Kategorija: Dzīve

2015 in review
Dzīve 30 decembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
The WordPress.com stats helper monkeys prepared a 2015 annual report for this blog. Here’s an excerpt: The Louvre Museum has 8.5 million visitors per year. This blog was viewed about 2,100,000 times in 2015. If it were an exhibit at the Louvre Museum, it would take about 90 days for that many people to see... lasīt vairāk
Par to, ko (ne)drīkst
Dzīve 27 decembris, 2015 18 komentārs
Ir diezgan skaidrs, ka teju pirms gada, piesaistot līdzekļus tādai 66-tās “nepieciešamības” lietai kā aizbraukšanai uz Antarktīdu, esmu iekarojusi vietu Latvijas nekauņu topa augšgalā ne vienā vien tautieša prātā. To, ka nekas nav aizmirsts, netīšām pārliecinājos pirms dažām nedēļām, kad sociālajos tīklos apvaicājos – varbūt kāds tuvākajā laikā plāno doties uz Čīli, labprāt samainītu pārpalikušos... lasīt vairāk
Darbs – mājas un citi prieki
Dzīve 17 decembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Nu re, nu re. Trīs nedēļas riņķī, kopš esmu mājās. Dažbrīd pieķeru sevi pie domas, ka ir sajūta, it kā es nekur nebūtu bijusi. Jāieskatās bildēs un atmiņās, lai atgādinātu, ka esmu tā pati persona, kas vaļā muti skatās uz Gocta ūdenskritumu Peru, ziemeļblāzmu Aļaskā vai aisbergiem Antarktīdā. Biju domājusi lēnām izveidot bilžu izlases, uzrakstīt... lasīt vairāk
Betona skaistums
Dzīve 7 decembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Man vienmēr patikušas darba blakusparādības. Forši darba kolēģi, ar kuriem var gan rakt, gan uzdziedāt, sadarbības partneri, kurus dzīve pārvērš draugos, pasākumi, uz kuriem tu citādi netiktu un vietas, kuras neredzētu. Labi, dažus notikumus un vietas būtu iespējams apmeklēt arī tāpat vien, bet pieredze rāda, ka mūsu dzīve ir tik skrejoša, ka reti atrodas laiks... lasīt vairāk
Nu, kā ir?
Dzīve 6 decembris, 2015 5 komentāru
Teju katrs satiktais man uzdod šo jautājumu, kā tad ir atgriezties Latvijā pēc tik ilga laika, kā es jūtos. Vienā vārdā – labi. Ir labi braukt ar mašīnu pa pilsētu, kuras vienvirziena ielas ir galvā, nevis GPSā (kur tās dažreiz nemaz nav), labi gulēt savā gultā (katru nakti vienā un tajā pašā), par žāvētajām vistiņām... lasīt vairāk
Kefīrs un džezs
Dzīve 28 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Katru reizi, atgriežoties mājās pēc ilgāka laika, mana māja ir izaugusi lielāka un tā atkal smaržo pēc koka. Sākot strādāt jaunā darbā, mēs pirmo mēnesi esam redzīgi, bet pēc tam – aizņemti un pieraduši pie visa notiekošā. Iemīlēšanās periods ir nedaudz ilgāks, bet arī tad vienmēr pienāk brīdis, kad no augšas iedvestais mirdzums pašiem tālāk... lasīt vairāk
Kalni, jaušības un laimīgie suņi
Jaušības, Stāsti 24 maijs, 2015 Viens komentārs
Pieceļos pirms visiem un, cik vien klusi mācēdama, ar segu padusē izlavos pa durvīm. Brīdi domāju, kur to labāk izklāt, tad nospriežu, ka nekādos krūmos līst iekšā negribu un izklāju segu turpat plāniņa vidū, zem lielā koka. Laimīgā kārtā knišļi liek mieru un šī rīta joga ir viena no pēdējā laikā jaukākajām. Pēc tam esmu... lasīt vairāk
Draņķa dzirksteles
Jaušības 13 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Pārāk nogurusi, lai rakstītu, pārāk moža, lai gulētu. Paņemu no plaukta grāmatu. Lasīt, varbūt to es varu. Varbūt tas man atnesīs miegu. Kad braucām projām no Montevideo hosteļa, kā ierasts ielūkojos vannas istabā, izkratīju gultas veļu un pieliecos, lai pārbaudītu, vai zem gultas nav noslēpusies kāda lieta, kuras trūkumu varētu izjust tālākajā ceļā. Pieredze rāda,... lasīt vairāk
Grāmata uzsāk ceļot
Jaušības, Paveiktie, Projekti 11 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Pirms ķeros pie Urugvajas brauciena, ļaujiet man pastāstīt par to, kā veicas manam nākamajam projektam – Ceļojošajai grāmatai. Lai neatkārtotos, ielikšu vien atgādinājuma saiti uz ierakstu, kā es tiku pie pašas grāmatas: http://kamzolis.com/2015/01/26/adamsu-gimenes-treileris-lidojosie-skivisi-un-vina/. Nolēmu grāmatu „nelaist tautās”, pirms tā nebūs pabijusi Antarktīdā, savā pirmajā starta vietā. Safotografēju skaistuli uz sniega fona un mazliet transformēju arī... lasīt vairāk
Dievs un Burts
Dzīve 15 marts, 2015 8 komentāru
Vakarnakt man bija saruna ar Dievu. Es teicu: „Cilvēki bēdājas, ka esmu uzrakstījusi tevi ar mazo burtu. Vai tu dusmojies?” Un viņš atbildēja: „Nē, manā pasaulē gramatikas likumi nav pirmie. Tikai nevajag pazaudēt vārdu aiz burtiem un domu aiz vārdiem.” „Paldies”, es teicu. „Vai arī Velns jāraksta ar lielo burtu,” es gribēju zināt. „Konkurenti ir... lasīt vairāk