Saules un Mēness vārti

Tā gluži uz vietas visu dienu arī nosēdēt ir grūti. Tāpēc uzlieku kājai uzpurni un dodos apciemot netālu no La Paz esošās Tivanaku civilizācijas drupas. Sākumā ar vienu mikriņu jāaizbrauc uz kapiem, no turienes kursējot cits līdz Tiwanaku. Saprotu, ka kaut kur šajā reģionā tam vajadzētu būt, bet precīzu vietu nevaru atrast. Šeit mudž no cilvēkiem un transporta līdzekļiem, bet uz neviena man vajadzīgo uzrakstu nemana. Esmu prasījusi padomu jau četriem cilvēkiem, arī viņi visi apgalvo, ka tepat busam ir jābūt, domas par precīzu vietu atšķiras. Kad teju pusstundu esmu nodirnējusi uz viena stūra, nolemju tomēr pastaigāt riņķī un mēģināt atrast laimi citur. Tas man arī izdodas – nepilna kvartāla attālumā, mazā šķērsielā pamanu savu busiņu. Tas ir teju pilns un, kolīdz esmu iekāpusi un ieriktējusies aizmugurējā sēdeklī, tas sāk kustēt. Man blakus sēž Dilans no Ņūmeksikas un pusotru stundu garajā ceļā līdz drupām paspējam „sadraudzēties”, tāpēc objektu apskatām kopā.

Ieejas maksa vietējiem un importa tūristiem šeit bargi atšķiras – vietējie var tikt iekšā par 10 boliviano, bet mums jāšķiras no veseliem 80. Vienīgais tobrīd pieejamais gids runā spāniski un, tā kā Dilans nemaz nerunā šajā valodā, nolemjam iztikt bez gida. Tomēr šeit paskaidrojumi būtu lieti noderējuši, īpaši sākuma posmā, kur vienīgie apskates objekti ir atsevišķi akmeņi vai to čupas. Pašu vietu tivanaki izveidojuši pirms inkiem, par precīzu izveides laiku, vietas izmantošanas mērķi un iedzīvotāju daudzumu zinātnieki strīdas. Neatreferēšu Vikipēdiju, sīkāk par šo visu var palasīt šeit: http://en.wikipedia.org/wiki/Tiwanaku.

Vienā no apskates vietām pamanu vīru cītīgi mērām akmenī iecirstās zīmes. Nospriežu, ka, lai darītu ko tādu, ir jābūt zināšanām par šo vietu, tāpēc atvainojusies par traucējumu, uzdodu viņam pāris jautājumus. Viens no tiem ir par netālu esošu milzīgu akmens plāksni – tā, visticamāk, bijusi tempļa makets, otra tāda plāksne atrodas otrpus kalnam. Vīrs sliecas piekrist uzskatam, ka šī vieta kalpojusi arī kā astronomijas centrs, vienīgi, kad 1960-tajos gados sākusies drupu izpēte, mūsdienu cilvēki nav varējuši salikt atpakaļ visu tā, lai vieta būtu debesu spīdekļu novērošanai derīga.

_DSF7982

Centrālais šejienes apskates objekts ir Saules vārti, kas gan, visticamāk, neatrodas to oriģinālajā atrašanās vietā. Nezinu kāpēc, bet ļoti gribas iziet caur šiem vārtiem, tomēr tie ir no visām pusēm norobežoti un atrodas centrālā vietā, iztiekam ar objekta safotografēšanu. Dilans stāsta, ka bērnībā viņam tēvs uzdāvinājis grāmatu par senajām Dienvidamerikas civilizācijām un grāmatas vidū esot bijusi lapa, kuru atlokot vaļā atklājusies liela Saules vārtu fotogrāfija. Kopš šī laika viņš sapņojis, ka kādreiz dzīvē redzēs šos vārtus. Šodien ir tā diena un Dilanam ir tāds kā svētku noskaņojums. Es nezinu, kur esmu redzējusi šīs drupas, bet arī man viesošanās šeit šķiet tāda kā atgriešanās.

_DSF8038

Pēc tam apskatām laukumu, par kuru rakstīts, ka tā malās atradušās istabas augstdzimušajiem. Mēs gan spriežam, ka nelielās nišas vairāk atgādina mūku celles, bet kas zina. Dilans vienu iemēģina un saka, ka esot tīri ērta.

_DSF8074

Noslēgumā apskatās drupu nomali, tur kalna galā slejas Mēness vārti. Arī tie apjozti ar nelielu striķīti, bet šoreiz gan atļaujos būt nekaunīga, pārkāpt pār to un iziet caur vārtiem. Es tiešām domāju, ka ar šādu soli nenodaru nekādu ļaunumu arhitektūras piemineklim. Arī šeit, diemžēl, līdzīgi kā citviet, uz dažas senas skulptūras iegravēts kaut kas no sērijas: „šeit bija Koļa”. Atpakaļceļā virzām teorijas, ka ar zāli apaugušajā piramīdā noteikti slēpjas kosmosa kuģis un UNESCO patiesībā atrodas citplanētiešu ietekmē, tāpēc aizliedz rakņāties kalnā.

_DSF8086

Pēc drupu apskates mums vēl ir nepilna stunda laika, lai iepazītos ar netālo pilsētiņu un ieturētu pusdienas. Trijos atiet mikroautobuss atpakaļ uz La Paz, uz kuru Dilans noteikti grib paspēt, jo puspiecos ir sarunājis tikšanos pilsētas centrā. Šejienes pilsēta ir diezgan tukša un klusa, vienīgā centrālā laukuma dzīvība ir divi suņi, kas dara TO. Atrodam nelielu kafejnīcu un pasūtām maltīti – mums atnes milzu zivi pa visu šķīvi. Kamēr cīnāmies ar to, pulkstenis tuvojas trijiem un jūtu, ka Dilans kļūst nervozs. Labi, skrien uz mikriņu, satiekamies pieturā, es vēl gribu apmeklēt labierīcības un nomazgāt rokas.

Nonākusi pieturā, Dilanu nekur nemanu. Varbūt viņš aizgājis „medīt” mikriņu atpakaļ pie drupām. Bet, visticamāk, sastapis kādu un jau atrodas ceļā. Pagaidījusi mirklīti, es arī kāpju vienā no braucamajiem un dodos atpakaļ uz lielpilsētu. Drusku jau žēl, ka neatvadījāmies un neapmainījāmies kontaktiem, jo pēc pāris mēnešiem, visticamāk, atradīsimies vienā pasaules malā. Bet neko – paldies tāpat par jautro kompāniju dienas garumā!

5. jūnijs, 215. ceļojuma diena

Izdevumi:

„Tālais” transports 5 USD
Pilsētas transports
Proviants 8 USD
Naktsmītnes 5 USD
Izklaide 12 USD
Citi
Dienas bilance 30 USD
Ceļojuma bilance – 1138 USD

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s