Lidojumā

Dzīve

Tāda dzīves lidojuma sajūta pavada šajā pavasarī. Tik daudz notikumu, satikšanos, piedzīvojumu – ne izstāstīt, ne aprakstīt. Pagājušā nedēļas nogalē netīšām sanāca iekulties pavisam fiziskā lidojumā – trešo reizi dzīvē attapos gaisa balonā. Šoreiz bija plānots vērot lidojumu no zemes, bet pēdējā brīdī tomēr nonācu gaisā.

Lai arī pats lidojuma prieks nebija svešs, katru reizi tomēr var noķer citus skatus un sajūtas. Šoreiz pacēlāmies gaisā netālu no Talsiem. Grozā atradās arī mamma, tāpēc nedaudz bažījos par to, kā viņa jutīsies šādā piedzīvojumā. Bažas izrādījās liekas, un izskatījās, ka mammai, atšķirībā no manis, vispār nav bail. Sava loma šeit ir arī augumam – īsāki cilvēki ir dziļāk groza drošībā 😉.

Tā nu, attālinoties no zemes, skatam pavērās Laidzes ezera klajs un agrā pavasara naivais zaļums, kuru košāku padarīja vēlīnā saule. Mēs visvairāk bijām sajūsmā par musturiem – traktoru atstātajām sliedēm uzartajos un zelt sākušajos laukos, ceļu taisnumiem un līkumiem, niedru rakstiem ūdens audeklā. Arī par ābeļu, bērzu un mūsu balona ēnām spirgtajā zaļumā, kā arī lapsas un stirnas skrējienu, ieraugot augstu gaisā šņākuļojošo bumbuli. Brīžiem nolaidāmies pavisam tuvu zemei, lai pēc mirkļa atkal paceltos gaisā un drīz vien pārlidotu tik tuvu koku galiem, ka varētu sidraba birzs zariņu nolauzt.

Vējam labpatikās mūs aizpūst prom no Talsiem, uz kuriem varējām noraudzīties no attāluma, tāpat kā uz Valdgales un vēl kādām vējdzirnavām. Redzot tās, sūtījām sveicienus Edītei (čau, tomātu stādus gribēsi?), kurai vējš ne galvā, bet grāmatā.

Laidāmies lejup līdz ar sauli un piezemēšanās – brīdis, no kura man ir visvairāk bail – noritēja visai mierpilni. “Es domāju, ka būs daudz briesmīgāk”, pēc tam atzīs arī mamma. Kad lielais bumbulis bija ieslodzīts savā guļammaisā līdz nākamajam iznācienam, visi pirmo reizi lidojošie tika pie saviem tituliem un sertifikātiem, slakot tos ar malku šampanieša. Paldies lieliskajai lidotāju kompānijai, pilotam Kristapam un viņa palīgiem, kā arī atbalsta komandai uz zemes!

p.s. Bildes šoreiz ir pavisam lielā ņiguņegā, jo tur ir ne vien mana fotoaparāta un telefona fiksētais, bet arī Ingas un Eduarda kadri.

Viens komentārs

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.