Viss pielīst. Ezera krastā piesietais ūdens velosipēds, motorlaiva un airu laivas, pelnu trauki un pats Ežezers. Šajā svētdienas vakarā esmu vienīgais palicējs viesu mājā Papeles, kas atrodas kilometra attālumā no Ezerniekiem. Beidzot esmu saņēmusies pirmajam pāŗgājienam pa Latvijas iekšzemi. Šoreiz tas, visticamāk, būs vien dažas dienas garš (īss), bet ar kaut ko ir jāsāk. Kad... lasīt vairāk
Place: Latvia
Naivā cerība, ka iziešu agri, paliek tikai cerība. Izguļos, tad vēl paēdu brokastis, tad vēl ieskatos internetā. Tā visa rezultātā pulkstenis, kad dodos ceļā, rāda jau vienpadsmit. Bet mierinos ar šorīt Tviterī lasītu frāzi – „steigties nevajag”. Izeju cauri Ezerniekiem un lēnā garā čāpoju Andzeļu virzienā. Viss smaržo, putniņi pļāpā, ezers vizuļo. Tad kaut kāda... lasīt vairāk
Atkal jau biju iecerējusi celties tā paagrāk, bet izlienu no gubas ap deviņiem. Droši vien, ka izskatos pēc jauniešiem no Skroderdienām Silmačos pēc alus kausa tukšošanas pa trim. Jāteic, ka nakts siena gubā ir interesanta pieredze – visādās nozīmēs. Ir silti, siens smaržo labāk kā spa, visādi kukainīši žūžo pie auss. Bet – siens arī... lasīt vairāk
Nu jau kur tas laiks, kad esmu nokļuvusi mājās no Latgales pastaigas, tomēr pati nokļūšana bija gana priecīga, lai par to īsumā pastāstītu arī jums. Pats fakts, ka mājup bija jādodas mazliet ātrāk kā plānots, gan nebija diez ko priecīgs. Man uz kājām sametās kaut kādi nejauki sarkanzilumi vai zilumsarkanumi, kas dikti sāpēja un niezēja.... lasīt vairāk
„Nē-nu-ziniet, izdomājuši baigo jaunumu – krastings”, mamma brīnās pēc kāda žurnāla raksta izlasīšanas. „Esot atklāts 70-tajos gados. Nu kādas muļķības. Mēs jau 60-tajos ar kursabiedreni un vēlāk arī tēti izstaigājām daudzas mazās Latvijas upītes un to krastus. Man varbūt autortiesības vēl jāpiesaka, ko”, mamma turpina zoboties. Lai arī uzskatu sevi par vidēji pieredzējušu dabas klaiņotāju,... lasīt vairāk
Piezemējoties Stokholmā, esam sešās stundās apdzinuši sešas stundas. Manā galvā ir seši no rīta, bet pulkstenis rāda 12 dienā. Uz pasu pārbaudi ir neliela rinda, bet tā virzās pasakaini ātri. Sieviete aši ieskatās pasē, uzmet man īsu skatienu un paziņo – welcome! Tik ātri un tik vienkārši. Dažreiz arī ASV vai Kanādas robežas šķērsošana izvērtās... lasīt vairāk
Katru reizi, atgriežoties mājās pēc ilgāka laika, mana māja ir izaugusi lielāka un tā atkal smaržo pēc koka. Sākot strādāt jaunā darbā, mēs pirmo mēnesi esam redzīgi, bet pēc tam – aizņemti un pieraduši pie visa notiekošā. Iemīlēšanās periods ir nedaudz ilgāks, bet arī tad vienmēr pienāk brīdis, kad no augšas iedvestais mirdzums pašiem tālāk... lasīt vairāk
Teju katrs satiktais man uzdod šo jautājumu, kā tad ir atgriezties Latvijā pēc tik ilga laika, kā es jūtos. Vienā vārdā – labi. Ir labi braukt ar mašīnu pa pilsētu, kuras vienvirziena ielas ir galvā, nevis GPSā (kur tās dažreiz nemaz nav), labi gulēt savā gultā (katru nakti vienā un tajā pašā), par žāvētajām vistiņām... lasīt vairāk
Nu re, nu re. Trīs nedēļas riņķī, kopš esmu mājās. Dažbrīd pieķeru sevi pie domas, ka ir sajūta, it kā es nekur nebūtu bijusi. Jāieskatās bildēs un atmiņās, lai atgādinātu, ka esmu tā pati persona, kas vaļā muti skatās uz Gocta ūdenskritumu Peru, ziemeļblāzmu Aļaskā vai aisbergiem Antarktīdā. Biju domājusi lēnām izveidot bilžu izlases, uzrakstīt... lasīt vairāk
Tā kā Feisbuks jau kuro nedēļo aktīvi sacenšas par sniegoto bilžu un kaķu līdzsvaru, ir skaidrs, ka daudzi ar sajūsmu metušies ziemas priekos – ne jau katru gadu Laika Vecis mūs šādi lutina. Arī man brīžos, kad nav jāšķūrē sniegs, ziema patīk tīri labi un, izdzirdot ziņas par tuvojošos atkusni, pilnīgi gribas atkal skriet mežā,... lasīt vairāk