Place: Bolivia

Ciemos pie Bolīvijas kalnračiem
Pēc brokastīm mums izsniedz gumijas zābakus, bikses, jaku, ķiveri un lukturīti – dodamies apskatīt kalnu raktuves, kas ir galvenais šīs pilsētas pastāvēšanas iemesls. Bagātīgais kalns (Cerro Rico) ticis urķēts kopš 16. gadsimta un tiek uzskatīts par pasaulē lielāko sudraba atradni. Pašā pilsētā gan neko no sudraba īsti redzēt nevar – tas tiek eksportēts kā izejviela,... lasīt vairāk
Sals, iepirkšanās un Riga
Agri no rīta samīļoju samiegojušos jauniešus un dodos uz autoostu. Iepriekš biju noskaidrojusi, ka autobuss uz Tupizu dodas 7:30. Tomēr, kad pieeju pie firmas lodziņa, kas iepriekš solīja šo laiku, saņemu ziņas, ka šodien viņi dodas ceļā vienos dienā. Negribas ticēt, ka velti būšu tik agri cēlusies. Vai kāda cita firma brauc 7:30? Jā, man... lasīt vairāk
Sēne, Stars, Medus un banka
No rīta pamostos ar galvassāpēm. Sasodīts, kāpēc tieši šodien, kad esmu sarunājusi 7 stundu pārgājienu zirga mugurā. Man vispār galva gandrīz nekad nemēdz sāpēt (tfu-tfu-tfu) un šoreiz nesaprotu, vai šai nepatīk lielais augstums virs jūras līmeņa vai vakardienas salšana. Cerot, ka pie vainas ir augstums, sadzeros kokas lapu tēju un vēl aizbāžu aiz vaiga krietnu... lasīt vairāk
Mīlestība ir akla
Es tiešām nesaprotu, kāpēc dažiem iestādījumiem patīk pa nakti izslēgt internetu. Īpaši tādos rītos kā šis, kad man ir tik svarīgi saprast, vai no bankas pienākusi kāda atbilde. Kad prasu pēc interneta hosteļa darbiniekam, viņš atbild, ka saimniece vēl guļ un neviens cits neesot tiesīgs svētajiem kloķiem ķerties klāt. Ieeju dušā (nākamās divas naktis tā... lasīt vairāk
Ūdens formas un krāsas
Tas ir neticami, cik daudz siltuma spēj ģenerēt ķermenis – no rīta guļammaisā un zem segām ir tik silti, ka galīgi negribas ārā līst. Bet jau var dzirdēt, kā Lurdesa grabina brokastu traukus, jāceļas vien ir. Ēdina mūs labi, brokastīs ir omlete, maize un visas saldās šausmas. Kafija gan ir šķīstošā, izvelku savus krājumus, kā... lasīt vairāk
Sliedes un sāls
Šodien ir tas rīts, kad es nepamostos priecīga. Miegs tomēr ir tik svarīgs labas pašsajūtas un noskaņas nosacījums. Vairāk pienākuma pēc, ne izsalkuma vārdā, aizbāžu aiz vaiga pankūku un izstrebju tasīti karstas tējas. Tad ievīstos guļammaisā un pārceļos uz mašīnu ar cerību pagulēt tur. Tomēr pagaidām ir pārāk auksti un miegs bēg tāpat kā vakarnakt.... lasīt vairāk
Baltās foto ilūzijas, bankas un meļi
Jā, sāls sienās ir cita gulēšana, šī nakts arī bija mazliet siltāka nekā divas iepriekšējās. No rīta izbraucam pussešos, lai paspētu uz saullēktu virs Ujuni. Džips slīd pa līdzeno virsmu teju bez trokšņa, pagaidām mūs pavada apaļš mēness. Vēl tumsā piestājam pie neliela kalna sāls līdzenuma vidū. Līdz ar pirmajiem soļiem kalnā, sāk tapt gaišāks... lasīt vairāk
Bolīvijas mediķu rokās
Kaut kur pusceļā uz La Paz autobuss tomēr beidz kratīties un mēs varam dažas stundas pasnaust. Tomēr, kad kopīgiem spēkiem ar austrālieti esam atradušas taksi un nonākušas La Paz hostelī, jūtamies pagalam sagurušas un pēc īsas interneta pauzes liekamies uz auss. Kad pamostos, austrāļu meitene jau ir gabalā, es mirkli vēl pasēžu datorā un tad... lasīt vairāk
Privātā telpā
Viss, pietiek, šodien pārceļos uz citu viesnīcu. Lai arī mitinos četrvietīgā istabiņā, kas hostelim ir relatīvi mazs cilvēku skaits, manā istabiņā mīt jauns britu pāris, kas visu pagājušo nakti lamājās, vēma un izdvesa citas gulēt gribošiem cilvēkam traucējošas skaņas. Es neesmu nekāds „kārtības kalngals”, bet ar šiem ļautiņiem ir grūti sacensties arī šajā disciplīnā. Nē,... lasīt vairāk
Saules un Mēness vārti
Tā gluži uz vietas visu dienu arī nosēdēt ir grūti. Tāpēc uzlieku kājai uzpurni un dodos apciemot netālu no La Paz esošās Tivanaku civilizācijas drupas. Sākumā ar vienu mikriņu jāaizbrauc uz kapiem, no turienes kursējot cits līdz Tiwanaku. Saprotu, ka kaut kur šajā reģionā tam vajadzētu būt, bet precīzu vietu nevaru atrast. Šeit mudž no... lasīt vairāk