Kategorija: Dzīve

Lēnā grāmata
Pirms dažām nedēļām, kārtojot darba atvilktnes, uzgāju kolēģes grāmatu “Talk like TED”. Tā kā grāmatas īpašniece bija atvaļinājumā, bez minstināšanās piesavinājos jaunatradumu – uz pavisam īsu brītiņu (tā es domāju). Biju cerējusi, ka nolikšu to atpakaļ līdz kolēģes atgriešanās mirklim, bet neesmu to izdarījusi joprojām.   Pirms ķeros pie iemesliem, kāpēc man tik lēni sokas... lasīt vairāk
Bums! Un uz līdzenas vietas klāt ir viņš – Pārpratums!
Kad pirms vairāk nekā gada ierakstīju Jaungada uzrunu Maču Pikču, vēlot piepildīt sapņus, neuztraukties par citu teikto un būt pateicīgam par to, kas tev ir, nevarēju iedomāties, cik ļoti šos vārdus saku arī pati sev, jo pēc mēneša atgadījās Pingvīns. Patiesībā arī pērnajā gadu mijā biju ierakstījusi video uzrunu, tikai to nenopublicēju tehnisku nepilnību dēļ.... lasīt vairāk
Par “mazo lietu” saistību
“Kur ir, tur rodas” – visai plaši interpretējamais teiciens manā dzīvē šobrīd iederas dažādu publisku aktivitāšu kontekstā. Esi “nokopis” vienu interviju, kad aiz stūra parādās nākamā, esi knapi nolasījis vienu lekciju, kad jau jāsāk gatavoties citai. Un dažreiz neviļus piezogas doma – vai un kāpēc tev to vajag. Pavadīt krietnu brīvā laika daļu pie datora... lasīt vairāk
Neveiksmes, kas atbrīvo
Ar šādu tēmu Liepājas radošuma konferencē uz skatuves kāpa teātra režisore Laura Groza – Ķibere un jūs iepriekšējā ieraksta aptaujā nobalsojāt, ka labprāt dzirdētu, kas man par šo tēmu piebilstams. Ik pa laikam mēdzu pajautāt cilvēkiem – “Ko tu savā dzīvē būtu darījis citādāk?”, “Kas ir bijušas lielākās kļūdas tavā dzīvē?” vai “Ko tu darītu... lasīt vairāk
Paldies Dievam, piektdiena ir garām!
Nezinu, par ko man bija lielāks prieks pēdējo divu piektdienu sakarā – par to, ka tās pienāca, vai to, kas tās bija pagājušas. Katrā ziņā abas šīs dienas tika sagaidītas un pavadītas viegli trīcošām kājām un sausu muti – pagājušajā nedēļā kāpu uz skatuves Liepājas radošuma konferencē, bet vakar notika sabiedrisko attiecību industrijas centrālais gada... lasīt vairāk
Sagriezusies pasaule
Dažreiz ir sajūta, ka šai blogā jāieraksta kaut kas pienākuma un formas pēc, jo tā pieklājas. Piemēram, man pieklātos uzrakstīt īsu un sirsnīgu pateicību par nedēļas vidū notikušo Pingvīna dzimšanas dienu. Bet, kaut kas traks. It kā es kādam pie bikts būtu nozvērējusi, ka šeit rakstīšu – patiesību, patiesību un tikai patiesību! Pirms rakstu tālāk,... lasīt vairāk
Sniegavīri un iemesls tortei
Attaisu tortes kārbu un ar savu brīnīšanos, ka tā patiešām ir “īsta torte”, izpelnos smieklu devu no Edītes, kura atvedusi valriekstu kārumu “tāpat vien”. Ieskatos kalendārā un saku, ka svinēsim Pārslas, Tīnas un Valentīnas, štrunts, ka nevienu nepazīstam personīgi. No rīta atveru Mugursomu un paziņoju Edītei, ka tortei tomēr bijis vēl viens labs iemesls – vakarnakt... lasīt vairāk
Noslēdzam janvāri ar Sniegavīru čempionātu?
Tā kā Feisbuks jau kuro nedēļo aktīvi sacenšas par sniegoto bilžu un kaķu līdzsvaru, ir skaidrs, ka daudzi ar sajūsmu metušies ziemas priekos – ne jau katru gadu Laika Vecis mūs šādi lutina. Arī man brīžos, kad nav jāšķūrē sniegs, ziema patīk tīri labi un, izdzirdot ziņas par tuvojošos atkusni, pilnīgi gribas atkal skriet mežā,... lasīt vairāk
Nav laika!
“Gana man visu pasauli mācīt! Viens cilvēks jāatstāj nemācīts. Viens suns man blakus ar sarkanu mēli! Suns sarkanu mēli skrien pa manām tulpēm un neklausa – viens nemācīts suns! Vai es kliegšu atkal kā gailis tumsā, plēsīšu aiz ausīm kā modinātājs? Kad simti skrien uz tramvaju, Viņa lai guļ! Lai guļ, cik Viņai gribas! Lai... lasīt vairāk
Paldies par gadu!
Tūlīt piebrauks pilns pagalms kamanām un sāksim Vecā pavadīšanu un Jaunā sagaidīšanu. Vēl jau arī pārdomāsim un pārsijāsim 2015-to un zīmēsim nākamo. Jāteic, aizejošais noteikti bijis viens no īpašākajiem gadiem manā dzīvē, ja ne pats īpašākais. Par to liels paldies arī Jums – par krāsām, par atbalstu, par līdzi dzīvošanu! Arī nākamajam gadam sapņu un... lasīt vairāk