Kuelap cietokšņa zudusī varenība

Sēžam ekskursijas mikroautobusā un mūsu gids jau krietnu laiku vārās spāņu valodā. Kaut ko jau saprotu, bet, tā kā man solīja, ka varēšu klausīties stāstus angļu mēlē, tad brīdī, kad gids uz mirkli apklust, kautrīgi ieminos, ka ne visai labi saprotu, ko šis tur vervelē. „Vai, atvainojiet, es meklēju jūsu vārdu, man teica, ka būšot kāds angliski runājošais tūrists”, gids zibenīgi pāriet uz angļu valodu un paskaidro pārpratumu – viņš manis rakstīto valsts nosaukumu „Latvia” izlasījis kā „Lima”. Nezināju, ka man ir tik sūdīgs rokraksts, bet nu labi – tagad tieku pie stāstiem abās valodās. Nav slikti, ņemot vērā, ka man ne visai raiti sokas ar spāņu valodas apguvi, visu laiku var izlocīties ar „spinglišu”. Vispār man vajadzētu apņemties (bail jau atkal tā publiski izrunāties), bet katru dienu iemācīties vismaz 10 jaunus vārdus spāniski. Labi apņemos, bet 5 dienas nedēļā :).

Gids stāsta diezgan interesanti, tomēr viņa melodiskais balss tonis tā vien mudina uz miegu, nevis informācijas uztveri – man jāiespringst pat uz angļu valodu. Šodien braucam uz Kuelap cietoksni. Tas bijis iespaidīgs komplekss, kura garums ir ap 600 metriem, tas uzbliezts 3000 metru augstumā virs jūras līmeņa. Lai uzceltu cietokšņa sienu un iekšpusē esošās aptuveni 400 celtnes, senajiem ļautiņiem vajadzēja krietni papūlēties. Lielākā daļa ēku bijušas cilindriskas – ticamākais skaidrojums tam ir šo ēku noturība pret zemestrīcēm. Jocīgi izskatās pats galvenais tintnīcas formas templis – tajā nav ieejas. Lai tiktu iekšā, cilvēki ievietojuši nelielos akmens robos koka stabus un pa tiem tikuši augšā. Gids saka, ka cietokšņa iekšpusē varētu būt mituši ap 3000 cilvēkiem, nerunājot par lamām, kuru pēdas vēl šodien saskatāmas stāvajos akmens ceļos, kas ved iekšā cietoksnī. Galvenā ieeja, ko daži nogribējušies arheologi šodien asociē ar vagīnu, kalpojusi tikai izredzētajiem – pārējie ļaudis un lamas pārvietojušies pa „kalpu vārtiem”. Mēs arī ieejam cietoksnī pa tiem, bet atpakaļ dodamies caur „vagīnu”.

Komplekss ticis apdzīvots līdz 15-ciktur gadam, bet atkal ticis atklāts pirms Maču Pikču – 1843-tajā. Gids stāsta, ka divi ietekmīgi zemnieki gribējuši pārdalīt robežas un lūguši palīdzību tiesnesim. Tas ar mačeti cirtis robežstigas, līdz uzgājis iespaidīgās drupas. Lai gan citi avoti vēsta, ka vietējie iedzīvotāji par senajām celtnēm zinājuši vienmēr – man tas šķiet daudz ticamāk. Pagaidām komplekss nav iekļauts Unesco sarakstā, bet Peru valdība par to cīnoties. Kāda franču firma apsolījusi pēc gada šai vietā sākt būvēt funikulieri, citējot gidu – “tas nav plāns, tā ir realitāte”. Pacēlāja kapacitāte paredzēta 800 tūristi stundā. Īsāk sakot, brauciet un apskatiet, kamēr šeit var redzēt drupas, nevis tikai tūristus.

Uzplaiksnījums. Apstrādāto lauku maģiskie kvadrātiņi kalnos.

21. diena, 2014. gada 24. novembris

Izdevumi:

„Tālais” transports
Pilsētas transports
Proviants 8 USD
Naktsmītnes 9 USD
Izklaide 15 USD
Citi 6,50 USD
Dienas bilance 38,50 USD
Ceļojuma bilance – 176,25 USD

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s