Kategorija: Dzīve

Darbs ar mūzu
Esmu darbu parādos līdz ausīm. Vienam rakstus, vienam bildes, vienam atbildes – visu ko esmu sasolījusi un jūtu, ka vienkārši netieku galā. Cik pazīstama sajūta no „iepriekšējās dzīves”. Tāpēc šodien neizeju no mājas, bet cenšos „nokopt” vismaz daļu no darbiem. Līdz vakaram izdodas tikt galā ar steidzamākajiem, bet vēl joprojām uzdevumu saraksts ir gana garš.... lasīt vairāk
Kam jānotiek, notiksies jeb Pingvīna piedzimšanas jaušības
„Es mazliet priecājos, ka jūs rīt pazudīsiet no šejienes”, ar vieglu humora dzirkstelīti acīs saka mājas saimnieks Rikardo. Izrādās, ka es, ienākot mājā, taisnā ceļā esmu ieņēmusi vietu pie galda, kas ir iemīļotākā Rikardo darbavieta, kad viņš šeit uzturas. Tur nākot vislabākās idejas. O, jā. Tās nāk gan sēžot pie galda, gan guļot gultā, kas... lasīt vairāk
Taureņu (ne)miers
Kādu taureni tu vēlējies ieraudzīt vasaras sākumā – vienkrāsainu vai raibu? Man šķiet, ka vairums cilvēku cerēja pirmo skatīt raibeni – lai krāsaina, piedzīvojumiem bagāta vasara būtu priekšā. Katrā ziņā es noteikti. Ja kaut kur noplivinājās dzeltenie vai viegli iezaļganie spārni, ātri novērsos un izlikos, ka neko neesmu redzējusi. Es vienmēr esmu gribējusi raibas vasaras.... lasīt vairāk
Draugu būšana
Mana pirmā pieturvieta Dienvidamerikā ir Ekvadoras galvaspilsēta Kito. Tā kā šajā pusē man neviena pazīstamā nav, tad ierastām rokas kustībām, sāku meklēt kādu namatēvu vai namamāti caur kaučsērfingu. Noskaidrojusi, ka Kito ir vairāk kā pieci tūkstoši potenciālo uzņēmēju, sāku pielietot filtrus – atlasu tos, kuri šai lapā bijuši nesen un tādus, kuriem ir labi rādītāji... lasīt vairāk
Atvadu pēriens
Guļu uz karstās lāvas, degunu iebāzusi dēļu šķirbā, un kāri tveru bērzu lapu pieskārienus un smaržu. Inese per kā īsts profesionālis – ar divām slotiņām kā rotaļājoties savieno gaisu un ķermeni. Šis ir mans atvadu pēriens, manu veco grēku izsvīšana. Beigās, noziedušās ar medu, sēžam uz lāvas kā divas laimīgas bites. Es Inesei aizsūtīju ziņu... lasīt vairāk
Rūsa, pelni un mēsli
Stāvu satuntulējusies šosejas malā un labā roka lēnām sāk pagurt. Lai gan starp šalli un cepuri ārā vien deguns, aukstais vējš izmato katru izdevību, lai iesprauktos gar apģērbu un piekļūtu pēc iespējas tuvāk miesai. Šodien, kad steidzos, kā par spīti neviens netur. Man mazāk kā pēc stundas sākas spāņu valodas nodarbība, bet es joprojām esmu... lasīt vairāk
Esi uzmanīgs ar to, ko vēlies
Man ir diezgan īsa atmiņa, jā. Vienmēr esmu to zinājusi un nekad neesmu slēpusi. Tas ir viens no šī bloga patīkamiem blakusefektiem – varu arī pati ielūkoties savās atmiņās, ja rodas tāda vēlme. Šodien revidēju veca privātā datora failus un atradu kādu tekstu, kuru pārlasot biju mazliet šokā. Kad man tagad cilvēki jautā – vai... lasīt vairāk
Strazdu paldies un manējais ar
Tad nu tā. Esmu atgriezusies mājās un ir laiks solījuma izpildei par Jūsu vārdadienas ziedojuma izlietojumu. Atgādināšu, ka kopā Jūs šim mērķim veltījāt, manuprāt, ļoti cienījamu summu – 765,77 eiro (ziedotāju saraksts šeit: http://kamzolis.com/2014/02/22/pirmkart-otrkart-un-treskart-paldies/). Atgādināšu arī ierakstu, kurā izskanēja aicinājums ziedot: http://kamzolis.com/2014/02/18/apsveiksi-mani-vardadiena-ludzu/. Tajā kā ziedojuma mērķis bija norādīts autobusa noma ekskursijai un desmaizēm pa ceļam,... lasīt vairāk
Draudzība tramvajā
Esmu atgriezusies no Stānām pilnīgi un galīgi slima. Visu nakti kāsēju kā lācis un no rīta saprotu, vai lai kas – man jātiek līdz ārstam jau šodien. Ārsts ir tepat Vangažu miestā un vienā virzienā tieku aizvesta ar auto. Gan jau kaut kā lēnītēm mājās caur mežu atklumburēšu. Izsēžu garo rindu un tieku pie daktera.... lasīt vairāk
Dāvana “vientuļai sievietei”
Esmu Jums parādā kādu lietu – atskaiti pat Jūsu vārdadienas dāvanu. Nokārtoju visu līdz prombraukšanai, bet aizmirsu nofotografēt dažus čekus. Zinu, ka Jūs man tāpat ticat, bet gribu šeit publicēt pilnu atskaiti. To izdarīšu uzreiz pēc atgriešanās mājās. Īsumā – par Jūsu saziedoto neredzīgie bijuši uz koncertiem, iegādāti našķi vienam pasākumam, nopirkts dators un jauns... lasīt vairāk