Trip: Dienvidamerikas piedzīvojums

Ir mans garākais ceļojums un prombūtne no Latvijas – 389 dienas. Prom devos 2014. gada 2. novembrī, bet mājās atgriezos 2015. gada 26. novembrī. Ceļojums iesākās Ekvadorā, tad virzījās uz Peru, pēc tam sekoja Lieldienu sala, tad Čīle un Argentīna, pēc tam Antarktīda, tad atkal Argentīna, Urugvaja, atkal Argentīna, Paragvaja, Bolīvija, Peru un – lidojums uz Ņujorku, lai dotos uz Monreālu pie Rafaēla, ar kuru veicām pārbraucienu ar auto līdz Aļaskai un atpakaļ (kas atspoguļots atsevišķā piedzīvojumā).

Kā mēs ar Čārliju kāpām, zagām kartupeļus un ilgojāmies pēc majonēzes
Čārlijs uzreiz piesaistīja manu uzmanību – tā vienkārši gadās, ka daži cilvēki „iekrīt acīs”. Tas bija pirmās dienas ekskursijas rīts, es jau biju ieņēmusi vietu mazajā mikriņā, kad pie tā pienāca mazliet nodilušā, spilgti zaļā bezroku futbola kreklā tērpts tumšmatis. Es automātiski pieņēmu, ka viņš ir vietējais un, kā vairums šejieniešu, angliski nerunā. Dienas gaitā... lasīt vairāk
Drupas un atvadas
Šovakar beidzot dosimies prom no Chachapoyas – Čārlija ceļš tālāk ved uz ziemeļiem, bet mans – uz dienvidiem. Mums vēl ir šodiena un nolemjam izmantot to, lai aizbrauktu līdz Yalape drupām, kas atrodas stundas attālumā no pilsētas – latviešu meitene, kas pirms manis nakšņoja šajā pašā vietā, silti ieteica aplūkot šo vietu. Tā kā vakardienas... lasīt vairāk
Mēness piramīda un vācu puiši
Kā par brīnumu, esmu lieliski izgulējusies nakts autobusā. Atrodu viesnīcu Trujillo, nolieku somu un pēc ātras dušas esmu gatava jaunai dienai. Visi satiktie ceļabiedri apgalvoja, ka galvenais Trujillo apskates objekts ir Saules un Mēness tempļi (Huace de la Luna y de la Sol), tāpēc vispirms dodos tieši turp. Mikriņš par 1,50 solēm aizved tieši līdz... lasīt vairāk
Pamiers
Kad apsēžos ieturēt brokastis, man pievienojas viesnīcas saimniece un viņas darbiniece. „Kā tev patika piramīdas?”, viņas grib zināt. Jā, feini, patika ļoti. Tad saimniece grib noskaidrot, cik daudz gide mums stāstījusi, un sāk kā eksāmenā pārbaudīt manas zināšanas par templi. „Kas, kas ir galvenais elements slavenajā sienas zīmējumā?”. Man, protams, nav ne jausmas – sienai... lasīt vairāk
Pirmā darbadiena
„Lūdzu, nedari tā!”, Marko saka ar vieglu izmisumu balsī. Un uzreiz vainīgi paskaidro – es esmu tīrības maniaks, man pašam viss jāpārbauda. Labi, labi. Noceļu no plaukta kafijas krūzi un nolieku atpakaļ žāvētājā. Katram savas dīvainības. Šodien esmu nolēmusi visu dienu pavadīt hostelī, lai apgūtu jaunos pienākumus. Iesākumā Marko parāda kā uzklāt brokastu galdu –... lasīt vairāk
Centrs, Čelsija un kokteiļi
„Piedod, es laikam vakarnakt tevi pamodināju”, saka mana jaunā istabas biedrene Čelsija. Vakar pusmiegā dzirdēju kā meitene ierodas, bet tā jau ir dalīto istabu klasika. „Nē, viss kārtībā, ceru, ka es tevi šorīt netraucēju”, apmaināmies ar laipnībām. Ieturam brokastis un norunājam doties uz pilsētas centru kopā. Kad ieraugu saposušos Čelsiju, man nāk smiekli un saku,... lasīt vairāk
Manas pirmās brokastis un seviče
Esmu tajā vecumā, kad ballītē nekautrējos aiziet gulēt pirmā. Tā vakar, saguruma mākta, iemigu uzreiz pēc pusnakts, kamēr pārējie vēl krietnu laiku turpināja vakarēšanu. Toties šorīt esmu augšā pirmā. Lai arī ir jau gandrīz pusdeviņi, kopējā telpā ieraugu „pēcballītes” skatu – visur mētājas netīras glāzes un iesākta pārtika. Teorētiski, brokastu galdam jābūt servētam jau no... lasīt vairāk
Laiskā svētdiena pie okeāna
Kad pieceļos, Marko jau ir sariktējis brokastu galdu, man tikai jāaizskrien pēc maizes. Četri austrāļu puiši dodas prom, jau ieradies jauks pāris no Vācijas – Lisa un Dāvids. Paēdam lēnas brokastis, tad apdaru visus rīta darbus un dodos ielās – beidzot jāapskata slavenais Miraflores rajons, uz kuru aiziet ir katra tūrista svēts pienākums. Pie sarkanās... lasīt vairāk
Sapnis par Lielajiem vīriešiem
Nezin vai, kad bērnībā turēju rokās Tūra Heijerdāla grāmatu „Aku-Aku: Lieldienu salas noslēpums”, man pat sapņos būtu rādījies, ka kādreiz tur nonākšu. Dodoties šajā Dienvidamerikas ceļojumā, pie sevis klusi loloju šo domu – varbūt, varbūt. Citi ceļotāji devās uz Galapagu salām, kas neapšaubāmi, ir neticami skaista vieta, bet es nē – tas nav mans sapnis.... lasīt vairāk
Meiteņu ķeršanas spēle, degošais vīrs un buļļa sirds
Šodien kopā ar vācu pāri, kā arī jaunpienācējiem – Ali no ASV un Džovanni no Šveices, esam norunājuši piedalīties bezmaksas ekskursijā pa Limu (free walking tour – man kaut kā nevedas ar tiešo tulkojumu). Šādas ekskursijas notiek teju visās lielajās pilsētās – interesenti sapulcējas iepriekš noteiktā vietā un laikā, tad seko ekskursija pa pilsētu –... lasīt vairāk