Trip: Dienvidamerikas piedzīvojums

Ir mans garākais ceļojums un prombūtne no Latvijas – 389 dienas. Prom devos 2014. gada 2. novembrī, bet mājās atgriezos 2015. gada 26. novembrī. Ceļojums iesākās Ekvadorā, tad virzījās uz Peru, pēc tam sekoja Lieldienu sala, tad Čīle un Argentīna, pēc tam Antarktīda, tad atkal Argentīna, Urugvaja, atkal Argentīna, Paragvaja, Bolīvija, Peru un – lidojums uz Ņujorku, lai dotos uz Monreālu pie Rafaēla, ar kuru veicām pārbraucienu ar auto līdz Aļaskai un atpakaļ (kas atspoguļots atsevišķā piedzīvojumā).

Pingvīna trīsdiennieks
Tagad es sev jautāju – ja es būtu zinājusi, kā izvērtīsies „Operācija Pingvīns”, vai es būtu to uzsākusi? Es nezinu. Varbūt būtu nobijusies pati no sevis un notiekošā. Bet diezgan daudz kas dzīvē tiek paveikts, jo cilvēki neredz nākotnes šķēršļus. Tāpēc jaunībā ir daudz vieglāk dibināt uzņēmumus un realizēt idejas. Spara daudz, dzīves uzsistu punu... lasīt vairāk
100 pingvīna paldies
Pēc stundas man jākāpj autobusā uz Argentīnu, pat neesmu vēl sākusi rīta darbus un somas kravāšanu. Man parasti vārdi nav tālu jāmeklē, bet šoreiz ir. Bija jāpaiet nepilnām četrām diennaktīm, lai nakts vidū dzimusi ideja izietu cauri prieka vilnim un naida kliedzieniem, atbalsotos cilvēku sarunās un nogulsnētos manā kontā. Sarakstā, tāpat kā uz brieža, ir... lasīt vairāk
Pingvīna skola
„Nedēļa sākusies kā parasti? Nu vairs nē!”, ar šiem vārdiem sākās mans pirmdienas pēcpusdienā izplatītais uzsaukums 100 Latvijas biznesa vides cilvēkiem. Tas, cik „pravietiski” būs šie vārdi, īpaši attiecībā uz mani pašu, man pat sapņos nerādījās. Tieši tāpat kā tas, ka līdz piektdienai manā kontā būs par 5164 USD vairāk. Nebija mans mērķis izraisīt tādu... lasīt vairāk
Kam jānotiek, notiksies jeb Pingvīna piedzimšanas jaušības
„Es mazliet priecājos, ka jūs rīt pazudīsiet no šejienes”, ar vieglu humora dzirkstelīti acīs saka mājas saimnieks Rikardo. Izrādās, ka es, ienākot mājā, taisnā ceļā esmu ieņēmusi vietu pie galda, kas ir iemīļotākā Rikardo darbavieta, kad viņš šeit uzturas. Tur nākot vislabākās idejas. O, jā. Tās nāk gan sēžot pie galda, gan guļot gultā, kas... lasīt vairāk
Gaidīta Argentīnā
Man bija arī doma stopēt uz Argentīnu, bet atturēja robežas šķērsošanas jautājums. Galā jau tiktu, bet būtu drusku sarežģītāk. Un, godīgi sakot, Pingvīns ir mani mazliet nogurdinājis, gribas dažas stundas sēdēt autobusā, skatīties pa logu un sagremot notikušo. Un autobuss ir lieliska vieta, lai rakstītu, teju kā jebkura cita, kurā lāga nav, ko darīt, un... lasīt vairāk
Mačos latinos
No rīta atkal teciņiem dodos uz kafejnīcu, lai apraudzītu Pingvīnu un ieliktu jaunu ierakstu. Internets apēd laiku ātrāk kā jebkas cits, kas man ir pazīstams, tāpēc, kad atgriežos mājās, lai noliktu datoru, Kristiāns groza galvu. „Nez vai tev šodien vajadzētu doties tik tālu, kā esi ieplānojusi. Ir jau 12 dienā, varbūt labāk brauc rīt”, viņš... lasīt vairāk
Adamsu ģimenes treileris, lidojošie šķīvīši un VIŅA
Ar otrās dienas pastāvīgā klienta smaidu pasūtu divus kruasānus un kafiju – tā ir mana samaksa par interneta lietošanu šeit un jāteic diezgan patīkama, jo kafija garda un kruasāni arī. Esmu piecēlusies diezgan agri, lai sadarītu visu internetā un pēc tam dotos tālo ezeru lūkoties. Ap desmitiem atgriežos mājās, Kristiāns un pāris citi ļautiņi arī... lasīt vairāk
Kosmoss ir skaņa
Grēks būtu uz karstām atmiņām neaprakstīt krāšņo vakardienu, bieži tomēr tādas negadās. To arī daru visu dienas pirmo pusi un līdz diviem esmu tikusi galā gan ar vārdiem, gan bildēm. Atliek vien aiziet līdz pilsētai un atrast kārtīgu internetu, pagalmā esošais labas veiksmes gadījumā ļauj pārbaudīt e-pastus. Nonākusi centrā, vispirms gribu samainīt naudu. Tas nav... lasīt vairāk
Apburtais mežs un burvīgie cilvēki
„Mucho, mucho amor. Daudz, daudz mīlestības”, Rita, ar rokām vicinoties, sūta man gaisa viļņus. Es viņai atpakaļ, kuram gan mīlestību nevajag. „O, jā, man vajag, vajag”, Rita ar žestiem rāda, ka savāc sūtījumu. Apkampjamies, novēlam viena otrai veiksmi, piekodinu godam nosvinēt Lukasa 21. jubileju un, uzvēlusi plecos mugursomu, dodos ceļā. Pie vārtiem mani sagaida melns... lasīt vairāk
Buča raķetei
Samīļojam Viku, kas dodas San Martin virzienā, un pašas ejam uz pilsētas centru, lai tur sēstos autobusā un aizvizinātos līdz Campanario – kalnam piepilsētā, no kura paveroties neticami skaisti skati. Mana šodienas sabiedrotā ir Emīlija no Jaunzēlandes, kas ir 22 gadus jauna un visnotaļ saprātīga būtne. Nonākušas pie kalna, apsveram iespēju tikt kalnā pacēlēja sēdeklī... lasīt vairāk