Kategorijas: Dzīve

Meklē, kur ir akka, kur ir kaka, kur ir kas.. jeb Gobziņš tikko nopelnīja 0,50 Ls
Bija plānā šodien rakstīt par policiju, bet akka/la jaunumi ņēma virsroku. Ieraugot netā publicēto sarakstu – cik kas maksā, sākotnēji pārņem doma, ka tas ir vidēji talantīga humorista jociņš. Savulaik apkārt klīda tāds lauku tūrisma pakalpojumu cenrādis – gaiļa dziema no rīta 0, 50 Ls, iekāpšana govs pļekā 1 Ls, abi vienlaikus 1,50 Ls. Nu... lasīt vairāk
Parasti cilvēki parastā vakarā ir īpaši
Šobrīd sēžu mētelī zem segas + 7 grādos un neko nenožēloju. Zināju, ka māja būs auksta pēc suņa, tomēr pēc darba nevis devos pa taisno to kurināt, bet uz baseinu. Mūsu pagastā ir tāds feins liels baseins un vēl visādas veselīgas padarīšanas. Baseina atslēgu sargātāja bija ļoti laipna un izrādīja man absolūti humānu pretimnākšanu, pagarinot... lasīt vairāk
Mazās atzīšanās
Ik pa laikam mēs uzzinam, ka tas, kā esam līdz šim domājuši par kādu lietu, ir aplamības. Vai mums ir šķitis, ka kaut ko pazīstam vai saprotam, un pēkšņi – bladāc, ir pavisam citādāk. Tā notiek ar lielām dzīves lietām, bet man šodien vairāk prāts nesās uz mazajām. Viena no manām mīļākajām bērnības „misuztverēm” bija... lasīt vairāk
Pasūtīt iedvesmu
Es jau zināju, ka tā būs. Kad ikdiena atnāks un būs katru dienu „jāvirpo”, nekāda rakstīšana nesanāks. Un, ja vēl brīvdienās kāds ieplānots pasākums vai brauciens, tad nu pavisam nekā. Nav jau tā, ka par rakstīšanu nesanāk iedomāties. Sanāk. Un ne tikai iedomāties, bet izdomāties krustu šķērsu. Īpaši vakarā, kad pirms aizmigšanas ir brīdis pabūt... lasīt vairāk
Neviens negrib būt jauns. Neviens negrib būt vecs.
Citējot kādu dziesmu, iesākšu pirmo ierakstu par vecumu. Pirmo, jo tam, visticamāk, sekos vēl citi. Šobrīd vecums ir tēma, kas mani interesē un samērā regulāri liek aizdomāties dažādās dzīves situācijās. Vēl nesenā atmiņā laiks, kad gaidīju 18, lai varētu visur tikt iekšā, nopirkt aliņu, nokārtot autovadītāja apliecību, pretendēt uz visādiem konkursiem un stipendijām. Diezgan bieži... lasīt vairāk
Atstāt labāko uz beigām
Manā šķīvītī palikuši 3 cepti kartupeļu gabaliņi. Uzminiet, kuru es atstāšu kā pēdējo? Protams, visbrūnāko un visgaršīgāko. Un tā visu dzīvi. Braukšu ceļojumos, kad nomaksāšu mājas kredītu. Izgulēšos, kad pienāks nedēļas nogale (vai vēl labāk – kapā). Lasīšu grāmatas, adīšu un vispār atpūtīšos, kad būšu pensijā. Paraugoties uz saviem vecākiem redzu, kā viņi to vien... lasīt vairāk
Kā es kļuvu par ķirbju veceni?
Lai nejaušam garāmlasītājam nerastos maldīgs priekšstats par mani kā mūžīgās dzīves pārdomās un atmiņās iegrimušu sievišķi, padalīšos par tādu gluži ikdienišķu tēmu kā kulinārija. Pašlaik cepu ķirbju pankūkas. Izklausās garšīgi? Izklausās pretīgi, es būtu teikusi vēl pirms kāda gada. Vispār man ķirbji ir patikuši vienmēr. 2 iemeslu dēļ – labi izskatās un viegli izaudzēt (iebāz... lasīt vairāk
Tev mugura balta
Nevajadzētu pirmajā aprīlī īpaši lodāt gar sienām, jo šajā dienā aizrādījumu „tev mugura balta” neviens neņem nopietni, pat, ja tā tiešām ir. Bet šādas sīkas nebūšanas gadās visiem un gadās regulāri – kaut kas ieķeras starp zobiem, pielīp pie sejas, uz žaketes pleca bērns no rīta atstāj buču (putrainu un siekalainu, protams), zeķbikses valnītis atirst... lasīt vairāk
Kāds makaroniem sakars ar krokodiliem
Es kādreiz spēlēju ar sevi domu spēlīti. Tas ir tā – tu pēkšņi saproti, ka domā kaut ko pilnīgi idiotisku vai dīvainu (man tādas domas ir diezgan bieži). Piemēram, par to, vai krokodiliem arī salst. Un tad tu sāc „tīt filmu atpakaļ” kā tu līdz šādai nepārspējamai domai esi nonācis. Un tās ķēdītes ir ļoti... lasīt vairāk
Tolerances pēcstundas
Kaut kā tās rakstāmtēmas atnāk pašas. Biji iedomājies apcerēt ko vienu, bet te pēkšņi – bams, un pirksti jau klabina citā virzienā. Tikko atnāca sajūta, ka gribu parunāt par toleranci. Iespējams, šis ieraksts pat vairāk iederētos jogas kontekstā, bet tā kā jogas blogs vēl top, lai nu padzīvo šeit. Viena no galvenajām, ja ne pati... lasīt vairāk