Kā par brīnumu, esmu lieliski izgulējusies nakts autobusā. Atrodu viesnīcu Trujillo, nolieku somu un pēc ātras dušas esmu gatava jaunai dienai. Visi satiktie ceļabiedri apgalvoja, ka galvenais Trujillo apskates objekts ir Saules un Mēness tempļi (Huace de la Luna y de la Sol), tāpēc vispirms dodos tieši turp.
Mikriņš par 1,50 solēm aizved tieši līdz muzeja vārtiem – sākumā jāiepazīstas ar īso vēstures kursu, lai vieglāk saprast, kas tajās piramīdās darījies. Muzejs ir tiešām kvalitatīvs, ar informāciju spāņu un angļu valodās. Pēc muzeja laiks Mēness piramīdas apmeklējumam, Saules piramīdā ciemiņi netiek pieņemti. Vēl pirms pārdesmit gadiem arī Mēness piramīda izskatījās pēc lielas smilšu čupas tuksneša vidū, arheologi paveikuši neticamu darbu, lai mēs šodien varētu skatīt daļu no vēsturiskās varenības (ja interesē sīkāka info, skat. http://en.wikipedia.org/wiki/Huaca_de_la_Luna).
Ieeja piramīdā ir tikai gida pavadībā, man slinkums gaidīt angļu grupu, tāpēc klausos spāņu stāstījumu. Gide runā lēnām un ar izteiksmi (nevis kā cilvēki parastie), tāpēc saprotu vairāk kā pusi. Iesākumā tiekam vadāti pa piramīdas iekšpusi, tur saglabājušies virkne oriģinālo sienu zīmējumu. Kad izejam ārā un varam aplūkot piramīdas ārsienu, tad gan esmu pamatīgi iespaidota – katram līmenim ir sava tēlu grupa, senie zīmējumi ir lieliski saglabājušies.
Manā grupā ir divi jauni vācu puiši, palūdzu, lai šie mani pie sienas nobildē. Tā nu sagadās, ka atpakaļ uz pilsētu mikriņā braucam kopā ar jauniešiem un arī mērķis mums ir kopīgs – apskatīt pilsētas centru. Izkāpjam centrā, aizejam pusdienās un tad klīstam pa pilsētu. Puiši nakšņo netālajā pludmales pilsētiņā Huanchacho un mēs nospriežam, ka pēcpusdienas kafiju un alu būtu vislabāk iemalkot tieši tur.
Pēc pusstundas jau esam pludmalē. Jaunieši te mīt jau nedēļu un izrāda man pilsētu kā savējo. Tad nosēžamies mīlīgā veģetāriešu ēstuvē un es izpildu šodienas misiju – iedzeru alu uz Lauras veselību, kurai šodien ir dzimšanas diena. „Un viņi tev maksā par to, lai tu iedzertu alu?”, puiši brīnās par manu 20 eiro ideju. „Nu, kaut kā tā sanāk”, es smejos. Daudz laimes, Laura, un paldies!
Jaunieši ir burvīgi un man ar viņiem ir tik viegli sarunāties. Jans pazīst latviešu meiteni Stefāniju un vienīgā frāze, ko viņš atceras latviski ir „saldus sapņus!”. Jūliuss, savukārt, pirms dažiem gadiem ir nogājis Santjago ceļu – mums ir, par ko parunāt. Tā mēs sēžam, pļāpājam, malkojam alu, vērojam okeānu un saulrietu tajā – esam uz viena viļņa. „Eh, šis ir brīdis, ko atcerēšos, kad atgriezīšos ikdienā”, apsola Jans. Piebeidzam alu, apskaujamies un pēc apmainīšanās ar Facebook kontaktiem, dodamies katrs savā virzienā – puiši uz savu hosteli, es atpakaļ uz Trujillo pilsētu.
29. diena, 2014. gada 2. decembris
Izdevumi:
| „Tālais” transports | – |
| Pilsētas transports | 3 USD |
| Proviants | 11 USD |
| Naktsmītnes | 7 USD |
| Izklaide | 5 USD |
| Citi | – |
| Dienas bilance | 26 USD |
| Ceļojuma bilance | – 179 USD |
