... lasīt vairāk
Gobzemiska rīcība
Kopš pagājušā gada nogales, kad izslimoju Covid-19, par to stāstot arī publiski, par vīrusu un vakcīnām publiski neesmu izteikusies. Ik pa laikam ir gribējies kaut ko pateikt, bet, kad padomāju par negācijām, kas nāks (neatkarīgi no pateiktā), nolemju paklusēt. Tomēr šodien notiekošais man šķiet patiešām negodīgi. Šī gada laikā regulāri iekšēji piedzīvoju divu domu cīņu... lasīt vairāk
Pusgads lēkšiem un aulekšiem
Pirms ķeros pie nākamā “projekta” izklāsta, esmu parādā jums stāstu par to, kas noticis iepriekšējā pusgadā ar asti jeb, kā es iekūlos visos savos šī brīža “projektos”. Pie reizes varēšu arī katru tikšanos nesākt ar atbildi uz jautājumu “a ko tu šobrīd dari?” vai arī izsaucienu “Tu strādā?!”. Tātad. Tā bija pērnā gada nogale, kad... lasīt vairāk
Jāņu gaisma, gaiss un negaiss
Tā bija viena no tām ziemas dienām, kad vakara saule vēlīgi apspīdēja apsnigušos pakalnus, egļu zari līka no sniega rotas un ceļš bija piemērots braukšanai ar džipu, nevis mūsu auto. Līdz Zalānu ģimenes mājvietas durvīm neriskējam braukt, atstājām auto iebraukto risu malā un devāmies pie Dainas dzert tēju. Iekšā kurējās krāsns un bija tik patīkami... lasīt vairāk
Nekad nav klusums
Izkāpju no mašīnas, lai noņemtu koku, kas mūsu prombūtnes laikā iluzori sargā iebraukšanu Drustu mājvietā. Tad pamāju Eduardam, lai viņš brauc lejā, es gribu noiet kājām. Pretējā mežā kokos ietiecas varavīksne, bet zem tās zeltainas govis gremo zāli. Nez, govis redz varavīksni? Tuvāk mājām, laizīdami izsvīduma medu no lapām, kļavā dobji zum sirseņi. Vispār man... lasīt vairāk
Ļauties profesionāļiem
Kopš no kārtīga biroja cilvēka un komunikācijas nozarē strādājoša personāža esmu pārtapusi par dullo pasaules apceļotāju, blogeri un sava ceļa gājēju, ik pa laikam pie manis vēršas kāds medijs un grib zināt – kas, kur, kāpēc, ar ko, kādā veidā un kāda vispār ir dzīves jēga. Tad notiek (dziļāka, seklāka, atklātāka utt.) saruna, kā arī... lasīt vairāk
Santjago ceļš atnāk pats
Vakar zvana nepazīstams numurs – divas svētceļnieces, Lāsma un Zeltīte, no rīta uzsākušas ceļu Siguldā un tā ieskrējušās, ka šovakar domā tikt līdz Vangažiem – vai var dabūt naktsmājas? Skaidra lieta – var! Esmu tikko pabeigusi iesāktos darbus un sariktējusi viešņām pēļus, kad viņas zvana atkal, esot jau tikušas līdz Vangažu baznīcai. Bet pretī braukt... lasīt vairāk
Jums ir tiesības klusēt
Jums ir tiesības klusēt un sēdēt mierā, jo viss, ko jūs teiksiet un darīsiet, var tikt (un tiks) izmantots pret jums. Pārfrāzētā frāze no filmām un grāmatām pārcēlusies uz ikdienu. Kādreiz bija skaidrs – ja negribi iekulties neauglīgās diskusijās, nerunā par naudu, politiku un reliģiju. Tad sarakstam pievienojās bēgļu jautājums, seksuālā orientācija, uztura preferences. Pēdējā... lasīt vairāk
Ulubeles kaķi un suņi guļ mierīgāk
Tā kā pēdējā laikā esmu atkal iekāpusi tādā dziļākā darbu upē, publiskajā telpā izskanējušo traci par un ap dzīvnieku patversmi Ulubeli Līčos pamanīju vien ar acs kaktiņu. Ja pareizi saprotu, tad lielākā vētra ir pāri un reputācija atguvusies, tomēr gribu sacīt dažus vārdus šai sakarā. Jo dzīvniekiem pašiem nav iespējas runāt, bet patversmes darbinieki manā... lasīt vairāk