Kategorijas: Dzīve

Ik pa laikam mēs uzzinam, ka tas, kā esam līdz šim domājuši par kādu lietu, ir aplamības. Vai mums ir šķitis, ka kaut ko pazīstam vai saprotam, un pēkšņi – bladāc, ir pavisam citādāk. Tā notiek ar lielām dzīves lietām, bet man šodien vairāk prāts nesās uz mazajām. Viena no manām mīļākajām bērnības „misuztverēm” bija... lasīt vairāk

Es jau zināju, ka tā būs. Kad ikdiena atnāks un būs katru dienu „jāvirpo”, nekāda rakstīšana nesanāks. Un, ja vēl brīvdienās kāds ieplānots pasākums vai brauciens, tad nu pavisam nekā. Nav jau tā, ka par rakstīšanu nesanāk iedomāties. Sanāk. Un ne tikai iedomāties, bet izdomāties krustu šķērsu. Īpaši vakarā, kad pirms aizmigšanas ir brīdis pabūt... lasīt vairāk

Citējot kādu dziesmu, iesākšu pirmo ierakstu par vecumu. Pirmo, jo tam, visticamāk, sekos vēl citi. Šobrīd vecums ir tēma, kas mani interesē un samērā regulāri liek aizdomāties dažādās dzīves situācijās. Vēl nesenā atmiņā laiks, kad gaidīju 18, lai varētu visur tikt iekšā, nopirkt aliņu, nokārtot autovadītāja apliecību, pretendēt uz visādiem konkursiem un stipendijām. Diezgan bieži... lasīt vairāk

Manā šķīvītī palikuši 3 cepti kartupeļu gabaliņi. Uzminiet, kuru es atstāšu kā pēdējo? Protams, visbrūnāko un visgaršīgāko. Un tā visu dzīvi. Braukšu ceļojumos, kad nomaksāšu mājas kredītu. Izgulēšos, kad pienāks nedēļas nogale (vai vēl labāk – kapā). Lasīšu grāmatas, adīšu un vispār atpūtīšos, kad būšu pensijā. Paraugoties uz saviem vecākiem redzu, kā viņi to vien... lasīt vairāk

Lai nejaušam garāmlasītājam nerastos maldīgs priekšstats par mani kā mūžīgās dzīves pārdomās un atmiņās iegrimušu sievišķi, padalīšos par tādu gluži ikdienišķu tēmu kā kulinārija. Pašlaik cepu ķirbju pankūkas. Izklausās garšīgi? Izklausās pretīgi, es būtu teikusi vēl pirms kāda gada. Vispār man ķirbji ir patikuši vienmēr. 2 iemeslu dēļ – labi izskatās un viegli izaudzēt (iebāz... lasīt vairāk

Nevajadzētu pirmajā aprīlī īpaši lodāt gar sienām, jo šajā dienā aizrādījumu „tev mugura balta” neviens neņem nopietni, pat, ja tā tiešām ir. Bet šādas sīkas nebūšanas gadās visiem un gadās regulāri – kaut kas ieķeras starp zobiem, pielīp pie sejas, uz žaketes pleca bērns no rīta atstāj buču (putrainu un siekalainu, protams), zeķbikses valnītis atirst... lasīt vairāk

Es kādreiz spēlēju ar sevi domu spēlīti. Tas ir tā – tu pēkšņi saproti, ka domā kaut ko pilnīgi idiotisku vai dīvainu (man tādas domas ir diezgan bieži). Piemēram, par to, vai krokodiliem arī salst. Un tad tu sāc „tīt filmu atpakaļ” kā tu līdz šādai nepārspējamai domai esi nonācis. Un tās ķēdītes ir ļoti... lasīt vairāk

Kaut kā tās rakstāmtēmas atnāk pašas. Biji iedomājies apcerēt ko vienu, bet te pēkšņi – bams, un pirksti jau klabina citā virzienā. Tikko atnāca sajūta, ka gribu parunāt par toleranci. Iespējams, šis ieraksts pat vairāk iederētos jogas kontekstā, bet tā kā jogas blogs vēl top, lai nu padzīvo šeit. Viena no galvenajām, ja ne pati... lasīt vairāk

Cīņā ar tehnoloģijām uzvarēja tehnoloģijas un šobrīd izskatās, ka atsevišķās sadaļās nevar pievienot jaunus rakstus. Tad nu lieku šeit, kopīgajā, bet šos stāstus varēs atpazīt pēc kategorijas “g stūris”.   Laikam jau godīgi būtu sākt ar kādu no saviem stāstiem. Nu jau pirms krietna laika (manuprāt, ir vajadzīgs laika plīvurs, lai par šādiem gadījumiem varētu... lasīt vairāk

Ir lietas, kuras vienkārši ir jāizdara. Un viss. Jo faktiski nepastāv variants neizdarīt. Jāizpilda uzdotais mājasdarbs. Jāsagatavojas sapulcei. Jāizveido prezentācija. Jāpabaro kaķis. Jāiznes miskaste. Un vēl simts un viens negribēts „jāvārds”. Ne jau vienmēr un ne jau visas šīs lietas tiek darītas negribot. Bet pietiekami bieži tā tomēr ir. Un, ja tu viņas uzreiz neizdari,... lasīt vairāk