Sals, iepirkšanās un Riga

Agri no rīta samīļoju samiegojušos jauniešus un dodos uz autoostu. Iepriekš biju noskaidrojusi, ka autobuss uz Tupizu dodas 7:30. Tomēr, kad pieeju pie firmas lodziņa, kas iepriekš solīja šo laiku, saņemu ziņas, ka šodien viņi dodas ceļā vienos dienā. Negribas ticēt, ka velti būšu tik agri cēlusies. Vai kāda cita firma brauc 7:30? Jā, man tiek norādīts uz kases lodziņu otrā termināla pusē. Jā, jā, 7:30 braucam, sieviete vēl nervozi skatās pulkstenī, ātri izraksta biļeti, jo ir gandrīz pusseptiņi. Tā gan maksā 50, nevis 30 boliviano, kā tika sacīts iepriekš, bet arī vietējie maksā šo summu, paskaidrojot – tāpēc, ka „mums šodien ir problēmas”. Bijām dzirdējuši baumas par transporta streiku, iespējams, šodien kursē tikai daži autobusi.

Sekoju vietējiem, kas arī dodas uz šo autobusu, viņi man parāda platformu, kurā nav ne miņas no autobusa, ieskatos biļetē, tur rakstīts 8:00. Nu labi, eju atpakaļ terminālī gaidīt, tur ir par kādu grādu siltāks. Īsi pirms astoņiem iznāku laukā, platformas tuvumā joprojām tukšs un kluss – ne autobusa, ne cilvēku. Eju atpakaļ pie firmas un pārprasu, no kuras platformas atiet autobuss. No pirmās, pareizi vien bija. „Un kāpēc jūs man teicāt, ka autobuss atiet 7:30, ja tas atiet 8:00”, izmantoju iespēju pajautāt biļešu pārdevējai. Viņa neko neatbild. Es tiešām nesaprotu, kāpēc par šādām lietām ir jāmānās. Nospriežu, ka nākamais vārds, ko iemācīšos spāniski, būs „melis”.

Labi, eju atpakaļ uz pirmo platformu, tur joprojām nekas nenotiek. Stāvu, drebu un gaidu autobusu, Gobziņa vārdiem izsakoties, „tā kā dzīvnieks maizi”. Pēc minūtēm desmit tas pienāk un nez no kādiem pakšiem izlien arī pārējie pasažieri. Ļoti ceru uz kādu siltuma drusku, bet, iekāpjot salonā, saprotu, ka ārā bija siltāk. Nekad neesmu sēdējusi ledusskapī, bet man ir dziļas aizdomas, ka arī tur ir siltāk. 8:30 mēs vēl joprojām esam turpat, esmu lēnām pārvērtusies par ledus gabalu, neatceros, kad pēdējo reizi būtu tā salusi. Droši vien mājās, pārvelkoties no darba vienpadsmitos vakarā ziemas vidū, kad tā visu dienu nav kurināta. Bet tur vismaz kādu papildus jaku varēja uzģērbt, šeit man nav nekā. Protams, pati jau vainīga, zināju, ka kalnos būs vēsāk, bet nedomāju, ka tik ļoti. Nosolos sev Tupizas apmeklējumu sākt ar silto drēbju iegādi. Visi vietējie ietuntulējušies ziemas jakās un cepurēs, tam visam pa virsu pārseguši segas. Izskatās, ka man blakus sēdošajam jaunietim nav pārāk vēsi un viņš tur segu, uzklātu uz ceļiem. Ķēms tāds.

8:40, tavu brīnumu, sākam kustēt. Izbraukuši no autoostas, gaidām vēl minūtes 15, bet tagad stāvam saulē un es lēnām sāku atkust. Tikuši ārā no pilsētas, stūrējam vēl augstāk kalnos, šeit visas ūdens tilpnes klāj ledus, nav brīnums, ka salstu. Tomēr nu ir krietni labāk. Joprojām gan skatos uz kaimiņu segām ar skaudīgu aci un esmu gatava par ko tādu atdot, citējot kādu manu Pingvīndraugu – „puskaraļvalsti un zirgu par sievu”. Pēc pāris stundām ir atkusušas arī manas smadzenes un attopos, ka man taču ir guļammaiss, kur es agrāk biju. Ietinos tajā un beidzot atsilstu pa īstam.

