Trip: Dienvidamerikas piedzīvojums

Ir mans garākais ceļojums un prombūtne no Latvijas – 389 dienas. Prom devos 2014. gada 2. novembrī, bet mājās atgriezos 2015. gada 26. novembrī. Ceļojums iesākās Ekvadorā, tad virzījās uz Peru, pēc tam sekoja Lieldienu sala, tad Čīle un Argentīna, pēc tam Antarktīda, tad atkal Argentīna, Urugvaja, atkal Argentīna, Paragvaja, Bolīvija, Peru un – lidojums uz Ņujorku, lai dotos uz Monreālu pie Rafaēla, ar kuru veicām pārbraucienu ar auto līdz Aļaskai un atpakaļ (kas atspoguļots atsevišķā piedzīvojumā).

Kalni, jaušības un laimīgie suņi
Pieceļos pirms visiem un, cik vien klusi mācēdama, ar segu padusē izlavos pa durvīm. Brīdi domāju, kur to labāk izklāt, tad nospriežu, ka nekādos krūmos līst iekšā negribu un izklāju segu turpat plāniņa vidū, zem lielā koka. Laimīgā kārtā knišļi liek mieru un šī rīta joga ir viena no pēdējā laikā jaukākajām. Pēc tam esmu... lasīt vairāk
Milža muguras tetovējumi
No rīta nelielā Samaipata rāda pavisam citādu vaigu – saules pielietas ielas, kārniņu jumti, mazas suvenīru bodītes un hosteļi uz katra stūra. Esmu kārtīgi izgulējusies un kopumā jūtos labi, tik tā kāja – sāp vēl trakāk kā vakar. Sasodīts, tas nozīmē, ka lielo paparžu meži, kas ir šeit tuvumā, man nespīd – tur diezgan lieli... lasīt vairāk
Vēja posts
Šorīt kāja uzvedas nedaudz labāk, par ko man liels prieks. Vēlreiz izmantoju Kristiāna veļas mašīnu, tad paēdam lēnas brokastis un ejam ielās. Kristiānam jānopērk dāvana draugam dzimšanas dienā, man jātiek pie naudas un autobusa biļetes. Šodien ir viena no vējainajām Santa Cruz dienām, tādu šeit esot daudz. Kristiāns stāsta, ka viņa mājai vienā no tādām... lasīt vairāk
Baltās pilsētas svētki
Mēs pamostamies no tauru pūtieniem un bungu rīboņas. Atveram balkona durvis un vērojam kā pa mūsu ielu soļo spilgti sarkanos tērpos ģērbti jaunieši ar mūzikas instrumentiem un karogiem – tā ir daļa no šodien notiekošās parādes. Esam pasnauduši vien pāris stundas, bet drusku možāki jūtamies. Un izsalkuši. Tāpēc viens no pirmajiem mūsu uzdevumiem ir atrast... lasīt vairāk
Dinozauriem pa pēdām
Šodien dodamies aplūkot pilsētas nomalē esošu dinozauru parku. Taksis mums izmaksā nepilnu dolāru no galviņas par vairāk nekā 5 km rāpšanos kalnā, tāpēc atļaujamies šādu komfortu. Īsi pirms galamērķa sasniegšanas mums gan nākas uzgaidīt minūtes desmit, kamēr taksists salej kūpošajā radiatorā ūdens divlitreni un temperatūras lampiņa uz paneļa mazliet nomierinās. Radiators šādi esot jāpalutina reizi... lasīt vairāk
Augstumā un aukstumā
Pēc brokastīm Gerions izmanto iespēju padarboties internetā no mana datora, bet mēs ar Taisu dodamies Sukres atvadu vizītē, gribam apskatīt vel pāris šejienes muzejus. Tomēr esam izvēlējušās gaužām nepiemērotu laiku – tie visi tieši šobrīd ir ciet dēļ siestas, nākas samierināties ar ēku sabildēšanu no ārpuses. Mums ļauj uz piecām minūtēm iešmaukt modernās mākslas muzejā,... lasīt vairāk
Ciemos pie Bolīvijas kalnračiem
Pēc brokastīm mums izsniedz gumijas zābakus, bikses, jaku, ķiveri un lukturīti – dodamies apskatīt kalnu raktuves, kas ir galvenais šīs pilsētas pastāvēšanas iemesls. Bagātīgais kalns (Cerro Rico) ticis urķēts kopš 16. gadsimta un tiek uzskatīts par pasaulē lielāko sudraba atradni. Pašā pilsētā gan neko no sudraba īsti redzēt nevar – tas tiek eksportēts kā izejviela,... lasīt vairāk
Sals, iepirkšanās un Riga
Agri no rīta samīļoju samiegojušos jauniešus un dodos uz autoostu. Iepriekš biju noskaidrojusi, ka autobuss uz Tupizu dodas 7:30. Tomēr, kad pieeju pie firmas lodziņa, kas iepriekš solīja šo laiku, saņemu ziņas, ka šodien viņi dodas ceļā vienos dienā. Negribas ticēt, ka velti būšu tik agri cēlusies. Vai kāda cita firma brauc 7:30? Jā, man... lasīt vairāk
Sēne, Stars, Medus un banka
No rīta pamostos ar galvassāpēm. Sasodīts, kāpēc tieši šodien, kad esmu sarunājusi 7 stundu pārgājienu zirga mugurā. Man vispār galva gandrīz nekad nemēdz sāpēt (tfu-tfu-tfu) un šoreiz nesaprotu, vai šai nepatīk lielais augstums virs jūras līmeņa vai vakardienas salšana. Cerot, ka pie vainas ir augstums, sadzeros kokas lapu tēju un vēl aizbāžu aiz vaiga krietnu... lasīt vairāk
Mīlestība ir akla
Es tiešām nesaprotu, kāpēc dažiem iestādījumiem patīk pa nakti izslēgt internetu. Īpaši tādos rītos kā šis, kad man ir tik svarīgi saprast, vai no bankas pienākusi kāda atbilde. Kad prasu pēc interneta hosteļa darbiniekam, viņš atbild, ka saimniece vēl guļ un neviens cits neesot tiesīgs svētajiem kloķiem ķerties klāt. Ieeju dušā (nākamās divas naktis tā... lasīt vairāk