Vakar vakars izvērtās pavisam jauks. Pirms septiņiem visi sapulcējās mazā ciemata vienīgajā ēstuvē un, kad beidzot tika atvērts restorāns, tas tika šturmēts ne pa jokam. Līdzīgu skatu es iztēlojos, kad Pamplonā vēršus palaiž skrējienā. Redzot, ka būs jāizcīna krēsls un vieta pie galda, atmetu ar roku un pievienojos supermārketa komandai – Annai un Šonam. Pirms... lasīt vairāk
Trip: Santjago ceļš 1: Franču ceļš
Šaubas par savām fiziskajām spējām pirms ceļa. Asaras, smiekli, mākoņu kalni un okeāni, sirds sarunas, muskuļu sāpes, tulznas un brīnumi ejot. Nonākot galā – tukša galva un pilna sirds par Ceļā redzēto un pieredzēto. 2013. gada aprīlis – maijs.
Ejam uz dienvidiem, bet kļūst arvien aukstāks. Šorīt, septiņos izejot no Logronjo, termometrs rāda +6, bet pēc sajūtas varētu būt vēl aukstāks. No katras izelpas gaisā paceļas miglas mākonītis, bet vietās, kur saule nav paguvusi iespīdēt, zāle ir spoži balta. Kā vienu pirmajiem satieku austrāli Geriju – vienu pašu. Apvaicājos par Stīvu un uzzinu, ka... lasīt vairāk
“Good morning”, dzirdu sveicienu un atņemu labrītu, turpinot fokusēt kadru. Kad bilde noķerta, pagriežos un ieraugu smaidīgo Manuelu. “Good morning”, nosaku vēlreiz daudz sirsnīgāk un mēs apkampjamies. – “Parasti es tevi satieku vakarā, bet šorīt tu esi pirmais, ko satieku. Tas nozīmē, ka būs laba diena”, saku Manuelam. Viņš dodas meklēt kafiju, es – ārā... lasīt vairāk
Šķiet, ka ķermenis lēnām sāk samierināties ar visu notiekošo – agro celšanos, ilgo soļošanu, ēšanu, kad un kur pagadās. Un dienas kilometrāža nav vienmēr tiešā veidā saistīta ar noguruma pakāpi vakarā. Piemēram, šodien bija jānosoļo vairāk kā vakar, bet galā tiku par stundu agrāk un pirmo reizi, ieejot naktsmītnē, nebija sajūta, ka jākrīt gar zemi... lasīt vairāk
Atkal strādāju birojā. Ir mana pirmā darba diena. Ierodos foajē, kur ne tikai jānopīkstina ieejas karte, bet arī jāievada PIN kods. Es to ievadu nepareizi, sāk gaudot signalizācija, apsardze jau ir ceļā un es… pamostos. Tādas ir sekas faktam, ka vakar viena feina meitene ierunājās Feisbukā par teorētisku pastrādāšanu pie kāda projekta. Reālajā dzīvē esmu... lasīt vairāk
Šī ir lieliska alberģe – labs internets, ērta gulta, karsta un plaša duša,un, galvenais – šī ir pirmā vieta, kur uz jautājumu: “Cikos no rīta jāpazūd?”, tiek atbildēts: “Pilnīgi vienalga, guliet kaut līdz pusdienlaikam.” Mēģinu pagulēt kaut līdz 8, bet nesanāk – ķermenis pieradis pie agrajiem rītiem un ilgāk par 7 un drusciņ negrib gulēt.... lasīt vairāk
Burgos nozīmē, ka noieta ceļa trešdaļa. Tas, savukārt, nozīmē, ka ceļiniekiem pienākas atpūta. Lielākā daļa, es tai skaitā, Burgos piešķir sev vienu brīvdienu iešanai un izmanto šo dienu, lai aplūkotu pilsētu un šejienes ievērojamākos objektus. Bet, vakar solīju stāstu. Tātad. Aizejam ar Noe uz krodziņu. Tas tiešām ir mīlīgs – visas sienas nolīmētas ar plakātiem... lasīt vairāk
Šorīt pa ilgiem laikiem uzspēlēju ar telefonu “snooz” spēlīti. Telefons uzvarēja. Rezultātā izeju salīdzinoši vēlu, īsi pirms astoņiem. Jau esmu apāvusi kājas un uzlikusi plecos somu, kad, verot ārdurvis, ieraugu Noe uzšņāpto A4 zīmīti: “Buen camino!”. Gribu uzrakstīt paldies, bet nav pie rokas rakstāmais. Hmm? Paņemu no virtuves galda zemeni, nokožu pusi un ar otru... lasīt vairāk
Šonakt guļu ar visām drēbēm, guļammaisu un segu – tā ir silti. Bet pakoties ārā no šitā visa negribas gan. Piespiežu sevi tomēr to izdarīt, sakrāmējos un izeju uz ielas. Ir mazliet pēc 7, saule tikko kā lekusi, bet neko vēl nav sasildījusi. Man sāp kājas tulzna un man ir sasodīti auksti. Kliboju uz priekšu... lasīt vairāk
Priekšnamā, velkot kājās zābakus, dzirdu kā vējš gaudodams triecas pa mazo, bruģēto ieliņu, kas iet starp alberģi un baznīcu. Šodien atkal sola + dažus grādus. Ievelku elpu un izeju uz ielas. Nē, nav tomēr tik traki. Pēc gabaliņa redzu, ka no otras alberģes iznāk jauns pārītis un.. kāpj iekšā skvēra puķudobē. Nē nu, kas te... lasīt vairāk