Ainava aiz loga ir gana daiļa. Reti koki un bieži kaktusi – gan lieli un vertikāli, gan mazi un plakani. Ik pa laikam redzamas gan atsevišķas mājiņas, gan nelieli ciemati. Mājas ir acīmredzami vienkāršas, bet ar savu akmeņu un mālu veidolu lieliski iekļaujas kopējā ainavā. Ap 12 dienā pieturam mazā ciematā – klāt tualetes un pusdienu pauze. Pēc tās sagatavojos uz ilgu braukšanu, bet jau divos dienā iestūrējam Tupizā.

Esmu internetā norezervējusi palikšanu par relatīvi lielu naudu, bet neko lētāku tur nevarēju sameklēt. Netālu no autoostas mani uzrunā kāda hosteļa meitene, joka pēc apvaicājos, cik maksā palikšana. Vilks, vairāk nekā uz pusi lētāk. Attopos, ka šoreiz esmu rezervējusi viesnīcu caur booking.com un tur var to atcelt bez papildus sankcijām, atļaujos šoreiz to izdarīt un palieku „lētajā vietā”. Iekārtojusies, dodos pildīt rīta solījumu – iepirkties.

Šī ir īstā vieta. Pilsētas vienā galā stiepjas tirdziņš, tajā cita starpā slejas lietoto drēbju kaudzes. Meklēju silto jaku – tās ir vai nu mazas vai neglītas. Un nemaz nav tik lēti – 70 boliviano (10 USD). Beidzot atrodu kaut ko galīgi amizantu, nospriežu, ka ja man jānopērk kaut kas silts uz dažām dienām, varu atļauties nopirkt arī galīgi nepraktisku apģērbu. Pagaidiet bildes, labi :). Nopērku arī mīlīgu melnu cepuri, šalli un cimdus – tāds komplekts maksā 35 boliviano. Arī saulesbrilles bija pārlūzušas vidū pušu un Ujuni labāk bez tām nerādīties, tāpēc vēl 30 naudiņas veltu tām. Termoveļas džemperis un bikses – vēl 50 boliviano. Šodien apmeklēju arī aptieku – nopērku kaut kādu smāķi savai kājai un mazo Nivea krēma bundžiņu. Tā jau ceļoju bez kosmētikas, bet šobrīd no aukstuma rokas traki sasprēgājušas, to vajag labot. Īsāk sakot, šitā iepirkusies nebiju sen.

Tad kādu brīdi klīstu pa pilsētu – uzkāpju kalnā, no kura var pavērties uz pilsētu no augšas, pastaigājos pa ieliņām. Manu skatu piesaista kāda fotosalona nosaukums “Riga”. Domāju, mazums, kāds latvietis piedalījies tā izveidē, tāpēc eju iekšā, lai to noskaidrotu.
– “Labdien, sakiet, lūdzu, kā cēlies jūsu salona nosaukums?”, prasu vīrietim, kas sēž pie datora.
– “Tas ir mans vārds”, viņš paskaidro.
Es, savukārt, paskaidroju, kāpēc man tāda interese un palūdzu atļauju viņu nobildēt, ko Riga neliedz.

Apstaigāju arī vairākas ceļojumu aģentūras, lai rezervētu tūres tuvākajām dienām – rīt kāpšu mugurā zirgam un apskatīšu apkaimi, bet parīt došos ceļā uz Ujuni sāls plašumiem, šīs valsts galveno tūristu atrakciju. Arī pa ceļam tiek solīti visādi brīnumi, izņemot dušu un internetu. Jau iepriekš atvainojos par 4 dienu pauzi.

Saprotu, ka esmu nejēgā iztērējusies un nospriežu tuvākās dienas pārāk neaizrauties ar ēšanu „ārpus mājas”. Lai arī tā šeit ir gana lēta, „mājās” gatavot tomēr ir izdevīgāk. Nopērku tirgū kilogramu kartupeļu, kilogramu balto rutku, kilogramu burkānu un jauno sīpoliņu saišķi, tad vēl majonēzes paciņu. Šovakar gatavošu „Čārlija salātus” un vārītus kartupeļus. Mājās man vārīti kartupeļi ne visai, bet šeit, kad kuņģis nogarlaikojies no rīsiem un makaroniem, tie garšo dievīgi.

28. maijs, 206. ceļojuma diena

2 responses to “Sals, iepirkšanās un Riga

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s