Rakstīt par policiju mani uzvedināja Jēkabpils apšaudes tiesas prāva. Pa šo gadu lasītas visādas intervijas un tā vien šķiet, ka nogalinātais policists bijis teju eņģelis. Es tiešām ceru, ka tā un ļoti žēl, ka šādus cilvēkus var iepazīt tikai pēc nāves un neklātienē. Dzīvus un klātienē esmu sastapusi pavisam citādus policistus, īpaši valsts un pašvaldības.... lasīt vairāk
Kategorijas: Dzīve
Bija plānā šodien rakstīt par policiju, bet akka/la jaunumi ņēma virsroku. Ieraugot netā publicēto sarakstu – cik kas maksā, sākotnēji pārņem doma, ka tas ir vidēji talantīga humorista jociņš. Savulaik apkārt klīda tāds lauku tūrisma pakalpojumu cenrādis – gaiļa dziema no rīta 0, 50 Ls, iekāpšana govs pļekā 1 Ls, abi vienlaikus 1,50 Ls. Nu... lasīt vairāk
Šobrīd sēžu mētelī zem segas + 7 grādos un neko nenožēloju. Zināju, ka māja būs auksta pēc suņa, tomēr pēc darba nevis devos pa taisno to kurināt, bet uz baseinu. Mūsu pagastā ir tāds feins liels baseins un vēl visādas veselīgas padarīšanas. Baseina atslēgu sargātāja bija ļoti laipna un izrādīja man absolūti humānu pretimnākšanu, pagarinot... lasīt vairāk
Ik pa laikam mēs uzzinam, ka tas, kā esam līdz šim domājuši par kādu lietu, ir aplamības. Vai mums ir šķitis, ka kaut ko pazīstam vai saprotam, un pēkšņi – bladāc, ir pavisam citādāk. Tā notiek ar lielām dzīves lietām, bet man šodien vairāk prāts nesās uz mazajām. Viena no manām mīļākajām bērnības „misuztverēm” bija... lasīt vairāk
Es jau zināju, ka tā būs. Kad ikdiena atnāks un būs katru dienu „jāvirpo”, nekāda rakstīšana nesanāks. Un, ja vēl brīvdienās kāds ieplānots pasākums vai brauciens, tad nu pavisam nekā. Nav jau tā, ka par rakstīšanu nesanāk iedomāties. Sanāk. Un ne tikai iedomāties, bet izdomāties krustu šķērsu. Īpaši vakarā, kad pirms aizmigšanas ir brīdis pabūt... lasīt vairāk
Citējot kādu dziesmu, iesākšu pirmo ierakstu par vecumu. Pirmo, jo tam, visticamāk, sekos vēl citi. Šobrīd vecums ir tēma, kas mani interesē un samērā regulāri liek aizdomāties dažādās dzīves situācijās. Vēl nesenā atmiņā laiks, kad gaidīju 18, lai varētu visur tikt iekšā, nopirkt aliņu, nokārtot autovadītāja apliecību, pretendēt uz visādiem konkursiem un stipendijām. Diezgan bieži... lasīt vairāk
Manā šķīvītī palikuši 3 cepti kartupeļu gabaliņi. Uzminiet, kuru es atstāšu kā pēdējo? Protams, visbrūnāko un visgaršīgāko. Un tā visu dzīvi. Braukšu ceļojumos, kad nomaksāšu mājas kredītu. Izgulēšos, kad pienāks nedēļas nogale (vai vēl labāk – kapā). Lasīšu grāmatas, adīšu un vispār atpūtīšos, kad būšu pensijā. Paraugoties uz saviem vecākiem redzu, kā viņi to vien... lasīt vairāk
Lai nejaušam garāmlasītājam nerastos maldīgs priekšstats par mani kā mūžīgās dzīves pārdomās un atmiņās iegrimušu sievišķi, padalīšos par tādu gluži ikdienišķu tēmu kā kulinārija. Pašlaik cepu ķirbju pankūkas. Izklausās garšīgi? Izklausās pretīgi, es būtu teikusi vēl pirms kāda gada. Vispār man ķirbji ir patikuši vienmēr. 2 iemeslu dēļ – labi izskatās un viegli izaudzēt (iebāz... lasīt vairāk
Nevajadzētu pirmajā aprīlī īpaši lodāt gar sienām, jo šajā dienā aizrādījumu „tev mugura balta” neviens neņem nopietni, pat, ja tā tiešām ir. Bet šādas sīkas nebūšanas gadās visiem un gadās regulāri – kaut kas ieķeras starp zobiem, pielīp pie sejas, uz žaketes pleca bērns no rīta atstāj buču (putrainu un siekalainu, protams), zeķbikses valnītis atirst... lasīt vairāk
Es kādreiz spēlēju ar sevi domu spēlīti. Tas ir tā – tu pēkšņi saproti, ka domā kaut ko pilnīgi idiotisku vai dīvainu (man tādas domas ir diezgan bieži). Piemēram, par to, vai krokodiliem arī salst. Un tad tu sāc „tīt filmu atpakaļ” kā tu līdz šādai nepārspējamai domai esi nonācis. Un tās ķēdītes ir ļoti... lasīt vairāk